Ministru kabinets apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju

Nozares politika
Sargs.lv
Image
VVA
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Valdība 18.augustā bez garām debatēm apstiprinājusi Aizsardzības ministrijas sagatavoto Valsts aizsardzības koncepciju, kurā, balstoties uz militāro draudu analīzi  noteikti valsts aizsardzības pamatprincipi miera laikā, apdraudējuma apstākļos un kara gadījumā.

Koncepcijā norādīts, ka pēdējo gadu laikā aizvien vairāk valstu ignorē pēc Otrā pasaules kara iedibināto sistēmu, kura bijusi balstīta starptautiskajos noteikumos un tiesiskajā regulējumā. Tā vietā starptautiskās kārtības tendences arvien vairāk raksturo spēka politika.

Reģionālā līmenī izaicinājumus Latvijas drošībai rada Krievijas pēdējo gadu agresīvā ārpolitika, kā arī plaša mēroga hibrīdās aktivitātes, ko tā savu mērķu sasniegšanai izmanto kopš 2014. gada nelikumīgās Ukrainai piederošās Krimas aneksijas. Tas ietver Krievijas centienus ietekmēt vēlēšanu rezultātus ārvalstīs, informatīvā kara un kiberuzbrukumu izmantošanu, lai mainītu ārvalstu sabiedrisko domu un politiķu rīcību. Kā norādīts koncepcijā, “Krievijas rīcībā ir skaidri saskatāma pieeja – viss, par ko nevar saņemt sodu vai atbildes reakciju, ir atļauts.”

Šī starptautisko attiecību pieeja aizvien vairāk tiek projicēta arī uz Latviju, kura Krievijas sabiedrības acīs tiek atainota kā rosofobu un nacistu pārņemta valsts. Tas atainojas arī kaimiņvalsts sabiedriskās domas aptaujās, kuru rezultāti rāda, ka cilvēki Latviju ierindo starp galvenajiem Krievijas ienaidniekiem.

Raizes sagādā arī Krievijas pēdējo gadu militārās aktivitātes, taču par spīti lielajiem ieguldījumiem un militārajām mācībām, kurās stiprināta spēja bloķēt pieeju Baltijas reģionam, Krievija aizvien nevar atļauties pilna mēroga militāru konfrontāciju ar NATO.

Tādēļ reālākie Krievijas attīstītie scenāriji ir hibrīdkarš un pēkšņs uzbrukums, lai sagrābtu kādu teritoriju, kā tas jau tika īstenots Gruzijā un Ukrainā. Krievija ir demonstrējusi gatavību nepieciešamības gadījumā izmantot vai draudēt izmantot kodolieročus.

Lai gan Kopš 2014. gada ieviestie NATO atturēšanas pasākumi Baltijas reģionā, kā arī Nacionālo bruņoto spēku attīstība apdraudējumu ir mazinājusi, Latvijas drošība būs atkarīga no spējas turpināt pilnveidot gan bruņoto spēku spējas, gan uzsāktos NATO kolektīvās aizsardzības pasākumus.

To, ka Krievija nav atteikusies no savas agresīvās ārpolitikas savas ietekmes vairošanā izmantot hibrīda instrumentus, iepazīstinot valdības locekļus ar sagatavoto Valsts aizsardzības koncepciju, atgādināja Aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Kā piemēru viņš minēja situāciju Baltkrievijā, kur pēc nesenajiem protestiem pret prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu par aiziešanu no cenzūrai pakļautajiem valsts medijiem paziņojuši vairāki žurnālisti.

“Mums ir informācija, ka atsevišķi Krievijas mediji piedāvājuši vietējos Baltkrievijas žurnālistus aizstāt ar iesūtītiem Krievijas žurnālistiem. Turklāt visa ziņu struktūra, kas šobrīd nāk ārā no Baltkrievijas valsts medijiem, bija balstīta Eiropas un Rietumu sabiedroto apvainošanā, ka tie apdraud drošības vidi šajā postpadomju telpā,” sacīja A. Pabriks.

Ministrs uzsvēra – Krievija iepriekšējos gados  pierādījusi gan savu vēlmi, gan spējas izmantot militāru spēku. Pašreizējos apstākļos to vēl vairāk pastiprina krīze transatlantisko sabiedroto starpā, kam viens no iemesliem meklējams ilgstoši nepietiekamajā Eiropas aizsardzības finansējumā, uz ko ilgstoši norādījušas ASV.

“Latvijas aizsardzības politikas mērķis ir balstīts uz efektīvu pretinieka atturēšanas pieeju, lai tādējādi mazinātu pat ievērojami spēcīgāka pretinieka politisko vēlmi izmantot militāru vai paramilitāru spēku iebrukumam Latvijas teritorijā un savas ietekmes nostiprināšanā,” valdības sēdē uzsvēra aizsardzības ministrs.

Pēc A. Pabrika teiktā, pašlaik Latvija savā aizsardzības sistēmā balstās uz vairākiem elementiem – Nacionālo bruņoto spēku profesionālajām vienībām, zemessardzi un rezerves karavīriem.

