Zviedrija palielina aizsardzības budžetu un izstrādājusi stratēģiju potenciāla uzbrukuma novēršanai

Pasaulē
Sargs.lv/Defense News
Zviedrijas armijas karavīri ierīko apmetni sniegā mācību “Winter Sun” laikā, 2021. gada marts.
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Ievērojamais Zviedrijas aizsardzības budžeta līdzekļu palielinājums ļaus tās bruņotajiem spēkiem attīstīties aizvien straujāk, īstenojot teju visas aktivitātes, kas ietvertas totālās aizsardzības plānā laika posmam no  2021. līdz 2025. gadam, raksta militāro ziņu vietne “Defense News”.

Plānots, ka Zviedrijas ikgadējie aizsardzības izdevumi laikā līdz 2025. gadam varētu pieaugt par vismaz 10 miljardiem ASV dolāru. Tāpat sagatavota arī militārā stratēģija, ar mērķi padziļināt Ziemeļvalstu sadarbību aizsardzības jomā partnerībā ar tādām valstīm kā Dānija, Norvēģija, Somija un Islande.

Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta datiem redzams, Zviedrijas aizsardzības finansējums pēdējos gados palielinās. 2016. gadā Zviedrija aizsardzībai pašreizējos skaitļos tērēja 5,43 miljardus ASV dolāru. 2017. gadā tie jau bija mazliet vairāk nekā piecarpus miljardi, 2018. gadā – 5,73 miljardi, 2019. gadā – m 5,84 miljardi, bet 2020. gadā – jau 6,45 miljardi ASV dolāru.

Totālās aizsardzības koncepcijas īstenošana tika aizsākta 2020. gada decembrī, kad Zviedrijas parlaments pieņēma likumprojektu, paredzot, ka līdz 2025. gadam aizsardzības gada budžets tiks palielināts līdz 10,45 miljardiem ASV dolāru.

Tāpat noteikti darbības virzieni ar mērķi uzlabot valsts militārās spējas. Tas ietver gan bruņoto spēku reorganizāciju, nostiprinot personālu, gan moderna ekipējuma un bruņojuma iepirkumus, lai palielinātu armijas preventīvās un kaujas spējas.

Kopējā valsts aizsardzības koncepcija arī nosaka, ka potenciāla uzbrukuma gadījumā Zviedrija spēj ātri mobilizēt spēkus un resursus, lai apdraudējuma gadījumā atturētu jebkuru pret valsti vērstu bruņotu uzbrukumu.

Plānā atzīts, ka lielu pretinieka spēku uzbrukuma gadījumā Zviedrijas sauszemes, gaisa un jūras spēki konsolidēsies, uzsākot intensīvu aizsardzību un ofensīvu pret ienaidnieka spēkiem. Tādējādi tikšot iegūts laiks, kamēr Zviedrijai palīgā ierodas reģionālo un starptautisko partneru militārā palīdzība.

Jau ziņots, ka Zviedrija vēl ciešāku sadarbību aizsardzības jomā ar tuvējām  Ziemeļvalstīm nostiprināja šī gada 15. septembrī, ar Islandi parakstot kopīgu deklarāciju par sadarbību aizsardzības jomā. Tajā aicināts valstīm sadarboties, lai novērstu arī nekonvencionālus apdraudējumus, piemēram, kibertelpā un veikt kopīgus pasākumus hibrīddraudu apkarošanai.

Ka norāda Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists (Peter Hultqvist), šis sadarbības pakts ar Islandi ir uz solidaritāti balstītas drošības politikas neatņemama sastāvdaļa, ko Zviedrija izmantos, lai veidotu ciešas aizsardzības partnerattiecības ar saviem kaimiņiem. “Kopīgajā deklarācijā ir uzsvērts abu valstu kopīgais nodoms stiprināt mūsu sadarbību aizsardzības jautājumos, lai mēs varētu labāk reaģēt uz mainīgo drošības vidi,” viņš sacīja.

Zviedrija un tās tiešās kaimiņvalstis aizsardzības jomā sadarbojas Ziemeļvalstu  formātā, kas ir sadarbības platforma kopīgām militārām un reģionālām drošības iniciatīvām.

Dalies ar šo ziņu