Individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumos šajā ārkārtējā situācijā nebaidāmies apvienot operativitāti ar atklātību un caurspīdību, tāpēc šajā centralizētajā iepirkumu procesā kā novērotājus aicinājām piedalīties biedrību “Sabiedrība par atklātību – Delna”, šodienas “Delnas” rīkotajā diskusijā sociālajā vietnē “Facebook” norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Lai sekmētu atklātību, godīgu konkurenci un efektīvu valsts līdzekļu izlietošanu, biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" ir atsaukusies Aizsardzības ministrijas aicinājumam uzraudzīt Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu centralizētos iepirkumus.
Atbilstoši "Delnas" un Aizsardzības ministrijas sadarbības līgumam, līdz ārkārtējās situācijas beigām biedrība uzraudzīs Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) izveidotās iepirkumu komisijas un Aizsardzības ministrijas izveidotās Valsts centralizēto rezervju iepirkumu darba grupas darbu.
"Delna" uzraudzīs, vai VAMOIC, darba grupa un pārējās atbildīgās institūcijas ievēro pieņemto ārkārtas situācijas iepirkumu veikšanas procedūru. Biedrībai paredzētas tiesības kā novērotājam piedalīties visās procesu stadijās, tajā skaitā darba grupas sanāksmēs un Iepirkumu komisijas sēdēs, kā arī būs nodrošināta piekļuve visai iepirkumu dokumentācijai.
Kā stāsta A. Pabriks, Aizsardzības ministrija jau pagājušā gada aktīvi sākusi darbu pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas Latvijā, līdz ar to tai ir pieredze lielu, stratēģisku iepirkumu veikšanā, kā arī labas pārvaldības principu ieviešanā nozarē.
Jau ziņots, ka VAMOIC veic centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām kopš 2020. gada 2. aprīļa. Kā atzīst aizsardzības ministrs – lielākais izaicinājums laikā, kad faktiski visas valstis vienlaicīgi cenšas iegūt maskas un citus individuālās aizsardzības līdzekļus, ir veikt Latvijas sabiedrībai saprotamu iepirkumu procedūru, tajā pašā laikā sabalansējot operativitāti ar atklātību.
Portāls “Sargs.lv” jau iepriekš rakstīja, par cīņu, kas valda pasaules valstu vidū, mēģinot pirmajiem tikt pie tik ļoti vajadzīgajiem aizsarglīdzekļiem – daudzas kravas, kuras bija ceļā un konkrētu valsti, tiek pārpirktas, tāpat lielā pieprasījuma dēļ pieaugusi arī aizsargmasku un respiratoru cena, kā arī bieži kavējas to piegādes, draudot atstāt mediķus bez jebkādiem aizsarglīdzekļiem.
Līdzīgi pandēmijas sākumposmā bija arī ar dezinfekcijas līdzekļiem, kuri uz brīdi Latvijā nebija nopērkami. Pabriks norāda, ka tagad tos ražo vairāki vietējie uzņēmumi, taču joprojām trūkst vietējo aizsargmasku ražotāju, jo Latvijā joprojām nav savas laboratorijas, kurās šos līdzekļus sertificēt.
Kā norādīja “Delnas” direktore Liene Gātere, biedrībai ir iepriekšēja pieredze lielu iepirkumu uzraudzībā un līgums ar Aizsardzības ministriju dod tiesības kā novērotājiem piedalīties visās iepirkumu procesa stadijās. Uzraudzību veiks biedrības juriste Zane Zvirgzdiņa. Viņa sekos līdzi, kā tiek ievēroti labas pārvaldības principi, lai nerastos interešu konflikti, kā arī citi iespējami pārkāpumi. Turklāt "Delna" par uzraudzības funkciju veikšanu no Aizsardzības ministrijas nesaņems atlīdzību. “Mēs nevarēsim braukt un novērtēt, vai iepirktās maskas der, taču mēs sekosim līdzi procesam, kā tas tiek veikts,” saka L. Gātere.
Savukārt A. Pabriks informēja, ka aizsardzības nozare ar nevalstiskajām organizācijām veiksmīgi sadarbojusies arī iepriekš. “Svarīgi apvienot efektivitāti un operativitāti ar sabiedrības atklātību. Sabiedrībā bieži ir daudzi “Neticīgie Tomi”, kuri apšauba – vai tiešām valsts iestādes izdarījušas ko labu. Tāpēc sadarbojamies ar “Delnu”, jo svarīgi, lai mūsu labais vārds, darba stils un metodes atbilstu tam, ko sabiedrība no mums sagaida. “Delnas” klātbūtne dod valstiskām darbībām sava veida leģitimitāti,” sacīja A. Pabriks.
Tāpat ministrs apliecināja, ka šī Covid-19 izraisītā krīze vistiešākajā veidā sasaucas ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas nepieciešamību, kuras mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā un pārvarēšanā. Pērn gan valsts augstākās vadības, gan sabiedrības līmenī tika veiktas vairākas dažādu krīzes scenāriju izspēles, taču pavisam cita situācija ir, kad pandēmija ir reāla. Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma paredz, ka ikviena sabiedrības grupa – uzņēmumi, valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas un katrs indivīds atsevišķi zina savus pienākumus, lomu un rīcību jebkurā krīzes situācijā.
Daļa no visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ir buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kura simbols ir starptautiski atzītais standarts 72 stundas jeb 3 diennaktis – šis faktiski ir minimālais periods, kura laikā iedzīvotājiem pašiem būtu jāspēj sevi nodrošināt līdz atbildīgo dienestu iesaistei.
Plānots, ka Aizsardzības ministrijas izstrādātā bukleta elektroniskā versija pie sabiedrības nonāks jau tuvākajā laikā.
Reaģējot uz mūsdienu drošības izaicinājumiem, līdzīgi informatīvie materiāli ir sagatavoti arī citās Eiropas valstīs, nodrošinot to pieejamību katrā mājsaimniecībā.