Zviedrijai šobrīd ir ierobežotas iespējas tālas darbības triecienuzbrukumiem. Starp iespējamajiem raķešu artilērijas sistēmu iepirkuma kandidātiem ir ASV sistēma HIMARS, Izraēlas PULS un Dienvidkorejas K239 "Chunmoo". Runājot par spārnotajām raķetēm, Zviedrija varētu izvēlēties savas pašu ražotās RBS-15 Mk IV "Gungnir" vai vācu-zviedru kopprojektu "Taurus" – gan jāatzīmē, ka neviena no šīm nav vēl pilnībā integrēta Zviedrijas “Gripen” iznīcinātājos.
Zviedrijas Bruņotie spēki ir pieņēmuši lēmumu iegādāties tālas darbības uzbrukuma spējas pret zemes mērķiem – spējas, kādas valstij pašlaik trūkst. Pašlaik Zviedrijai pieejamie tālas darbības ieroči aprobežojas ar 26 pašgājējhaubicēm 155 mm kalibra “Archer” un ar jūras mērķiem paredzētajām RBS-15 raķetēm.
Par to, ka lēmums jau ir pieņemts un Zviedrija iegādāsies gan spārnotās raķetes, gan modernās raķešu artilērijas sistēmas apstiprināja Aizsardzības štāba priekšnieks ģenerālis Mikaels Klāsons.
„Pirmkārt un galvenokārt tas ir jautājums par atturēšanu. Nepietiek tikai ar spēju aizsargāt savu teritoriju – ir jāspēj likt pretiniekam aizsargāt arī savu. Ir jāspēj sist pa viņa loģistikas ķēdēm, pulcēšanās punktiem un citām vietām,“ viņš teica intervijā laikrakstam “Sweden Herald”.
Konkrētas sistēmas ģenerālis nenosauca, taču minēja, ka izvēle notiek starp divām līdz trim iespējām. Tas sarakstu tikai nedaudz sašaurina, ņemot vērā ierobežoto pieejamo sistēmu skaitu tirgū. Visticamākie kandidāti ir amerikāņu HIMARS (un tā vācu versija GMARS), Izraēlas PULS un Dienvidkorejas K239 Chunmoo.
Jau 2024. gada jūnijā Dienvidkorejas uzņēmums “Hanwha Aerospace” publiski paziņoja par vēlmi pārdot savu raķešu artilērijas sistēmu Zviedrijai, pat norādot piedāvāto vienību skaitu – 16 līdz 18 palaišanas iekārtas. Tajā pašā laikā sarakstā paliek arī eksotiskākas un mazāk reālistiskas iespējas, piemēram, Francijas sistēma “Foudre” vai Indijas 214 mm “Pinaka Mk2”.
Jāpiemin, ka Ziemeļvalstis bieži cenšas saskaņot bruņojuma iepirkumus, tomēr ne Norvēģija, ne Somija vēl nav izlēmušas, kādu raķešu sistēmu izvēlēties. Oslo šķietami dod priekšroku HIMARS, un, lai arī ASV ir apstiprinājušas 16 palaišanas iekārtu pārdošanu par 580 miljoniem dolāru, saistošs līgums vēl nav parakstīts.
Spārnoto raķešu jautājums ir sarežģītāks – galvenokārt tāpēc, ka nav skaidrs, vai Zviedrija plāno iegādāties no jūras, gaisa vai sauszemes palaišanai paredzētās versijas. Ir vērts atzīmēt, ka Zviedrijai jau ir pašu ražota spārnotā raķete, kas spēj trāpīt sauszemes mērķiem: jaunākā versija “Saab” ražotajai RBS-15 Mk IV “Gungnir”, kurai ir līdz 300 km darbības rādiuss un kas spēj iedarboties pret sauszemes mērķiem. Šī daudzpusīgā raķete jau ir integrēta Zviedrijas korvetēs, raķešu kuteros, sauszemes palaišanas iekārtās un “Gripen” iznīcinātājos.
Tomēr šeit ir būtisks ierobežojums. Pašreizējie modernizācijas plāni paredz, ka JAS 39C/D “Gripen” iznīcinātāji tiks pielāgoti “Taurus” KEPD 350 spārnotajām raķetēm tikai ar MS20 Block 4 atjauninājumu. Lai arī Zviedrija piedalījās “Taurus” izstrādē un apsvēra tās integrēšanu “Gripen” sistēmā, līdz šim neviens operacionāls “Gripen” iznīcinātājs ar šo raķeti nav aprīkots.
Šī modernizācija tiek plānota līdz 2028. gadam C/D versijām un līdz 2032. gadam jaunajiem E/F iznīcinātājiem. Tas rada jautājumus – jo “Taurus” raķetes vairs netiek ražotas. Tās nākamās paaudzes versija – “Taurus Neo” – šobrīd vēl tiek izstrādāta un nav gaidāma līdz 2029. gadam. Tiek izskatītas arī alternatīvas iespējas, piemēram, Norvēģijas “Joint Strike Missile” (JSM) vai ASV ražotā JASSM iegāde.
