Zviedrija stiprina aizsardzības nozari, nelūko pievienoties NATO

Ārvalstīs
Sargs.lv/Defense News
Zviedrijas Bruņoto spēku speciālo uzdevumu kaujinieki mācībās
Foto: Foto: Jimmy Croona/Försvarsmakten

Zviedrijas centieni ievērojami stiprināt aizsardzības nozares spējas ir daļa no valdības aprēķina palikt ārpus NATO un tā vietā meklēt citus ceļus sadarbībai aizsardzības jomā, sacījis valsts aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists (Peter Hultkvist)

“Es domāju, ka nav tik viegli teikt, ka visu aizsardzības jautājumu risinājumus mūsu Eiropas daļā atrisinātu tieši dalība NATO,” tiešsaistes prese konferencē žurnālistiem sacīja P. Hultkvists.

Zviedrija, pievienojoties aliansei, “mainītu situāciju” kaimiņvalstij Somijai, kas ir Stokholmas galvenais partneris aizsardzības jautājumos un  arī nav NATO dalībvalsts, viņš teica. “Un Somijai ir ļoti gara robeža ar Krieviju.”

Hultkvists piebilda, ka Zviedrijas drošības doktrīna, kas izriet no “vēstures un pieredzes”, nav pamats oficiālai dalībai NATO, lai gan valsts, tāpat kā Somija, ir daļa no alianses uzlaboto iespēju programmas, kas dažiem partneriem nodrošina ciešāku sadarbību ar aliansi.

“Mēs domājam, ka labākais, ko varam darīt, ir uzlabot militārās spējas un sadarboties ar citiem, attīstot reālu savietojamību, bet neko nemainīt drošības platformā mūsu Eiropas daļā,” viņš piebilda.

Visaptverošs Zviedrijas militārā spēka palielinājums, ko parlaments apstiprināja pagājušā gada beigās, paredz, ka laika posmā no 2021. līdz 2025.gadam gaidāms finansējuma pieaugums par 40%, sasniedzot 11 miljardus ASV dolāru.

Šis plāns paredz līdz 2030.gadam palielināt militāro spēku no 60 000 līdz gandrīz 100 000 cilvēku lielam personālam, armiju reorganizēt trīs mehanizētās brigādēs, uzlabot flotes korvetes ar pretgaisa aizsardzības raķetēm un būvēt jaunus kuģus, kā arī izstrādāt nākamās paaudzes iznīcinātājus, vienlaikus attīstot un laukā testējot jaunākās paaudzes “Saab Gripen E” kaujas lidmašīnu.

Plānots arī izstrādāt “ilgtermiņa aprīkojuma piegādes stratēģiju,” žurnālistiem sacīja P. Hultkvists.

Tāpat kā pārējā Eiropa, arī Zviedrija palielināja militāros izdevumus pēc tam, kad 2014.gadā Krievija anektēja Krimu un turpināja destabilizēt Ukrainu, sacīja P. Hultkvists. “Mēs rīkojamies balstoties uz to, kas patiešām ir noticis, no šīs perspektīvas arī izdarot secinājumus,” viņš piebilda. 

Dalies ar šo ziņu