Reportāža: Alūksnes ziemā rūdās rezervisti, apgūstot kaujas šaušanu un granātas mešanu

Rezervistu rindās šajā kursā ir arī TV3 ziņu diktors Edijs Bošs. Uz jautājumu par motivāciju viņš atbild ar sev raksturīgo ironiju: “Man teica, ka šis ir labākais veids, kā izbaudīt Alūksnes ziemu, līdz ar to es esmu poligonā.”

Pirmās šaušanas dienas viņš raksturo pragmatiski, norādot, ka “daudz jāmācās, taču ir labāk nekā vakar.” Rezervisti apgūst šaušanu no dažādām pozīcijām – guļus, no ceļa, stāvus –, apgūst darbu ar mehāniskajiem un optiskajiem tēmēkļiem, pierod pie sava ieroča. “Ar lieliem soļiem dodamies uz priekšu,” viņš saka, īpaši uzsverot instruktoru darbu.

Image

Divas nedēļas ziemas apstākļos nav bijušas vieglas - sniegs, sals, saule prasa lielu izturību. “Tu vari būt nosalis, bet sajūta jebkurā gadījumā var būt, ka tas ir to vērts,” intervijā viņš atzīst. Cilvēkam bez iepriekšējas militārās pieredzes tā esot jauna dzīves nodaļa, iespēja pārbaudīt sevi un iepazīt līdzīgi domājošus cilvēkus.

Uz jautājumu, vai apmācība noderēs darbā, viņš atbild tieši: “Nē, es domāju, man noderēs ģimenei.” Ikdienas disciplīna, rutīna un prasme uzņemties atbildību būs tās lietas, ko viņš plāno nest mājās.

Image

Baiba Sirmace no Aizkraukles atzīst, ka viņas motivācija sākotnēji bijusi romantiska interese par karavīra dzīvi. “Šķita vienmēr interesanti pamēģināt,” viņa saka. Taču līdzās tam ir arī apziņa, ka krīzes situācijā labāk būt kaut nedaudz gatavai, jo viņa neplāno bēgt, ja situācija kļūs kritiska.

Ikdienā Baiba strādā telekomunikāciju jomā, un daļa apgūtā viņai noderēs arī profesionāli. Pēc šaušanas viņas emocijas ir pozitīvas, process esot aizraujošs, pat ja rezultāts ne vienmēr atbilst gaidītajam. “Prakse, prakse un tikai prakse,” viņa uzsver.

Ziemas apstākļi viņai ir izaicinājums, jo viņa sevi raksturo kā salīgu cilvēku. Tomēr organisms pielāgojas. “Adrenalīns un viss pārējais ir tik liels, ka arī šajā aukstumā nekas vairs nesalst,” viņa saka.

Image

Viņa īpaši izceļ savstarpējo atbalstu nodaļā. “Biedrs ir pirmais, un tad esi tu.” Palīdzība tiek sniegta bez aicinājuma, un šī savstarpējā uzticēšanās ir viena no vērtīgākajām atziņām, ko viņa ņems līdzi arī civilajā dzīvē.

Dmitrijs Balcers no Jelgavas, kurš šobrīd dzīvo Rīgā un strādā par programmētāju, lēmumu pieteikties saista ar drošības situāciju reģionā. Karš Ukrainā viņam licis pārdomāt savu attieksmi un nostāju.

Šaušana ziemā viņam šķiet sarežģītāka, jo traucē aukstums, spilgtā saule, jauni apstākļi. Atšķirībā no civilās šautuves šeit jāsaprot ieroča darbība, drošības principi un rīcība stresa situācijā. “Ir daudz grūtāk,” viņš atzīst, taču gandarījums par sasniegto rezultātu ir.

Image

Rezerves karavīru militārās pamatapmācības nodaļas komandieris dižkareivis Rihards Upenieks stāsta, ka apmācība notiek pakāpeniski. Pagājušajā nedēļā kursanti apguva teorētiskās zināšanas, kā izmantot ieroci un kādi ir šaušanas stāvokļi, bet šonedēļ zināšanas tiek pielietotas praksē.

Daudziem šī ir pirmā kaujas šaušana mūžā. Vecuma diapazons ir plašs - no 19 līdz 60 gadiem, vidējais vecums ap 40. “Katrs ir brīvprātīgi pieteicies, un tas ir ļoti liels ieguvums,” uzsver dižkareivis R. Upenieks, jo, kā viņš norāda, motivācija un atsaucība atvieglo instruktoru darbu.

Image

Pēc šaušanas seko granātu mešanas apmācība. Alūksnes Kājnieku skolas vecākais apmācību speciālists seržants Jānis Štrauss skaidro, ka sākumā tiek mestas mācību – zilās – granātas, kas imitē kaujas granātas darbību. Pirms tam kursanti soli pa solim atkārto drošības noteikumus par granātas saņemšanu, sagatavošanu un izmešanu.

“Viņi citīgi klausās un izpilda visu tā, kā tam vajadzētu būt,” saka seržants J. Štrauss, ar smaidu piebilstot, ka rezervisti esot smaidīgi un motivēti, pat ja nedaudz nosaluši.