Krievija pēdējos četrus gadus ir pakļauta starptautiskajām sankcijām, kas būtiski ierobežoja tās spēju attīstīt vai arī iegūt savā rīcībā pēdējās paaudzes militārās spējas. Tagad Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins kopā ar savu bruņoto spēku pārstāvjiem mēģina izmantot jauna veida taktiku, lai iegādātos un attīstītu tāda veida ieroču sistēmas, kādas nepieciešamas Krievijai. Šoreiz Krievijas vadība pēc palīdzības vērsusies pie valsts mazā biznesa.
Aizvadītajā mēnesī, Krievijā notikušajā bruņoto spēku un militārās industrijas forumā “Armija 2021” Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Sergejs Katjirins uzsvēra, ka Krievijas militāri – rūpnieciskajam kompleksam ir milzīgs potenciāls, risinot dažāda mēroga problēmas. Tomēr tam ir būtiskas grūtības civilās industrijas produktu attīstībā, jo šī tipa uzņēmumiem nav iepriekšējās pieredzes, strādājot brīvā tirgus apstākļos. Lai risinātu šo problēmu, Krievijas privātajam biznesam vajadzētu nākt talkā aizsardzības industrijai.
Nesen notikušajā forumā “Armija 2021” piedalījās desmitiem Krievijas uzņēmumu, cenšoties piesaistīt galvenā pasūtītāja – Krievijas aizsardzības nozares uzmanību. Šie uzņēmumi darbojas dažādās nozarēs – sākot no informāciju tehnoloģiju risinājumiem līdz pat optikai.
Krievijas valsts korporācijas “Rostec” meitasuzņēmumam “United Aircraft Corporation” nav sveša importa aizstāšana. Pēc tam, kad vairāki Rietumu uzņēmumi atteicās piegādāt kompozītmateriālus pasažieru lidmašīnām MC-21, “United Aircraft Corporation” vērsās pie vietējiem piegādātājiem, tostarp privātiem uzņēmumiem.
Izdevumam “Defence News” Krievijas Industrijas un tirdzniecības ministrijas amatpersonas norādīja, ka ārvalstu izejmateriālu ražošana radījusi “uzrāvienu” Krievijas industrijai. Piemēram, šobrīd Krievija veiksmīgi aizvietojusi turbīnas tipa dzinēju ražošanu, kas iepriekš tika piegādāti no Ukrainas. Tagad kuģiem un helikopteriem paredzētos dzinējus ražo Krievijas uzņēmumi.
Ārvalstīs ražoto komponenšu klātesamība Krievijā izmantotajās iekārtās aizvien rada šķēršļus Krievijas pašmāju uzņēmumiem, kuri mēģina attīstīt sadarbību ar Krievijas aizsardzības nozari. Viens no šādiem uzņēmumiem ir “Siltech” – kompānija, kura ražo iekārtas, kuras spēj skenēt preču zīmes un kodus, izsekojot konkrētās preces plūsmas ceļu.
Šī bija viena no kompānijām, kura apmeklēja forumu “Armija 2021”. “Siltech” vadītājs Grigorijs Britvins “Defence News” atzina, ka nav iespējams iegūt līgumus ar Krievijas aizsardzības nozari, jo uzņēmums un tā produkti ir atkarīgi no ārvalstīs ražotajām komponentēm, iekārtām un materiāliem. Tiesa, savus centienus meklēt jaunus klientus bruņoto spēku personā viņš nenožēlojot, tomēr uzsver, ka sadarbību kavējot dažādi birokrātiskie šķēršļi. “Mēs esam privāts uzņēmums, tāpēc dažādu iekārtu, komponenšu vai materiālu iepirkumi mums ir izdzīvošanas jautājums,” piebilda G.Britvins.
Tikmēr Sanktpēterburgā bāzētā robotu un mehatronikas iekārtu ražotāja “KUBO” vadītājs Vladimirs Kuzņecovs uzskata, ka aizsardzības nozares iepirkumos pieeja pamazām sāk mainīties. “Arī viņi saprot, ka bez modernām tehnoloģijām un risinājumiem nebūs modernas armijas, “ viņš atzīst, piebilstot, ka izeju no šīs situācijas varētu piedāvāt privātie uzņēmumi.
Tikmēr Krievijas militārā industrija pēdējo gadu laikā saskaras ar pasūtījumu samazinājumu, kam par iemeslu ir militāro tēriņu samazinājums un ar to saistītie mazākie ieroču iepirkumi.
Jau 2017. gadā V. Putins Krievijas militāri rūpnieciskajiem uzņēmumiem pavēlēja vismaz 30% savas produkcijas ražot civilajai izmantošanai. Savukārt jau 2050. gadā aizsardzības uzņēmumos ražotās civilās produkcijas īpatsvaram jāsasniedz 50%.
Šis solis tika uzskatīts par daļu no Kremļa centieniem palielināt vietējās ražošanas apjomus laikā, kad Krieviju skar Rietumu sankcijas.
Šāds uzdevums tika dots arī Krievijas Progresīvo studiju fondam, kas atbild par ambiciozākajiem militārajiem projektiem. Šis 2013. gadā dibinātais fonds pēc savas darbības ir analogs ASV Progresīvo Aizsardzības pētījumu projektu aģentūrai. Līdz šim Krievijas Progresīvo studiju fonds jau atbalstījis vairākus civilās produkcijas projektus, kuros iesaistīta Krievijas aizsardzības uzņēmumi. Viens no tādiem bija zemūdens drona “Vityaz-D” izstrāde konstruktoru birojā “Rubin”. Šis drons okeanogrāfijas nolūkos vēl nesen tika nolaists Mariannas dziļvagā. Tiesa pagaidām tas saražots tikai vienā eksemplārā.
Kā norāda “Defence News” Krievijas aizsardzības uzņēmumu ražotie produkti civilajam tirgum tika demonstrēti forumā “Armija 2021”. Tie bija dažāda veida minitraktori un skrejriteņi. Tikmēr pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400 ražotājs “Almaz-Antey” prezentēja bezpilota sauszemes platformu, kas var tikt izmantota gan militārajām gan civilajām vajadzībām. Kā apgalvo uzņēmums, šī iekārta tikusi pilnībā izstrādāta un izgatavota Krievijā.