Aktuāli

Ekspertu prognozes: Ko nesīs 2022. gads aizsardzības nozarē pasaulē?

Pasaulē
Sargs.lv/Defense News
Latvijas karavīri mācībās "Winter Shield"
Foto: Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis kolektīvās aizsardzības jēdziens, jo šobrīd iespējamam pretiniekam stāties pretī tikai pašu spēkiem — it īpaši, ja šis pretinieks ir tikpat attīstīts kā Krievija — īsti vairs nav iespējams. Arī šogad ASV aizsardzības ziņu portāls “Defence News” ir apkopojis dažādu pasaules valstu aizsardzības līderu un drošības ekspertu viedokļus par to, kas aizsardzības jomā pasaulē sagaidāms 2022. gadā. Potenciālie draudi, ko rada Krievija un Ķīna, tiek minēti kā vieni no galvenajiem, ar ko saskarsies Rietumi arī nākamgad. Taču tikpat svarīga kā sabiedroto valstu konvencionālo aizsardzības spēju stiprināšana ir arī ieguldījums  kiberdrošības, kritiskās infrastruktūras, piegādes ķēžu drošības uzlabošanā un iedzīvotāju psiholoģiskās noturības veicināšanā.

No NATO perspektīvas – Krievijas pašreizējā rīcība nozīmē, ka tā vai nu tieši pārbauda alianses austrumu frontes dalībvalstu noturību, vai arī izdara spiedienu uz šīm valstīm, izmantojot starpniekus, šajā gadījumā Baltkrievijas un Polijas robežas krīze tam ir lielisks piemērs.

Prognozējot Ķīnas turpmākās aktivitātes, jau tagad skaidrs, ka īpaši Indijas un Klusā okeāna reģionā Ķīnas ietekme un militārā klātbūtne kļūs aizvien ievērojamāka. Piemēram, Austrālijas aizsardzības ministre Melisa Praisa pat brīdina, ka viņas valsts “stratēģiskā vide pasliktinās straujāk, nekā gaidīts”. Lai arī Austrālija nav NATO dalībvalsts, tā trīspusējā aizsardzības formātā (AUKUS) sadarbojas ar ASV un Apvienoto Karalisti, tostarp arī atomzemūdeņu projektā, kas tiek uzskatīts par vienu no Austrālijas Jūras spēku stūrakmeņiem.

Image
Austrālijas aizsardzības ministre Melisa Praisa/EPA/Scanpix
Foto: Foto: EPA/Scanpix
Foto: Austrālijas aizsardzības ministre Melisa Praisa/EPA/Scanpix

“Modernas kuģu un zemūdeņu palīdzēs nodrošināt gan Austrālijas aizsardzību, gan veicinās visa mūsu reģiona stabilitāti, drošību un labklājību,” viņa pārliecināta.

Tāpat aizsardzības eksperti norāda, ka arvien svarīgāka būs daudzpusēja sadarbība starp valstīm, kas attiecas arī uz spēku un spēju sadarbību starp visām jomām – zemi, gaisu, jūru, kosmosu un kibertelpu.

Piemēram, viena no ietekmīgākajiem Krievijas aizsardzības nozares uzņēmuma – pretgaisa sistēmu ražotāja “Almaz-Antey” – ģenerāldirektors Jans Novikovs norāda uz ASV bezpilota un kosmosa tehnoloģiju izplatību kā zīmi, ka turpmākie konflikti biežāk risināsies gaisa telpā un atmosfērā.

Par šo pareģojumu gan varētu strīdēties, ņemot vērā Krievas novembrī izmēģināto pretsatelītu raķešu sistēmu, kas uzspridzināja reālu vairs nefunkcionējošu krievu satelītu, tādējādi radot vairāk nekā 1500 kosmosa atlūzu un potenciāli apdraudot Starptautisko kosmosa staciju citu valstu mākslīgās zemes pavadoņus.

Tāpat pasaules militārās industrijas milži vērš savu valstu vadītāju uzmanību uz to, ka modernās militārās tehnoloģijas un inovācijas arī attiecīgi maksā, tāpēc tas, pirmkārt, ir stāsts par katras valsts finanšu resursiem, ko tā var atvēlēt aizsardzības modernizācijai.

NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs atzīst – dzīvojam nemierīgā laikā. Pasaule vienlaicīgi kļūst konkurētspējīgāka, bet arī nestabilāka un neparedzamāka, kamēr Krievija turpina savu agresīvo militāro darbību modeli. Tāpat arī Ķīna sevi piesaka uzstājīgāk ārvalstīs un kļūst nomācošāka pašu mājās.

Image
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs/NATO.int
Foto: Foto: NATO.int
Foto: NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs/NATO.int
Paredzams, ka arī 2022. gadā liela nozīme būs valstu spējai atvairīt hibrīddraudus, jo kiberuzbrukumi kļūst arvien biežāki, sarežģītāki un traucējošāki. Nekur nepazudīs arī terorisma draudi, kas komplektā ar pasaulē pastāvošo kodolieroču izplatību raisīs nestabilitāti un, iespējams, veicinās jaunas krīzes.

“Šīs problēmas ietekmēs mūsu drošību abās Atlantijas okeāna pusēs, tāpēc ASV un Eiropai ir tikai viens veids, kā stāvēt tiem pretī kopā, un tas ir NATO formāts,” saka J. Stoltenbergs.

