Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūru veido trīs galvenie elementi – regulārie spēki, Zemessardze un bruņoto spēku rezerve. Tieši rezerve ir tas spēks, uz kuru valsts var paļauties apdraudējuma vai krīzes gadījumā, kad nepieciešams ātri paplašināt spēku kapacitāti. Rezerve nav vienots jēdziens – to veido gan rezervisti, gan rezerves karavīri, un katrai no šīm grupām ir sava loma, pienākumi un tiesiskais regulējums. Nereti sabiedrībā šie jēdzieni tiek jaukti, tāpēc skaidrojam kāda ir atšķirība starp rezervistu un rezerves karavīru.
Kas ir rezervists?
Par rezervistu kļūst Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un atzīts par derīgu militārajam dienestam, taču nav izgājis militāro pamatapmācību, kā arī pilsones, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi.
Rezervistu vidū var būt arī personas, kuras iepriekš dienējušas obligātajā militārajā dienestā (kāds tika īstenots līdz 2007. gadam, pirms tika pāriets uz profesionālo dienestu), taču šī pieredze netiek pielīdzināta pilnvērtīgai sagatavotībai rezerves karavīra statusam.
Rezervists netiek regulāri iesaukts uz mācībām un arī nav paredzēts aktīvai iesaistei bruņotajos spēkos miera laikā. Tomēr mobilizācijas gadījumā viņš var tikt iesaukts aktīvajā dienestā.
Kas ir rezerves karavīrs?
Atšķirībā no rezervista, rezerves karavīrs jau ir izgājis militāro apmācību un devis karavīra zvērestu. Viņam ir ne tikai tiesības, bet arī konkrēti pienākumi – piedalīties militārajās mācībās, atjaunot iemaņas un, ja nepieciešams, būt gatavam mobilizācijai.
Par rezerves karavīru var kļūt vairākās situācijās. Pirmkārt, tie ir bijušie profesionālā dienesta karavīri, kuri, beidzot aktīvo dienestu, neturpina dienēt Zemessardzē un netiek izslēgti no militārās uzskaites. Otrkārt, šajā kategorijā ietilpst arī bijušie zemessargi, ja viņi ir sekmīgi pabeiguši individuālās apmācības kursu. Treškārt, par rezerves karavīriem kļūst arī rezervisti, kas brīvprātīgi pabeiguši militārās pamatapmācības kursu.
Tāpat šajā statusā var tikt ieskaitīti jaunsargi un valsts aizsardzības mācību apguvuši jaunieši, kuri sekmīgi apguvuši apmācību, kas nepieciešama ieskaitīšanai rezervē, un devuši karavīra zvērestu, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventi, ja viņi nav pievienojušies profesionālajam dienestam vai Zemessardzei un, protams, valsts aizsardzības dienesta karavīri pēc militārā dienesta beigšanas.
Kā tiek uzturēta rezerves karavīru gatavība?
Valsts aizsardzības koncepcija nosaka, ka Latvijai miera laikā jāuztur vismaz 6000 militāri sagatavotu rezerves karavīru. Šī skaita sasniegšanai un uzturēšanai tiek rīkotas regulāras militārās mācības, uz kurām rezerves karavīri tiek iesaukti ik pēc četriem gadiem. Papildus šīm mācībām, ja ir darbinieka un darba devēja vienošanās, karavīru var iesaukt arī uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām, tostarp darba laikā. Šis laiks tiek ieskaitīts kopējā apmācību kvotā.
Rezerves karavīram oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta no 2019. gada 1. februāra. Informācija par e-adreses izveidošanu ir pieejama sadaļā “Saistītie dokumenti” un Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā.
Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju. Rezerves karavīrs atkarībā no dienesta pakāpes par vienu mācību dienu saņem kompensāciju 5 % apmērā no mēneša bāzes algas, kas noteikta profesionālā dienesta karavīram ar līdzvērtīgu dienesta pakāpi, piemēram, rezerves karavīrs ar kareivja dienesta pakāpi par vienu dienu mācībās saņems 41,75 eiro, kaprāļa – 46,00 eiro, leitnanta – 52,50 eiro .
