Valsts aizsardzības dienests (VAD) jau trešo reizi tiek uzsākts Štāba bataljonā. Šoreiz vienībā ieradušies 61 jaunietis, tostarp viena jauniete. Lielākā daļa izvēlējušies dienestu brīvprātīgi, taču daļa iesaukti atlases kārtībā pēc nejaušības principa. Arī “Sargs.lv” šodien devās uz VAD pirmo dienu gūt ieskatu vienības gatavībā uzņemt jau trešo iesaukumu, kā arī pašu jauno karavīru skatījumu par nākamo dzīves nodaļu.
Kopumā 2026. gada janvāra iesaukumā dienestu uzsāk 111 jaunieši no visas Latvijas. No tiem 78 jeb 70% pieteikušies brīvprātīgi, bet pārējie iesaukti obligātā kārtā. Bez Štāba bataljona dienests tiek uzsākts arī Gaisa spēki Lielvārdē, kur ieradušies 50 jaunieši, tostarp divas jaunietes.
Štāba bataljona komandiere pulkvede Antoņina Bļodone intervijā “Sargs.lv” uzsver, ka dalījums starp brīvprātīgajiem un iesauktajiem obligātā kārtā nav pamats atšķirīgai attieksmei.
“Mēs nešķirojam. Mums viņi visi būs valsts aizsardzības dienesta karavīri. Atnāca mūsējie, un 11 mēnešus viņi būs mūsējie. Tas ir pats svarīgākais,” saka pulkvede Bļodone.
Kā atzīst komandiere, Štāba bataljons no katra iesaukuma sistemātiski izdara secinājumus. Pēc otrā iesaukuma noslēguma decembrī instruktoru un vadības līmenī apkopoti gan plusi, gan mīnusi. “Būsim godīgi – pirmajā iesaukumā mēs paši bijām satrauktāki nekā karavīri. Tagad mēs mācāmies nepārtraukti,” viņa atklāj.
Viens no jaunākajiem komandieres ierosinājumiem ir motivācijas vēstules ieviešana pēc dienesta beigām, kas vēl tiek vērtēts. “Pašlaik izsniedzam izvērtējumu, kas apraksta, ko karavīrs ir darījis. Bet motivācijas vēstule palīdzētu jaunietim darba tirgū – parādīt stiprās puses, iegūtās prasmes, piemēram, sakarnieka vai autovadītāja iemaņas, kas var noderēt civilajā darba vidē.”
Sākotnēji valsts aizsardzības dienests instruktoru vidū tika uztverts piesardzīgi – kā papildu slodze. Situācija mainījās pēc pirmā iesaukuma. “Gandrīz 20% pēc dienesta palika profesionālajā dienestā. Instruktori saprata, ka tas ir reāls resurss – gan ikdienas uzdevumiem, gan nākamajiem kolēģiem,” stāsta pulkvede A. Bļodone.
Štāba bataljonā valsts aizsardzības dienesta karavīri var specializēties vairākās jomās – godasardzē, sakaros, medicīnā, transportā, ieroču apkalpē, apsardzē, kā arī strēlnieku un granātnieku uzdevumos.
Pirmajā dienā Štāba bataljonā jaunieši ierodas ar atšķirīgām emocijām un motivāciju, taču sarunās ar “Sargs.lv” jau pirmajās stundās iezīmējas kopīga iezīme – sākotnējais satraukums ātri pāriet praktiskā noskaņojumā. Daļa jauniešu dienestam pieteikušies apzināti, citi iesaukti atlases kārtībā, tomēr gandrīz visi uzsver, ka galvenais šobrīd ir saprast, kas viņus sagaida nākamajos 11 mēnešos.
20 gadus vecais Kārlis no Mārupes valsts aizsardzības dienestam pieteicies brīvprātīgi. Viņš neslēpj, ka lēmums bijis arī racionāls. “Baidījos no tā, ka universitātes laikā mani var iesaukt. Labāk izeju dienestu tagad, kad esmu tikko pabeidzis vidusskolu, un tad pēc dienesta mierīgi eju studēt,” saka Kārlis.
Viņš dienestu uzsāk kopā ar draugiem – kopumā pieciem puišiem no viena loka. Ideja par pieteikšanos sākotnēji bijusi kā saruna starp draugiem, līdz viens no viņiem pārliecinājis, ka labāk dienestu iziet apzināti, nevis riskēt ar iesaukumu studiju laikā.
Līdzīgi domā arī Mārtiņš no Jaunmārupes, kurš vidusskolu pabeidzis pirms pusgada. “Gribēju ātrāk izdarīt savu valsts pienākumu,” viņš atklāj.
Lēmumu ietekmējuši arī praktiski apsvērumi. “Motivēja gan tas, ka ir 600 eiro, nevis 300, gan tas, ka nav tā, ka var iesaukt jebkurā brīdī. Tu izdari to tagad un pēc tam vari sakārtot savu dzīvi,” skaidro Mārtiņš.
Elmārs, kurš dzīvo netālu no Štāba bataljona, dienestu uztver kā iespēju sagatavoties neparedzamai nākotnei. “Ja, nedod Dievs, kaut kas notiktu Latvijā, es gribu būt gatavībā,” saka Elmārs. Izvēle dienēt tieši Rīgā bijusi vienkārša – tuvāk mājām.
Viņš atzīst, ka par konkrētām specializācijām vēl zina maz, taču interese par bataljonu un paziņu atsauksmes bijušas izšķirošas. “Par Goda sardzi man stāstīja visvairāk, bet tā mani īsti neuzrunā. Gribu saprast, kas man pašam padodas vislabāk,” viņš piebilst.
Jautājot, kāds ir viņa ieteikums jauniešiem, kuri ir iesaukti obligātā kārtā, viņš aicina ļaut emocijām nosēsties. “Sākumā vajag ļaut emocijām norimt un ar vēsu galvu padomāt. Manuprāt, labāk ir iziet tos 11 mēnešus, nekā mēģināt izbēgt. Beigās tas atmaksājas,” saka Juris.
Līdz 14. janvārim jaunieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem vēl var pieteikties brīvprātīgajam dienestam, kas sāksies jūlijā. Tas tiks īstenots sešās Nacionālie bruņotie spēki vienībās visā Latvijā.
