Trīs Krievijas robežsargi trešdien, 17. decembrī, bez iepriekšējas paziņošanas šķērsoja Igaunijas teritoriju pie Vasknarvas mola Austrumigaunijā, paziņoja Igaunijas Iekšlietu ministrija. Lai gan incidentā tika pārkāpta valsts robeža, Igaunijas iestādes norādīja, ka tas neradīja tūlītējus draudus nacionālajai drošībai.
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde (PPA) incidentu konstatēja ap pulksten 10.00, izmantojot novērošanas aprīkojumu. Tika novērots, ka Krievijas robežsargi ieradās Narvas upē pie Vasknarvas mola - akmens būves pie Peipusa ezera ieejas, kas atrodas gan Krievijas, gan Igaunijas teritorijā. Trīs robežsargi izkāpa no kuģa un gāja pa molu, šķērsojot Igaunijas robežu un pēc tam atgriezās Krievijas teritorijā.
Viss incidents tika fiksēts videoierakstā un vēlāk publicēts PPA. Pēc atkārtotas iekāpšanas kuģī Krievijas robežsargi devās atpakaļ uz Krieviju. Igaunijas robežpatruļas vienības tika nosūtītas uz notikuma vietu, un drīz pēc tam tika veikta mola pārbaude.
Policijas un robežsardzes pārvaldes pārstāvis Ēriks Purgels sacīja, ka Igaunija ir nodibinājusi oficiālu kontaktu ar Krievijas Federācijas robežpārstāvi, lai saņemtu skaidrojumu par notikušo. Viņš piebilda, ka piesardzības nolūkos Igaunija ir pastiprinājusi robežapsardzi attiecīgajā apvidū. Igaunijas un Krievijas robežpārstāvju tikšanās paredzēta ceturtdienas rītā, un Igaunija sagaida oficiālu paskaidrojumu par incidentu. Tāpat Ārlietu ministrija izsauks Krievijas vēstniecības pilnvaroto lietvedi.
Iekšlietu ministrs Igors Taro norādīja, ka robežas šķērsošanas motīvi joprojām nav skaidri. Uzstājoties “ETV” vakara ziņu raidījumā, viņš uzsvēra, ka, lai gan incidents neradīja tiešus draudus drošībai, PPA ir būtiski pastiprinājusi savu klātbūtni gar robežu. Taro atgādināja, ka saskaņā ar sen spēkā esošu vienošanos Krievijas kuģi parasti iepriekš pieprasa atļauju, lai šķērsotu Igaunijas kontrolētos ūdeņus šajā apgabalā.
Taro arī pauda bažas par Krievijas robežsardzes personāla spējām pēdējos gados, norādot, ka personāla izmaiņas varētu veicināt procedūru pārkāpumus. Pēc viņa teiktā, Krievijas iestādes arvien biežāk paļaujas uz darbiniekiem, kas nosūtīti no citiem reģioniem, un tas rada atkārtotas problēmas. Viņš apstiprināja, ka Krievijas robežsargi Igaunijas teritorijā uzturējās aptuveni 20 minūtes.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc robežsargi netika aizturēti, Taro skaidroja, ka līdz brīdim, kad notikuma vietā ieradās Igaunijas patruļas, viņi jau bija atgriezušies Krievijas teritorijā. Viņš piebilda, ka Igaunijai nebija tiesību viņus vajāt pāri robežai. Taro uzsvēra, ka joprojām nav skaidrs, vai incidents noticis nejauši vai bijis apzināta provokācija, un papildu skaidrojumi gaidāmi pēc paredzētajām robežpārstāvju sarunām.
Incidents notika teritorijā, uz kuru attiecas īpaša vienošanās starp Igauniju un Krieviju. Vasknarvā Krievijas kuģiem, kas pārvietojas no Narvas upes uz Peipusa ezeru, īslaicīgi jāšķērso Igaunijas teritorija, jo robeža šajā vietā iet pa upes austrumu krastu. Tā kā abu valstu robežlīgums joprojām nav ratificēts, piekļuve tiek regulēta, pamatojoties uz sen pastāvošu vienošanos, kas noslēgta vēl padomju laikā.
Saskaņā ar šo kārtību Krievijas zvejas kuģi parasti pirms tranzīta šajā apgabalā pa jūras radiosakariem pieprasa atļauju no Igaunijas robežsardzes. PPA amatpersonas norāda, ka vidēji aptuveni viens kuģis dienā izmanto šo maršrutu, un atļauja parasti tiek piešķirta, ja vien kuģa norādītais mērķis neatšķiras no novērotās darbības. Iepriekš pārpratumi tieši šajā apvidū bijuši reti.
Jaunākais robežas šķērsošanas gadījums papildina virkni nesenu ar robežu saistītu incidentu starp Igauniju un Krieviju. 2024. gada maijā Krievijas robežsargi no Narvas upes noņēma peldošās robežatzīmes. 2025. gada septembrī trīs Krievijas iznīcinātāji uz 12 minūtēm pārkāpa Igaunijas gaisa telpu. Mēnesi vēlāk Dienvidigaunijā manītas bruņotas Krievijas personas.
Igaunijas iestādes norāda, ka situācija tiek rūpīgi uzraudzīta, un turpmākie soļi tiks izvērtēti pēc oficiālas atbildes saņemšanas no Krievijas puses.
