Šodien, 25. februārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks videokonferences formātā tikās ar Apvienotās Karalistes ministru prezidentu Borisu Džonsonu, lai pārrunātu Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force – JEF) iesaisti reģiona drošības stiprināšanā kontekstā ar Krievijas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.
“Apvienotie reaģēšanas spēki ir viens no būtiskākajiem līdzīgi domājošo valstu sadarbības formātiem, kurā apvienotas astoņas NATO dalībvalstis un Somija un Zviedrija, ļaujot operatīvi pieņemt lēmumus mūsu reģiona drošības stiprināšanā, jo partnervalstīm ir vienota izpratne par šī brīža drošības situāciju. Sanāksmē vienojāmies par atturēšanas pasākumu īstenošanu reģionālās drošības stiprināšanai,” pārrunāto skaidro A. Pabriks. “Sanāksmē uzvēru nepieciešamību piemērot Krievijai pēc iespējas stingrākas sankcijas, lai atturētu to no tālākas agresijas pret Ukrainu.”
Kopīgajā paziņojumā pēc sanāksmes Apvienoto reaģēšanas spēku valstu vadītāji uzsvēra savu visstingrāko nosodījumu Krievijas uzbrukumam pret Ukrainu, paužot neizpratni par šo brutālo un neizprovocēto uzbrukumu nevainīgai un miermīlīgai Eiropas valstij. Tas ir nopietns starptautisko tiesību pārkāpums, nopietns ANO Statūtu un visu to saistību pārkāpums, kuras Krievija uzņēmusies Helsinku Nobeiguma aktā, Parīzes Hartā un Budapeštas memorandā.
Lielbritānijas, Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas valstu vadītāji kopīgā paziņojumā aicinājuši Krieviju pārtraukt asinsizliešanu, nekavējoties atsaukt savus spēkus uz pozīcijām ārpus Ukrainas suverēnām un starptautiski atzītajām robežām, paužot atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei.
Aizsardzības ministrs piedalījās Lielbritānijas vadīto Apvienoto reaģēšanas spēku valstu vadītāju sanāksmē, pārstāvot Latvijas Valsts prezidentu.
Jau ziņots, 21. un 22. februārī aizsardzības ministrs A. Pabriks Londonā, Lielbritānijā piedalījās Apvienoto reaģēšanas spēku aizsardzības ministru sanāksmē, kuras laikā vienojās par kopīgu militāru mācību rīkošanu Ziemeļeiropā, stiprinot reģionālo drošību.
Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm.
2015. gada 30. novembrī Lielbritānijā septiņas valstis – Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija – parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt 2021. gada aprīlī tai pievienojās Islande.
Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju un citām to dalībvalstīm, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas.