Latvija un Polija līdz šim ir sniegušas nozīmīgu palīdzību Ukrainai un turpinās vākt militāro atbalstu tai arī turpmāk, vienlaikus gādājot par lielākiem ieguldījumiem arī Baltijas jūras reģiona drošībā, trešdien pēc sarunām Rīgā uzsvēra Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis un Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš.
Kariņš norādīja, ka tikšanās laikā viena no galvenajām tēmām bija Krievijas sāktais karš Ukrainā. Latvijas ārlietu ministrs sacīja, ka abas valstis ir bija vienotas, pirms kara sākuma piegādājot Ukrainai ieročus. Polija un Latvija turpina sniegt Ukrainai visa veida atbalstu un turpinās to darīt arī turpmāk, uzsvēra Latvijas politiķis.
Viņš akcentēja, ka nākamnedēļ notiks NATO ārlietu ministru tikšanās, gatavojoties NATO samitam Vašingtonā, ASV. Kariņa ieskatā svarīgi panākt, ka NATO dalībvalstis paliek vienotas un turpina atbalstīt Ukrainu tā, lai Ukraina karā uzvar, bet Krievija - zaudē.
Latvijas ārlietu ministrs akcentēja, ka no tā ir atkarīga visas pasaules drošība. Viņš arī pieminēja, ka Latvija un Polija sabiedroto pusē ir pirmajās frontes līnijās, argumentējot un aizstāvot, kāpēc ir jādara vairāk, ātrāk un tagad. Kariņš aicināja darīt visu, lai abas valstis vēl vairāk uzlabotu divpusējās attiecības un stiprinātu NATO sabiedroto apņēmību atbalstīt Ukrainu.
Sikorskis uzsvēra, ka Polija palielina savus militāros izdevumus un atbalsta Ukrainu. Polijas ārlietu ministrs akcentēja, ka par šiem jautājumiem Latvija un Polija starptautiskā līmenī runā vienotā balsī.
Sikorskis atzīmēja, ka Polija ir apņēmusies palīdzēt nodrošināt Baltijas valstu drošību gan ar Polijas kontingenta dalību paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā, gan veicot gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā.
Polijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka kopīgiem spēkiem pret Krievijas hibrīduzbrukumiem tiek aizsargāta Eiropas Savienības (ES) robeža. Viņš uzteica Latvijas ieguldījumu šajos centienos. Ministrs sacīja, ka starp abām valstīm notikušas sarunas, kā nepieļaut pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju apiešanu.
Taujāts, vai Polijai nav bažu par militārā atbalsta palēnināšanos Ukrainai, Sikorskis atzīmēja - ja visi darītu to, ko dara Latvija un Polija, Ukraina jau patlaban būtu daudz labākās pozīcijās. Viņaprāt, pozitīvi, ka ES Padome no Eiropas Miera mehānisma piešķīrusi 5 miljardus eiro atbalsta sniegšanai Ukrainai.
Runājot par gadījumu, kad pagājušajā nedēļā Polijas gaisa telpā iekļuva Krievijas spārnotā raķete, Sikorskis uzsvēra, ka tā ir maza daļa no tā, ko patlaban pieredz Ukraina. Viņaprāt, šādam iepriekš nepieredzētam gaisa teroram vajadzētu šokēt visus, tostarp ASV Pārstāvju palātas politiķus.
Preses konferencē amatpersonām tika jautāts par Krievijas iesaldēto aktīvu novirzīšanai Ukrainai. Kariņš teica, ka ES virzās uz to, lai izmantotu pelņu, ko rada arestētie aktīvi, palīdzības sniegšanā Ukrainai. Viņaprāt, ir jāskatās vēl tālāk, proti, ne tikai uz peļņu, bet uz Krievijas aktīviem, kuri kopumā dažādās Eiropas bankās sasniedz vairākus simtus miljardus eiro. Kariņa ieskatā šos līdzekļus vajadzētu varēt izmantot ne tikai Ukrainas rekonstrukcijai, bet arī bruņošanai.
Sikorskis akcentēja, ka juridiskā ziņā tiek radīti precedenti atsevišķos jautājumos un tas var prasīt laiku. Viņš pauda uzskatu, ka daļa no iesaldēto aktīvu peļņas tiks novirzīti Ukrainai kā militārā palīdzība. Polijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka valstīm ir tiesības aizsargāties pret Krievijas agresiju.
Viņš arī uzsvēra, ka Krievija neatgūs šos līdzekļus, jo arī G7 valstis ir ziņojušas, ka iesaldētie līdzekļi netiks atbrīvoti, kamēr Krievija nesamaksās Ukrainai reparācijas, kuras būs daudz lielākas nekā iesaldētie aktīvi. Viņaprāt, jautājums ir tikai par to, vai Krievija zaudēs šo naudu pirms vai pēc kara beigām. Tāpat jautājums ir par to, vai Ukraina šos līdzekļus varēs izmantot aizsardzībā tagad, vai, lai uzlabotu aizsardzību nākotnē.
