Ukraina, Dānija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Norvēģija, Spānija, Zviedrija un Lielbritānija oficiāli izveidojušas Pretballistiskās aizsardzības koalīciju, kuras mērķis ir attīstīt integrētu Eiropas pretraķešu aizsardzības arhitektūru. Koalīcijas dalībvalstis plāno kopīgi attīstīt tehnoloģijas, paplašināt informācijas apmaiņu un meklēt finansējumu jaunu pārtvērējraķešu un aizsardzības sistēmu izstrādei.
Kā teikts Francijas prezidenta publiskotajā kopīgajā paziņojumā, Eiropas aizsardzībai nepieciešams visaptverošs risinājums – integrēta pretraķešu aizsardzības arhitektūra, kas spētu atturēt un neitralizēt nākotnē iespējamos raķešu draudus.
Jaunā aizsardzības arhitektūra neaizstās valstu rīcībā jau esošās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas. Tā papildinās gan pašreiz izmantotos, gan iegādei plānotos Eiropas valstu suverēnos risinājumus. Koalīcijai nākotnē varēs pievienoties arī citas valstis.
Koalīcijas dalībnieki apņēmušies atbalstīt kopīgas pētniecības un izstrādes programmas, tostarp izveidojot vienotu vadošo projektu. Valstis plāno izvērtēt kopīga finansējuma iespējas, kā arī veicināt plašāku datu un informācijas apmaiņu.
Zelenskis: Krievijai jāatņem tās pēdējais arguments
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, komentējot koalīcijas izveidi, uzsvēra, ka spēcīgas pretraķešu aizsardzības spējas ir būtisks priekšnoteikums Krievijas sāktā kara izbeigšanai.
“Lai izbeigtu Krievijas karu pret Ukrainu, nepieciešamas spēcīgas un pietiekamas pretraķešu aizsardzības spējas. Tās ir ne mazāk svarīgas par triecieniem Krievijas militārajai ekonomikai vai aktīvām operācijām frontē,” norādīja Ukrainas prezidents.
Viņš uzsvēra, ka lielāks Ukrainas rīcībā esošo ballistisko raķešu pārtveršanas līdzekļu skaits palielinātu iespēju piespiest Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sākt nopietnas miera sarunas.
“Jo vairāk līdzekļu Krievijas ballistisko raķešu notriekšanai būs Ukrainai, jo lielāka būs iespēja, ka Putins sēdīsies pie sarunu galda, jo viņa pēdējais arguments šajā karā vairs nedarbosies,” paziņoja V. Zelenskis.
“FREYJA” apvienos Eiropas sistēmas vienotā tīklā
Ukraina kopā ar vairākām Eiropas valstīm strādā pie kopīgas pretraķešu aizsardzības arhitektūras “FREYJA” izveides. Viena no tās būtiskākajām sastāvdaļām varētu būt Ukrainas aizsardzības uzņēmuma “Fire Point” izstrādātās FP-7.x sērijas pretballistiskās pārtvērējraķetes.
“Fire Point” pirmo reizi demonstrējis jaunos pārtvērējus, kuru paredzētais ātrums varētu sasniegt 1500 līdz 2000 metru sekundē. Šādi rādītāji nepieciešami, lai sistēma spētu cīnīties ne tikai pret “Iskander” tipa ballistiskajām raķetēm, bet arī pret sarežģītākām kvaziballistiskām un hiperskaņas raķetēm, tostarp “Kinzhal” un “Zircon”.
Paredzēts, ka FP-7.x izmantos kinētiskās pārtveršanas jeb “hit-to-kill” principu, kad pretinieka raķete tiek iznīcināta ar tiešu triecienu, nevis tikai sprādziena radītu šķembu lauku.
Precīzs FP-7.x pārtveršanas attālums un vairāki citi tehniskie parametri pagaidām netiek atklāti. Projekta izstrādātāji to skaidro ar nepieciešamību neļaut pretiniekam izpētīt jaunās sistēmas darbības principus un izstrādāt pretpasākumus.
Pārtvērēju vadīs radari un infrasarkanais sensors
Paredzēts, ka FP-7.x pārtvērējraķetes lidojuma sākuma un vidus posmā vadīs sauszemes radari un automatizēta trajektorijas aprēķināšanas sistēma. Savukārt lidojuma noslēdzošajā posmā mērķa precīzai identificēšanai un pārtveršanai tiks izmantota infrasarkanā pašnovades sistēma.
“FREYJA” koncepcija paredz dažādu Eiropā ražotu sensoru, radaru, komandvadības sistēmu un pretgaisa aizsardzības līdzekļu savienošanu vienotā tīklā. Tajā varētu integrēt arī tādas jau esošas sistēmas kā “Patriot”, SAMP/T, IRIS-T, NASAMS un “Hawk”.
Projekta attīstītāji uzsver, ka “FREYJA” nav paredzēta kā “Patriot” vai citu sistēmu aizstājēja. Tās uzdevums būtu apvienot dažādos pretgaisa un pretraķešu aizsardzības līmeņus vienotā aizsardzības arhitektūrā, kas spētu automātiski sadalīt mērķus starp piemērotākajiem ieročiem.
Piemēram, dronu un spārnoto raķešu iznīcināšana tiktu uzticēta lētākām tuvās un vidējās darbības sistēmām, savukārt FP-7.x pārtvērēji tiktu izmantoti pret sarežģītākajiem un ātrākajiem ballistiskajiem mērķiem. Šāda pieeja ļautu izvairīties no dārgu un ierobežotā skaitā pieejamu raķešu izšķērdēšanas mazāk bīstamu mērķu iznīcināšanai.
Mērķis – lētāka pārtvērējraķete
Viena “Patriot” sistēmai paredzētā PAC-3 pārtvērējraķete var izmaksāt vairākus miljonus ASV dolāru. Savukārt FP-7.x plānotā cena varētu būt aptuveni 700 000 līdz vienam miljonam dolāru.
Izstrādātāji skaidro, ka izmaksas paredzēts samazināt, izmantojot mūsdienīgus kompozītmateriālus, jaunus ražošanas standartus un jau gatavas Eiropas uzņēmumu izstrādātas radaru un komandvadības tehnoloģijas.
“FREYJA” projektā riski un izstrādes darbi tiktu sadalīti starp vairākiem Eiropas aizsardzības uzņēmumiem. “Fire Point” nodrošinātu specializēto pārtvērējraķešu izstrādi, bet citi konsorcija dalībnieki – radarus, sensorus, sakaru un vadības sistēmas.
Projekta pārstāvji uzskata, ka Ukrainas kaujas pieredze un Eiropā jau pieejamo tehnoloģiju apvienošana ļautu jauno sistēmu izstrādāt ātrāk nekā iepriekšējās paaudzes pretgaisa aizsardzības kompleksus.
“FREYJA” iecerēta kā Eiropas mēroga aizsardzības vairogs, kas spētu stiprināt kontinenta stratēģisko autonomiju un mazināt pilnīgu atkarību no Amerikas Savienotajās Valstīs ražotām pretraķešu aizsardzības sistēmām.