Aizsardzības ministrija nolēmusi tuvāko gadu laikā profesionālajā dienesta karavīru skaitu palielināt līdz 8000 cilvēkiem, zemessardzes personālu līdz 12000, bet rezerves karavīru daudzumu līdz 6000 karavīriem.

Pēc ministra vērtējuma, būtiska ir koncepcijā paredzētā NBS decentralizācija, kuras pamatā paredzēts izveidot mobilas, decentralizētas, augsti dzīvotspējīgas, noturīgas, tehnoloģiski attīstītas un ar lielo uguns jaudu apgādātas vienības. Jau šobrīd sākta Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietošana Latvijas reģionos, kā arī reģionālās infrastruktūras attīstība, veidojot poligonus, noliktavas un citu infrastruktūru.

Svarīgs pretinieku atturošais elements ir arī NATO kolektīvās aizsardzības garantijas un šeit dislocētās kaujas grupas.

Papildus tam Latvijai ir svarīgi attīstīt sadarbību ar ASV, strādājot gan pie reģionālajiem aizsardzības plāniem, militāro spēju stiprināšanas, gan pastāvīgi apmainoties ar informāciju par drošības situāciju reģionā. Būtiska atturēšanas spējas sastāvdaļa ir ASV militārā klātbūtne Latvijā. Tāpēc nepieciešams strādāt, lai pastiprinātu šo klātbūtni un nodrošinātu ASV bruņu tehnikas un militārā materiāltehnisko krājumu izvietošanu Latvijā un Baltijas reģionā.

Latvijai jāturpina stiprināt arī divpusējās attiecības ar Kanādu. Kopīgi jāturpina kaujas grupas attīstība, tai skaitā - meklējot risinājumus nodrošināšanā ar kaujas atbalsta spējām. Lai veicinātu dziļāku sadarbību ar Kanādu, svarīgi vērtēt Nacionālo bruņoto spēku dalību kopā ar Kanādu starptautiskajās operācijās, kā arī civilās sadarbības veidošanu.

Tomēr, lai sabiedrotie redzētu pamatojumu nepieciešamības gadījumā aizstāvēt valsti, nepieciešama arī turpmāka bruņoto spēku spēju attīstīšana, kas kalpotu kā signāls Latvijas apņēmībai primāri pašai rūpēties par savu drošību. Tas nozīmē arī stabila un pietiekama finansējuma saglabāšanu aizsardzības nozarei.  

“Lai NATO ar mums runātu, jābūt stabilam finansējumam ne mazākam kā 2% no iekšzemes kopprodukta. Ja šis finansējums būs mazāks par 2%, tad pārējie partneri mūs var neuztvert nopietni,” uzsvēra A. Pabriks.

Koncepcija paredz arī veicināt vietējās militārās industrijas tālāku attīstību, Latvijā koncentrējot gan inovāciju izstrādi un ieviešanu, gan maksimāli saīsinot piegāžu ķēdes, kas ir izšķiroši svarīgi iespējamo krīžu gadījumos. Vienlaikus, aizsardzības industrijas attīstība kalpo arī par visas ekonomikas dzinuli.

Būtiska, pēc ministra teiktā, ir arī sabiedrības gatavības veicināšana aizstāvēt valsti, ko ministrija plāno risināt ar Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas izveidi.

Kā veiksmīgu piemēru viņš minēja koncepcijā noteikto un ministrijas uzsākto Valsts aizsardzības mācību priekšmeta ieviešanu vidusskolu klasēs. Kā norādīja A. Pabriks, šī priekšmeta nodrošināšana ir alternatīva tam, lai Latvijā nevajadzētu atgriezties pie obligātā militārā dienesta.

“Ieviešot šo Valsts aizsardzības mācību, mēs redzam, ka sākot ar 2025./2026. mācību gadu šajā priekšmetā Latvijā tiks sagatavoti 15000 jauniešu. “Pašlaik šo mācību apgūst 54 skolās. Šo jauniešu motivācijas līmenis ir augsts. Tas dod arī papildus efektu – tiek veicināts patriotisms, vēstures izpratne un demokrātisko vērtību atražošana,” sacīja ministrs.

Arī visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešana līdz šim bijusi veiksmīga Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju, tās mērķis ir panākt sabiedrības noturību pret jebkura veida krīzēm, kā arī nodrošināt, ka ar saviem resursiem krīzes pārvarēšanā iesaistās arī komersanti. Līdzšinējo sadarbību A. Pabriks raksturoja kā veiksmīgu, norādot gan uz uzņēmumu, gan nevalstisko organizāciju augsto iesaisti valsts aizsardzības mācību rīkošanā.

Valsts aizsardzības koncepcija ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, ko izstrādā, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi. Pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem mērķiem un principiem, tiek izstrādāts Valsts aizsardzības plāns, kas ietver konkrētus  pasākumus mērķu īstenošanai. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Saeima Valsts aizsardzības koncepciju apstiprina ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz savas darbības otrā gada 1. oktobrim.

Dalies ar šo ziņu