Tā kā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija, kā arī likumdevēji abās pasaules pusēs ir stingri apņēmušies stiprināt transatlantiskās saites un vairāk sadarboties ar Eiropu, sagaidāms, ka NATO alianse kļūs vēl spēcīgāka. Šīs apņemšanās, pieņemot jauno NATO Stratēģisko koncepciju — galveno dokumentu, kas iezīmēs alianses turpmāko virzību –  tiks nostiprinātas nākamā gada NATO samitā, kas jūnijā notiks Madridē, Spānijā.

“NATO stiprinās atturēšanas un aizsardzības spējas visās jomās — gan uz sauszemes, un jūrā, gan gaisā, kosmosā un kibertelpā. Turpināsim cīnīties pret terorismu un sadarbosimies ar starptautisko sabiedrību, lai veicinātu stabilitāti uz mūsu robežām, mācoties no pagātnes operāciju pieredzes,” viņš saka.

Tāpat sabiedroto valstis nākamgad fokusēsies uz savu iedzīvotāju noturības stiprināšanu, kā arī militārās industrijas un tehnoloģiju attīstības veicināšanu. Viens no mērķiem ir arī stiprināt infrastruktūras un piegādes ķēžu noturību – samazinot ievainojamību un atkarību, katra valsts un NATO kopā labāk pārvarēs jebkuru krīzi.

“NATO konkurētspēju var saglabāt, tikai uzlabojot savas tehnoloģiskās priekšrocības, lai saglabātu konkurētspēju. Tas ietver ieguldījumus jaunākajās tehnoloģijās, sākot no mākslīgā intelekta līdz biotehnoloģijas un kvantu datoriem. Ir izveidots NATO Inovāciju fonds un dalībvalstis vienojušās arī pat Aizsardzības inovāciju akseleratora izveidi. Tas ļaus mums labāk izmantot civilās inovācijas kopējai drošībai, veicinot transatlantisko sadarbību un apmaiņu kritiskās infrastruktūras jomā,” saka NATO ģenerālsekretārs.

Tikmēr Francijas aizsardzības ministre Floransa Parlī iesoļošanu 2022. gadā nodēvējusi par ieiešanu jaunā frontē. To apliecina arī pašas Francijas sasniegtais, jo jau vairāk nekā gadu Francijai ir savi Gaisa un Kosmosa spēki. Ņemot vērā militāro operāciju vajadzības, Francija ir noteikusi kosmosu kā būtisku stratēģiskās neatkarības nodrošināšanas elementu, un šis process turpināsies arī nākamajā gadā.

Image
Francijas aizsardzības ministre Floriana Parlī/Eric DESSONS/JDD/SIPA/Scanpix
Foto: Foto: Eric DESSONS/JDD/SIPA/Scanpix
Foto: Francijas aizsardzības ministre Floriana Parlī/Eric DESSONS/JDD/SIPA/Scanpix
“Kosmoss šodien ir mūsu aizsardzības stūrakmens. Paredzēt un plānot manevrus, pamanīt ienaidnieku, vadīt savus spēkus uz zemes un sazināties – neviena no šīm operācijām nevar notikt bez kosmosa iespējām. Mums jāturpina aizstāvēt brīvu piekļuvi kosmosam un saglabāt savu autonomiju piekļūt tai, jo uz spēles ir likta mūsu neatkarība,” viņa saka, piebilstot – arī pārējai Eiropai jāpievēršas šai jomai, un Francija citas valstis atbalstīs un dalīsies savā pieredzē.

Tā kā Francija gatavojas prezidentūrai Savienības Padomē 2022. gada pirmajā pusē, darba kārtībā būs piekļuve stratēģiskajam kopējam Eiropas īpašumam, īpaši kosmosam. Tas ir jautājums, ko Francija vēlas aktualizēt arī NATO līmenī. Turklāt topošais NATO Militārais kosmosa izcilības centrs atradīsies Tulūzā, Francijā.

F. Parlī norāda – likmes sniedzas daudz tālāk par kaujas lauku, jo visa mūsu ikdiena ir atkarīga no kosmosa aizsardzības. Viedtālrunis katru dienu savienojas ar desmitiem satelītu atkarībā no lietojumprogrammām, kurām tas tiek izmantots. Satelītu traucēšana vai atspējošana nozīmētu iedzīvotāju brīvības un drošības apdraudējumu.

Turklāt nesenā Krievijas veiktā neapdomīgā jaunās pretsatelītu raķešu sistēmas pārbaude, uzspridzinot vienu no saviem neaktīvajiem satelītiem, ne tikai pierādīja, ka satelītu draudi nav zinātniskā fantastika, bet arī radīja jaunus riskus un daudz orbitālo atlūzu. Šāda bezatbildīga rīcība rada lielu risku kosmosa operāciju drošībai, tostarp pilotējamiem orbitālajiem lidojumiem, un var apdraudēt NATO piekļuvi kosmosam. Tāpēc Francija ANO paspārnē aktīvi veicina atbildīgas uzvedības kosmosā normu izstrādi.

Viņa norāda – tikpat svarīga kā kosmosa aizsardzība ir arī stratēģiskā drošība jūras dzelmē, jo pa to iet daudz kabeļu, kas, ļauj mums, piemēram, piekļūt internetam un sazināties starp kontinentiem. Tāpēc Francija 2022. gadā plāno sabiedrotos iepazīstināt arī ar jūras jūras karadarbības stratēģiju.

“Šobrīd mēs par kosmosu zinām labāk nekā par jūras dibenu,” saka Francijas aizsardzības ministre, atzīsto, ka šī situācija nu ir jāmaina.

Dalies ar šo ziņu