Februāra izskaņā netālu no Alūksnes esošajā militārajā poligonā “Lāčusils” noslēdzās rezervistu ziemas kursa militārā pamatapmācība – rezultātā 96 vīrieši un sievietes kļuva par pilntiesīgiem rezerves karavīriem, pārvarot ne vien bargos laikapstākļos, bet, pirmkārt, paši savas iekšējās robežas. “Būtisku izaicinājumu kursa realizācijā nebija, tikmēr laikapstākļiem šogad bija minimāla ietekme — viss plānotais tika realizēts. Apmācāmajiem aukstuma dēļ fiziski bija grūtāk, taču kopumā visi ar to ļoti labi tika galā,” savu vērtējumu par kursa norisi pauda kursa priekšnieks NBS Kājnieku skolas majors Jānis Mucenieks. Klātienē apmācības noslēgumu vēroja arī “Sargs.lv”.
Trīs nedēļas ilgais apmācības process rezervistiem noslēdzās ar kompleksu pārbaudījumu mazliet vairāk nekā 24 stundu ilgumā. Jau pussešos no rīta kazarmās tika izsludināta mācību trauksme, visiem tika dota pusstunda, lai saģērbtos un sagatavotos uzdevumu izpildei. Pēc tam sekoja mācību pavēles nolasīšana un izvirzīšanās pilnā ekipējumā no Kājnieku skolas teritorijas.
Sniegotajā, taču saltajā februāra rītā rezervisti pilnā kaujas ekipējumā devās uz netālu no skolas teritorijas esošo autostāvvietu, kur nogaidīja transporta ierašanos, lai tālāk izvirzītos uz poligonu “Lāčusils”. Tur viņus sagaidīja nākamie pārbaudījumi un apmācība. To vidū – pirmoreiz rezervistu kursā – arī praktiskās prasmes, kā izvairīties no drona uzbrukuma. Tas ietvēra demonstrāciju, kā drona pilots veic karavīru izsekošanu no gaisa apvidū un tiem uzbrūk – šajā gadījumā, metot virsū granātas.
Nodarbība ir gana intensīva – karavīri cenšas izvairīties no tieša kontakta ar dronu, bet, ja tas nav iespējams – izpilda iepriekš demonstrētās darbības, vai nu metoties guļus un saraujoties, lai izvairītos no granātas šķembām, vai arī cenšoties notriekt dronu ar triecienšautenes uguni. Protams, visas šīs darbības ir tikai ilustratīvas, izmantojot mācību granātas un munīciju.
Turpinoties dienas gaitām, rezervisti apguva arī izvairīšanos no netiešās jeb artilērijas uguns un patruļbāzes iekārtošanu mežā, devās patruļās un izbaudīja karavīra rutīnu ziemas spelgonī.
Jau agri no rīta rezervistu patruļbāzei notika uzbrukums, viņi aizsargājās un atkāpās, bet atceļā viņus atkal gaidīja mežā nolīdušais pretinieks, tādējādi rezervistiem bija iespēja nodaļas komandieru vadībā demonstrēt apgūtās uguns un kustības taktikas prasmes. Kad pretinieks bija neitralizēts, nodaļas beidzot varēja atkāpties līdz transportam un droši atgriezties atpakaļ Kājnieku skolā.
Viņu visvairāk pārsteigusi, cik svarīga militārajā vidē ir komunikācija un sadarbība, tikmēr mācību procesā atrasts ļoti labs balanss starp zināmu jautrību un nopietnību, brīžiem arī bailēm. “Tas viss labi turas kopā,” viņš uzsver ar smaidu.
Arī rezerves karavīram Oskaram Zemītam ir vairākas atziņas par apmācību procesu. Vispirms jāparūpējas par biedru, tikai pēc tam par sevi. “Skaidrs, ka karš ir mainījies, un filmās redzamais vairs nav patiesība. Karā var uzvarēt, ja prot vienoti domāt, vienoti rīkoties un tikt galā ar jaunajām tehnoloģijām,” viņš dalās ar mācību gaitā iegūto skatījumu.
Visi uzrunātie karavīri un instruktori ir vienisprātis, ka vienībās šajā kursā ir ļoti dažādi cilvēki, un sarežģītākais ir sinhronizēties savā starpā un katram saprast savu lomu. Vienlaikus – daudziem šis ir bijis svarīgs posms savā dzīvē un savu spēju sliekšņa apzināšanā un pārvarēšanā. To sarunā ar “Sargs.lv” stāsta arī kursu izgājušās sievietes.
“Ļoti daudz pārsteigumu pašai par sevi. Diezgan bieži sasniedzu robežu, kad šķita – celšu roku gaisā un teikšu, ka vairs nevaru. Un allaž šajā brīdī šķita, ka atveras vēl kādi papildu spēki,” ar dzirksti acīs stāsta Ilze Paidere-Staķe. Viņa piebilst, ka tie ir ne tikai viņas, bet visas nodaļas un visa vada spēki. Tas ir antropoloģisks fenomens, cik daudz dod kopības sajūta un lielais virsmērķis.
To, ka savstarpējā sadarbība un diskomforta pārvarēšana ir bijuši būtiski faktori apmācības procesā, norāda arī dižkareivis Rihards Upenieks. “Sākumā bija skeptisks, jo kursantiem ir liels vecuma diapazons no 19 līdz gandrīz 60 gadu vecumam, un tas ietver dažādus dzīves gājumus un pieredzi. Taču visi šeit ir brīvprātīgi. 3 nedēļas ir ļoti maz šādai apmācībai, daudzi mācās arī brīvajā laikā, tāpēc katru dienu ir redzams progress. Viņi paceļ morāli paši sev un arī man, palīdz viens otram, to ir prieks redzēt.”
Rezervistu militārās pamatapmācības kursā rezervists iegūst militārās pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī, apgūstot tādus priekšmetus kā ieroču apmācība, kaujas šaušana, sakaru apmācība, normatīvie akti, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās un medicīna. Savukārt kolektīvās apmācības līmenī – lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī.
Militārās apmācības laikā rezervisti tiek nodrošināti ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos – teltī, kā arī ar formas tērpu, nepieciešamo ekipējumu un inventāru. Rezervistiem par katru militāro mācību dienu izmaksās kompensāciju 41,75 eiro dienā. To izmaksās ar pārskaitījumu norādītajā bankas kontā mēneša laikā pēc apmācības kursa beigām. Rezervisti tiek nodrošināti ar ēdināšanu vai saņems karavīra uzturdevu, kas ir 14 eiro dienā.
Rezervistu militārās pamatapmācības kursam var pieteikties pilsoņi vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī (B1) un kuri nav pakļauti valsts aizsardzības dienestam.
