Radaru sistēmu modernizācija uzlabos spēju monitorēt Latvijas gaisa telpu un reaģēt uz pārkāpumiem, nodrošinot, ka valsts ir gatava aizsargāt savu gaisa telpu pret jebkādiem draudiem.
Infrastruktūras attīstībai 2025. gadā tiks piešķirti 354 miljoni eiro, lai veidotu modernu un ilgtspējīgu militāro loģistiku. Finansējums ietver jaunu bāzu un noliktavu izbūvi, īpaši pierobežas reģionos, kur tiks izveidoti NBS atbalsta punkti un munīcijas noliktavas, kas uzlabos spēju reaģēt uz krīzēm.
Īpaši izceļams ir “Sēlijas” poligona attīstības projekts, kas kalpos apmācību vajadzībām gan Latvijas, gan NATO sabiedroto spēkiem, veicinot reģionālo drošību. Infrastruktūras uzlabojumi ietvers arī transporta un mobilitātes sistēmu pielāgošanu, lai nodrošinātu militāro operāciju veiksmīgu izpildi. Tāpat finansējums ietver inventāra un aprīkojuma iegādi.
Papildus tam 52,84 miljoni eiro tiks ieguldīti netiešā uguns atbalsta un jūras kontroles spēju uzlabošanai. Šie līdzekļi ļaus iegādāties pašgājēj riteņu artilērijas sistēmas, kas palielinās NBS spējas nodrošināt precīzu un efektīvu uguns atbalstu.
Jūras kontroles sistēmas, tostarp radari un sensori, uzlabos Baltijas jūras monitorēšanu un Latvijas piekrastes aizsardzību. Autonomo sistēmu attīstībai, tostarp dronu tehnoloģiju un pretdronu sistēmu iegādei, tiks piešķirti 20 miljoni eiro, lai uzlabotu izlūkošanas un reaģēšanas spējas.
Papildus 2025. gada aizsardzības budžetā Latvija turpinās sniegt būtisku atbalstu Ukrainai, tam novirzot līdz 120 miljoniem eiro, kas veido 0,25% no budžeta. Šie līdzekļi tiks izmantoti gan ieroču un ekipējuma piegādēm, gan ukraiņu karavīru apmācībām Latvijā.
Līdz ar “Baltās grāmatas” publicēšanu, likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” Saeima 2024. gada 14. oktobrī ir apstiprinājusi pirmajā lasījumā. Likumprojekts vēl ir jāapstiprina otrajā – galīgajā – lasījumā.
Pilnu informāciju par nākamā gada aizsardzības budžeta sadalījumu un prioritātēm skaties šeit: “Baltā grāmata”