Papildus tam rezerves karavīram apmaksā transporta izdevumus nokļūšanai uz un no mācībām, veselības pārbaudi, mācību laikā sedz ēdināšanas izdevumus, izmaksā slimības naudas kompensāciju, ja pārejoša darbnespēja iestājusies mācību laikā.
Kā kļūt par rezerves karavīru?
Latvijas pilsoņiem un pilsonēm ir vairākas iespējas, kā kļūt rezerves karavīru. Pievienošanās ceļš atkarīgs no vecuma, līdzšinējās militārās pieredzes un motivācijas pakāpes.
1. Brīvprātīgi pieteikties rezervistu militārās pamatapmācības kursam (21 diena)
Šis ir vienkāršākais un ātrākais ceļš tiem, kuriem nav iepriekšējas militārās pieredzes. Kurss ilgst tikai 21 dienu, notiek klātienē divas reizes gadā – februārī un jūlijā, no darba brīvajā laikā un noslēdzas ar karavīra zvērestu. Pēc tam pilsonis tiek ieskaitīts NBS rezervē kā rezerves karavīrs.
- Vecums: no 18 līdz 60 gadiem
- Nav pakļauts valsts aizsardzības dienestam
- Kompensācija par mācību dienām
- Pieteikšanās: https://www.klustikaravirs.lv/rezervistu-militara-pamatapmaciba
2. Valsts aizsardzības dienests (VAD)
11 mēnešus ilgajam valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi — vīrieši un sievietes — no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc dienesta beigšanas automātiski kļūst par rezerves karavīru.
- Vecums: no 18 līdz 27 gadiem
- Dienesta ilgums: 11 mēneši vai alternatīvās formas
- Brīvprātīgi piesakoties ik mēnesi izmaksā kompensāciju 600 eiro apmērā
- Pieteikšanās: https://www.klustikaravirs.lv/valsts-aizsardzibas-dienests
Papildus iespējai kļūt par rezerves karavīru, Latvijas pilsoņi var iesaistīties arī citos valsts aizsardzības formātos. Ikviens vecumā no 18 līdz 55 gadiem var pievienoties Zemessardzei, kur mācības un uzdevumi tiek pielāgoti dažādu cilvēku iespējām un sagatavotībai. No 2025. gada pieejamas arī divas jaunas atvieglotās Zemessardzes programmas - Zemessardzes atbalstītāju sistēmu un īpašo specialitāšu zemessargu modeli. Tas ļaus pievienoties Zemessardzei ar atvieglotiem nosacījumiem, turklāt apmācība prasīs mazāk laika. Tāpat joprojām pastāv iespēja iestāties profesionālajā dienestā, kļūstot par pilna laika karavīru Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Kas jāzina par atbildību, ja netiek ievēroti rezerves karavīra pienākumi?
Tāpat kā profesionālā dienestā, arī NBS rezervē ir noteikti konkrēti pienākumi, kas jāievēro. Ja rezerves karavīrs nereaģē uz izsaukumu, neierodas uz medicīnisko pārbaudi vai militārajām mācībām, tas tiek fiksēts kā rezerves uzskaites kārtības pārkāpums. Lai nodrošinātu, ka visa sistēma darbojas uzticami un vienoti, likums paredz arī noteiktas sekas, ja šie pienākumi tiek ignorēti bez attaisnojoša iemesla.
Ja rezerves karavīrs bez pamatota iemesla neierodas uz mācībām vai nepilda ar rezerves uzskaiti saistītās prasības, Aizsardzības ministrija šo gadījumu nodod izvērtēšanai Militārajai policijai, kas var uzsākt administratīvā pārkāpuma lietu. Šādos gadījumos likums paredz iespēju piemērot naudas sodu, taču šis solis tiek izmantots tikai tad, ja persona ilgstoši vai atkārtoti izvairās no saviem pienākumiem un nav reaģējusi uz oficiālu saziņu.
Sākot ar 2020. gada 1. jūliju, par NBS rezerves uzskaites noteikumu neievērošanu piemērojams naudas sods līdz 14 soda vienībām (70 eiro), savukārt par neierašanos uz mācībām – līdz 70 vienībām (350 eiro). Administratīvo pārkāpumu procesus veic Militārā policija.
