Valdība 18.augustā bez garām debatēm apstiprinājusi Aizsardzības ministrijas sagatavoto Valsts aizsardzības koncepciju, kurā, balstoties uz militāro draudu analīzi noteikti valsts aizsardzības pamatprincipi miera laikā, apdraudējuma apstākļos un kara gadījumā.
Koncepcijā norādīts, ka pēdējo gadu laikā aizvien vairāk valstu ignorē pēc Otrā pasaules kara iedibināto sistēmu, kura bijusi balstīta starptautiskajos noteikumos un tiesiskajā regulējumā. Tā vietā starptautiskās kārtības tendences arvien vairāk raksturo spēka politika.
Šī starptautisko attiecību pieeja aizvien vairāk tiek projicēta arī uz Latviju, kura Krievijas sabiedrības acīs tiek atainota kā rosofobu un nacistu pārņemta valsts. Tas atainojas arī kaimiņvalsts sabiedriskās domas aptaujās, kuru rezultāti rāda, ka cilvēki Latviju ierindo starp galvenajiem Krievijas ienaidniekiem.
Raizes sagādā arī Krievijas pēdējo gadu militārās aktivitātes, taču par spīti lielajiem ieguldījumiem un militārajām mācībām, kurās stiprināta spēja bloķēt pieeju Baltijas reģionam, Krievija aizvien nevar atļauties pilna mēroga militāru konfrontāciju ar NATO.
Lai gan Kopš 2014. gada ieviestie NATO atturēšanas pasākumi Baltijas reģionā, kā arī Nacionālo bruņoto spēku attīstība apdraudējumu ir mazinājusi, Latvijas drošība būs atkarīga no spējas turpināt pilnveidot gan bruņoto spēku spējas, gan uzsāktos NATO kolektīvās aizsardzības pasākumus.
To, ka Krievija nav atteikusies no savas agresīvās ārpolitikas savas ietekmes vairošanā izmantot hibrīda instrumentus, iepazīstinot valdības locekļus ar sagatavoto Valsts aizsardzības koncepciju, atgādināja Aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Kā piemēru viņš minēja situāciju Baltkrievijā, kur pēc nesenajiem protestiem pret prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu par aiziešanu no cenzūrai pakļautajiem valsts medijiem paziņojuši vairāki žurnālisti.
Ministrs uzsvēra – Krievija iepriekšējos gados pierādījusi gan savu vēlmi, gan spējas izmantot militāru spēku. Pašreizējos apstākļos to vēl vairāk pastiprina krīze transatlantisko sabiedroto starpā, kam viens no iemesliem meklējams ilgstoši nepietiekamajā Eiropas aizsardzības finansējumā, uz ko ilgstoši norādījušas ASV.
Pēc A. Pabrika teiktā, pašlaik Latvija savā aizsardzības sistēmā balstās uz vairākiem elementiem – Nacionālo bruņoto spēku profesionālajām vienībām, zemessardzi un rezerves karavīriem.
Aizsardzības ministrija nolēmusi tuvāko gadu laikā profesionālajā dienesta karavīru skaitu palielināt līdz 8000 cilvēkiem, zemessardzes personālu līdz 12000, bet rezerves karavīru daudzumu līdz 6000 karavīriem.
Svarīgs pretinieku atturošais elements ir arī NATO kolektīvās aizsardzības garantijas un šeit dislocētās kaujas grupas.
Papildus tam Latvijai ir svarīgi attīstīt sadarbību ar ASV, strādājot gan pie reģionālajiem aizsardzības plāniem, militāro spēju stiprināšanas, gan pastāvīgi apmainoties ar informāciju par drošības situāciju reģionā. Būtiska atturēšanas spējas sastāvdaļa ir ASV militārā klātbūtne Latvijā. Tāpēc nepieciešams strādāt, lai pastiprinātu šo klātbūtni un nodrošinātu ASV bruņu tehnikas un militārā materiāltehnisko krājumu izvietošanu Latvijā un Baltijas reģionā.
Latvijai jāturpina stiprināt arī divpusējās attiecības ar Kanādu. Kopīgi jāturpina kaujas grupas attīstība, tai skaitā - meklējot risinājumus nodrošināšanā ar kaujas atbalsta spējām. Lai veicinātu dziļāku sadarbību ar Kanādu, svarīgi vērtēt Nacionālo bruņoto spēku dalību kopā ar Kanādu starptautiskajās operācijās, kā arī civilās sadarbības veidošanu.
Tomēr, lai sabiedrotie redzētu pamatojumu nepieciešamības gadījumā aizstāvēt valsti, nepieciešama arī turpmāka bruņoto spēku spēju attīstīšana, kas kalpotu kā signāls Latvijas apņēmībai primāri pašai rūpēties par savu drošību. Tas nozīmē arī stabila un pietiekama finansējuma saglabāšanu aizsardzības nozarei.
Koncepcija paredz arī veicināt vietējās militārās industrijas tālāku attīstību, Latvijā koncentrējot gan inovāciju izstrādi un ieviešanu, gan maksimāli saīsinot piegāžu ķēdes, kas ir izšķiroši svarīgi iespējamo krīžu gadījumos. Vienlaikus, aizsardzības industrijas attīstība kalpo arī par visas ekonomikas dzinuli.
Būtiska, pēc ministra teiktā, ir arī sabiedrības gatavības veicināšana aizstāvēt valsti, ko ministrija plāno risināt ar Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas izveidi.
Kā veiksmīgu piemēru viņš minēja koncepcijā noteikto un ministrijas uzsākto Valsts aizsardzības mācību priekšmeta ieviešanu vidusskolu klasēs. Kā norādīja A. Pabriks, šī priekšmeta nodrošināšana ir alternatīva tam, lai Latvijā nevajadzētu atgriezties pie obligātā militārā dienesta.
Arī visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešana līdz šim bijusi veiksmīga Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju, tās mērķis ir panākt sabiedrības noturību pret jebkura veida krīzēm, kā arī nodrošināt, ka ar saviem resursiem krīzes pārvarēšanā iesaistās arī komersanti. Līdzšinējo sadarbību A. Pabriks raksturoja kā veiksmīgu, norādot gan uz uzņēmumu, gan nevalstisko organizāciju augsto iesaisti valsts aizsardzības mācību rīkošanā.
Valsts aizsardzības koncepcija ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, ko izstrādā, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi. Pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem mērķiem un principiem, tiek izstrādāts Valsts aizsardzības plāns, kas ietver konkrētus pasākumus mērķu īstenošanai. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Saeima Valsts aizsardzības koncepciju apstiprina ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz savas darbības otrā gada 1. oktobrim.
