Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas veiktā “Drošības mērījuma” datiem 68% Latvijas iedzīvotāju uztrauc viltus ziņu, kas saistītas ar aizsardzības un drošības jautājumiem, nokļūšana medijos.
Lielākā daļa respondentu atzīst, ka viņus tas uztrauc, jo viltus ziņas ir grūti atšķirt no patiesības, kā arī nepatiesa informācija par drošības un aizsardzības jautājumiem var skart viņus vai viņu ģimenes.
“Noticēt dažādām skandalozām ziņām liek prāta dispozīcijas – noslieces. Joprojām mūsu domāšanā saglabājusies arī intuitīvā domāšana, kas mūsu senčiem ir daudz palīdzējusi. Intuitīvā domāšana un dažādi instinktīvie aizsargmehānismi mums ir iedzimti, kamēr medijpratība, loģiskā domāšana ir apgūstamas prasmes. Tieši šī iemesla dēļ stresa situācijās reizēm vairāk nostrādā tieši instinkti, kas mūsos ir jau kopš dzimšanas,” atzīst psihiatrs, Rīgas Stradiņa universitātes docents Artūrs Utināns.
Atbildot uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem tiek novērtēts informācijas patiesums*, 72% respondentu norāda, ka to vērtē pēc informācijas avota uzticamības (piemēram, valsts pārvaldes iestādes mājaslapa vai neoficiāls blogs), 62% - pēc portālā publicēta satura, pārbaudot, cik lielā mērā informācija ir balstīta faktos, 19% vērtē medija popularitāti, 17% - uzticas savai intuīcijai, 6% - ziņas virsrakstam, bet 5% respondentu atzīst, ka šādu kritēriju nav.
Vienlaikus lielākā daļa jeb 83% aptaujāto uzskata, ka drīzāk prot kritiski izvērtēt informācijas avotu uzticamību, kamēr 17% norāda, ka nav pārliecināti, kam būtu jāpievērš uzmanība.
Kā liecina aptaujas rezultāti, lai pārliecinātos par informācijas patiesumu, 47% aptaujāto informāciju pārbauda un salīdzina ar valsts iestāžu oficiālajiem paziņojumiem, 31% respondentu informāciju pārbauda kādā citā mediju kanālā, 9% - uzskata, ka nav nepieciešams pārbaudīt informācijas patiesumu, bet 13% aptaujāto nepārbauda informāciju, jo pilnībā uzticas mediju profesionalitātei un apšauba nepatiesas informācijas izplatību medijos.
Aptauju “Drošības mērījums” Aizsardzības ministrija veikusi sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Aptaujā piedalījās 1010 respondenti no visas Latvijas.
*Šajā jautājumā bija iespēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus
