Ukrainas Ārējais izlūkdienests: Krievija Krimā rada priekšnoteikumus kodolieroču izvietošanai

Pasaulē
Sargs.lv/Interfax.com.ua
Krievijas karavīri ievieto palaišanas iekārtā raķeti "Iskander-M"
Foto: Krievijas karavīri ievieto palaišanas iekārtā raķeti "Iskander-M"/Dmitry Rogulin/TASS

Ukrainai piederošajā un Krievijas okupētajā Krimas pussalā Krievija izvietojusi ievērojamu karaspēka daudzumu, kā arī veic sagatavošanos kodolieroču izvietošanai, kuru klātesamību tā plāno izmantot lai radītu spiedienu uz starptautisko sabiedrību, tā savā ikgadējā ziņojumā norāda Ukrainas Ārējais izlūkošanas dienests (SVR).

SVR ziņojumā vēstīts, ka Krievija okupētajā Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles teritorijā jau ir izvietojusi militāros lidaparātus un kuģus, kas var pārvadāt kodolieročus. Tāpat darbi turpinās pie kādreizējās kodol-infrastruktūras atjaunošanas.

"Krievija Krimā ir izveidojusi spēcīgu 32,5 tūkstošu vīru lielu dažādu ieroču šķiru karaspēka grupējumu, kurā iekļautas sauszemes, gaisa un jūras komponentes. Krievijas puse šobrīd rada apstākļus kodolieroču, to sastāvdaļu un nesēju izvietošanai okupētās Krimas teritorijā. Krievija veic kādreizējās kodolieroču infrastruktūras atjaunošanu. Tas rada draudus Ukrainas nacionālajai drošībai,” teikts ziņojumā.

SVR savā ziņojumā norāda, ka Krievijas plāni par taktisko kodolieroču izvietošanu Krimā “ļaus Kremlim palielināt spiedienu uz starptautisko sabiedrību”. Šāds scenārijs apdraud ne tikai Ukrainas nacionālās intereses, bet ir arī tiešs drauds Ukrainas stratēģiskajiem partneriem.

Tomēr par galveno draudu Ukrainas nacionālajai drošībai SVR uzskata Krievijas centienus maksimāli destabilizēt Ukrainas iekšpolitisko situāciju. To mērķis ir samazināt starptautisko atbalstu Ukrainai, kā arī radīt draudīgu militāru fonu, apvienojumā ar ekonomisko, tostarp enerģētikas šantāžu.

"Stratēģiskā līmenī Krievijas Federācijas mērķi attiecībā uz Ukrainu paliks nemainīgi. Tiks darīts viss, lai novērst Ukrainas eiroatlantisko virzību," teikts dienesta ziņojumā.

Analizējot Ukrainas un Eiropas valstu attiecības, SVR savā ziņojumā raksta, ka nākamajos gados Eiropas Savienības (ES) politika būs vērsta uz “stratēģiskās autonomijas” sasniegšanu, cenšoties panākt maksimālu neatkarību no citiem spēlētājiem. Tādējādi arī Ukrainas galvenie sabiedrotie ES iekšienē vairāk koncentrēsies uz savu iekšējo problēmu risināšanu, vienlaikus saglabājot draudzīgu politiku attiecibā uz Ukrainu, atbalstot arī tās eiroatlantiskās ārpolitikas centienus.

SVR gan brīdina, ka Krievija un tās pašreizējā Kremļa režīma nospraustais kurss, kura mērķis ir nostiprināt Krievijas kā globāla spēlētāja statusu, liekot pasaules sabiedrībai atzīt “Krievijas intereses” turpmākos gadus būs galvenais drošības izaicinājums arī Eiropas valstīm.

“Ļoti iespējams, ka Kremlis turpinās savu taktiku “palielinot likmes” militāri politiskajā konfrontācijā. Tāpat tas turpinās manipulēt ar Eiropas drošības problēmām, kā arī veicinās Eiropas dezintegrācijas procesus. Tomēr nopietni militāri demarši no Krievijas Federācija puses jauno NATO dalībvalstu virzienā nav gaidāmi. Vienlaikus turpināsies militārie incidenti gaisa telpā, jūrā un kibertelpā, saglabājot draudus Krievijas un NATO konflikta eskalācijai netīšu sadursmju rezultātā, " secina SVR.

Dalies ar šo ziņu