AM valsts sekretārs: Veselības ministrijas pieprasījums ir civilās mobilizācijas piemērs

Foto: Foto: Edijs Pālēns/LETA

Lai arī vārds “mobilizācija” visbiežāk cilvēkiem var asociēties ar rezervistu iesaukšanu militārajā dienestā, šoreiz runa ir par civilo mobilizāciju, kad Veselības ministrija kā papildspēkus cīņā ar Covid-19 pandēmiju vēlas mobilizēt iztrūkstošo personālu – mediķus no privātām ārstniecības iestādēm vai tos, kuri jau pensionējušies. Tā sarunā ar “Sargs.lv” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, norādot – mobilizācijas būtība ir ne tikai kara gadījumā, bet arī jebkurā nopietnā civilās krīzes situācijā, kas šobrīd ir straujā saslimstība ar Covid-19 un slimnīcu pārslodze, mobilizēt valstij trūkstošos resursus, lai krīzi pēc iespējas ātrāk pārvarētu.

Kā norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, Veselības ministrijas iesniegums valdībai, pieprasot mobilizācijas izsludināšanu, ir šī brīža atbilde uz slimnīcu pārslodzi un Covid pacientu gultu un aprūpes personāla trūkumu. Slimnieku skaits turpina augt, nepieciešama vieta viņu izvietošanai ārstniecības iestādēs, taču lielākā problēma pašlaik ir nepietiekamais medicīnas personāls.

Tieši tādēļ mobilizācijas sistēma ir radīta – ja krīzes situācijā pietrūkst valsts resurss, ir pieļaujama trūkstošā resursa, šajā gadījumā mediķu, mobilizācija, lai nodrošinātu iztrūkstošo resursu, ko miera laikā nav nepieciešams un arī nav lietderīgi uzturēt.

“Tā ir mobilizācijas būtība – civilas krīzes vai kara laikā izmantot pārējo pieejamo resursu, lai kompensētu šo iztrūkumu, kas, piemēram, pašlaik rodas lielā Covid hospitalizējamo pacientu skaita dēļ, kuriem nepieciešama pilnvērtīga medicīniskā aprūpe,” saka J. Garisons.

Tieši tāpēc Veselības ministrijas ieskatā mobilizācija jāizsludina, lai nodrošinātu šo iztrūkstošo personālu. Kā uzsver AM valsts sekretārs, aizsardzības nozares iesaiste šajā procesā ir minimāla, tik daudz kā palīdzība dokumentācijas sakārtošanā un sistēmas pilnveidē, jo līdz šim pārējās ministrijas iepriekš esot “kūtri skatījušās uz mobilizācijas iespējām”.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

Jānis Garisons

“Aizsardzības nozarei šī sistēma ir izveidota pilnībā, tā gan vairāk orientēta uz militāro jomu un iesaukšanu bruņotajos spēkos. Tā arī ir galvenā atšķirība šajā situācijā – lai arī teorētiski mēs varētu iesaukt ārstus bruņotajos spēkos kā rezervistus, bet tad mums viņi arī būtu jāapmāca. Tieši tāpēc likums paredz arī civilo mobilizāciju, kad šādu mobilizāciju var veikt par konkrēto nozari atbildīgā ministrija.”

Viņš piebilst – šobrīd Veselības ministrijai ir jāidentificē nepieciešamie speciālisti, kuriem tiks nosūtīts mobilizācijas pieprasījums, un mobilizācijas izsludināšanas brīdī šis personāls tiks “iesaukts”, šajā gadījumā – kā atbalsta personāls konkrētā slimnīcā Covid pacientu ārstēšanai.

Jau ziņots, ka Veselības ministrija piektdien, 29. oktobrī, plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai, tā otrdien Ministru kabineta sēdē paziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga. V

iņa skaidroja – mobilizācija nozīmē to, ka tiek mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus. Pēc Veselības ministrijas prognozēm rīkojumu par mobilizāciju varētu izsludināt 2. novembrī. Līdz šim Latvijā Mobilizācijas likums nekad iepriekš nav ticis iedarbināts.

AM valsts sekretārs: Veselības ministrijas pieprasījums ir civilās mobilizācijas piemērs

Dalīties ar šīs lapas saturu!