Ap 40 dažādu jomu eksperti vairākas dienas mācās valsts aizsardzības seminārā

Sabiedrība
Sargs.lv
Image
visaptverošas valsts aizsardzība
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Aptuveni 40 dažādu nozaru līderi uz trīs dienām savus tiešos darba pienākumus ir mazliet atlikuši malā un piedalās valsts aizsardzības seminārā Priekuļu novadā. Tās ir pirmās šāda veida apmācības, ko vairāku nozaru vadītājiem organizē Aizsardzības ministrija. Semināra galvenais mērķis –  rosināt diskusiju, lai iespējamās krīzes gadījumā katrs zinātu savu lomu un pienākumus valsts aizsardzībā.

Aizsardzības ministrijas rīkotais seminārs pulcējis valsts un pašvaldību pārstāvjus, banku, degvielas, sakaru un transporta, militārās industrijas uzņēmumu vadītājus, universitāšu rektorus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, politiķus un arī žurnālistus. Semināra mērķis ir veidot ciešāku dialogu un labāku izpratni sabiedrības viedokļu līderos un lēmumu pieņēmējos par viņu lomu, atbalstu un līdzdalību valsts aizsardzības veidošanā.

Daļa no šiem uzņēmumiem un iestādēm ar aizsardzības nozari dažādos projektos sadarbojušies jau iepriekš, piemēram, atbalstot Zemessardzes mācības vai izstrādājot  militārās industrijas produktus bruņoto spēku vajadzībām, taču uz šādu apmācību ieradušies pirmo reizi.

Semināra pirmajā dienā dalībnieki iepazinās ar Ādažu bāzi un poligonā varēja vērot Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku tehnikas paraugdemonstrējumus un īstu kaujas šaušanas vingrinājumu.

Image removed.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Uzrunājot semināra dalībniekus, aizsardzības ministrs Artis Pabriks iesāk ar jautājumu, kas daudziem tobrīd ir uz mēles.

“Kāpēc mēs esam šeit? Tāpēc, ka aizsardzības nozarē šobrīd notiek liela reforma, ko sauc par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu. Mēs ieejam pavisam citā fāzē attiecībā uz to, kā izprotam drošību un aizsardzību Latvijā un kā redzam risinājumus nākotnē. Šajā sistēmā sava loma ir ne tikai bruņotajiem spēkiem, bet visai sabiedrībai kopumā, arī jums kā indivīdiem un vadītājiem”
Artis Pabriks
Aizsardzības ministrs
Artis Pabriks

Kā dalībniekus informē Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, politikas direktors Jānis Karlsbergs, līdzīgi semināri par valsts aizsardzības jautājumiem regulāri notiek arī citās valstīs. Labs piemērs ir Somija un Igaunija, kur šādas apmācības uzņēmumu, valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju vadītajiem organizē pat vairāku nedēļu garumā. “Jūs savā ziņā esat eksperimenta trusīši, jo šāda veida un satura seminārs tik daudzveidīgai auditorijai Latvijā tiek rīkots pirmo reizi, un ir daļa no visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas gaitas."

"Jūs katrs esat viedokļu līderis savā jomā, un semināra mērķis ir panākt, lai jūs savstarpēji sadarbojaties. Jo vairāk spēsim sadarboties, jo stiprāki būsim. To nevar iemācīties trīs dienās, taču izveidot saikni un pēc tam to uzturēt – tas gan ir iespējams."
Jānis Karlsbergs
Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, politikas direktors
Jānis Karlsbergs

Tāpat viņš vērš uzmanību uz to, ka pēdējo gadu laikā ir mainījušies pasaules globālie riski. Tie Eiropas un NATO valstu virzienā nāk ne tikai no Krievijas, bet arī Ziemeļkorejas, Tuvajiem Austrumiem, Ķīnas. Tāpat nevar ignorēt ieilgušo krīzi Venecuēlā, Vidusāzijas un Āfrikas konfliktus, radikālā islama izplatību pasaulē – visi šie procesi var attīstīties ar pagaidām neprognozējamu rezultātu.

Savukārt A. Pabriks uzsver – uz mūsdienu drošības izaicinājumiem ir jāatbild ar efektīviem risinājumiem. Obligātā militārā dienesta ieviešana, par ko ik pa laikam sabiedrībā diskutē,  nav to vidū.  “Kad runāju ar kolēģiem kaimiņvalstīs, piemēram, Zviedrijā, obligātajā militārajā dienestā apmāca ap 5% iedzīvotāju, Lietuvā – ap 10%. Faktiski tas nozīmē, ka pārējie 90% sabiedrības nav sagatavoti nekādām krīzēm."

"Mūsu mērķis kā mazai valstij, kas vienlaicīgi ir arī ES un NATO ārējā robeža, bez liekām piespiedu metodēm sagatavot pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu būt gataviem dažādām krīzes situācijām, tai skaitā arī hipotētiskai kara darbībai. Esam secinājuši, ka labākais veids, kā to darīt, ir, piedāvājot valsts aizsardzības modeli visai valstij un ieviešot valsts aizsardzības mācību skolās,” norāda A. Pabriks.

Tādejādi caur izglītības sistēmu tiks sagatavota plašāka sabiedrības daļa, un skolu absolventi daudz mērķtiecīgāk spēs izvēlēties nākotnes profesiju. Varbūt tā būs saistīta ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, pat, ja ne, ir opcijas stāties Zemessardzē, kļūt par ugunsdzēsējiem vai iekšlietu sektora darbiniekiem. Lai arī kādu profesiju izvēlētos, jaunieši būs labāk sagatavoti dažādām ārkārtas situācijām, kuras var būt ne tikai militāras, bet arī ikdienišķas - piemēram, gāzes vada sprādziens vai liels ceļu satiksmes negadījums.

Semināra dalībnieki šo dienu laikā uzzināja jaunāko informāciju par tādiem tematiem kā pasaules globālie riski, Latvijas drošības vērtējums, valsts militārā aizsardzība,  NATO un Eiropas Savienības aktualitātes un nākotne, mazo valstu aizsardzības stratēģijas, digitālā drošība un citiem, kā arī piedalījās dažādu krīzes scenāriju izspēlē,  pilnveidojot iemaņas krīzes situāciju pārvarēšanā. Lektoru vidū – Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošie pētnieki, bruņoto spēku, Aizsardzības ministrijas, Latvijas Universitātes, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperti.

Image removed.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Kā stāsta viens no semināra dalībniekiem SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis, šādas apmācības ir vērtīgas ar to vien, ka katram liek aizdomāties par savu rīcību ārkārtas gadījumos.

“Ja runāju kā iedzīvotājs, tad šobrīd visa uzticēšanās vērsta uz mūsu militārajiem spēkiem, tostarp NATO, jo pēdējos gados nav bijis tādas informācijas vai civilās aizsardzības mācības, kuras būtu pieejamas arī vienkāršajiem iedzīvotājiem. Ja runāju kā vadītājs uzņēmumam, kas ir viens no lielākajiem degvielas importētājiem un piegādātājiem Latvijā, mums pašiem iekšienē regulāri notiek krīzes apmācības. Tajās izspēlējam dažādas situācijas, kuras varētu skart mūsu uzņēmuma ikdienas darbību un radīt apdraudējumu apkārtējai videi, drošībai vai veselībai,” stāsta A. Beiziķis.

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas kontekstā Aizsardzības ministrija informatīvus seminārus un lekcijas dažādām auditorijām rīkojusi arī iepriekš.  Pērn organizētas diskusijas daudzās Latvijas skolās un augstskolās, semināri pašvaldībās, kā arī valdības līmeņa krīzes apmācības.

Jau ziņots, ka pagājušā gada oktobrī Mārupes novadā notika Ministru kabineta mācības “Kristaps 2019”, kurās ārkārtas izbraukuma sēdes formātā valsts augstākās amatpersonas, tiesībsargājošo un drošības iestāžu vadība un valsts pārvaldes iestāžu eksperti pilnveidoja praktiskās un teorētiskās iemaņas valsts apdraudējuma situācijas pārvarēšanas plānošanā, lēmumu pieņemšanā un plānoto pasākumu izpildē.

Valsts aizsardzības koncepcija, kurā ietverti arī visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, ko Aizsardzības ministrija izstrādā, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi. Tā paredz pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu Saeima apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1. oktobrim.

Dalies ar šo ziņu