Latvijas bruņoto spēku galvenais pienākums ir aizstāvēt Latvijas valsti, taču tas nav vienīgais uzdevums, ko veic zemessargi un karavīri. Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts “Sargs.lv” norāda, ka valsti aizsargāt var arī palīdzot sociāli mazaizsargātajiem Latvijas iedzīvotājiem. Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljonu zemessargi un karavīri jau iepriekš ir palīdzējuši ar loģistiku, nogādājot humānās palīdzības sūtījumus sociālajiem dienestiem un aprūpes centriem, un arī šogad Zviedrijas sarūpētās humānās palīdzības saņēmēji bija gan sociālie dienesti Kurzemē un Zemgalē, gan arī novados izmitinātās ukraiņu ģimenes.
10. janvārī Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljoni vairākās Zemgales un Kurzemes pašvaldībās nogādāja Zviedrijas labdarības organizāciju sarūpēto humāno palīdzību 23 tonnu apmērā, lai sniegtu atbalstu sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem – maznodrošinātām ģimenēm, senioriem un arī kara bēgļu ģimenēm no Ukrainas.
Humānās palīdzība krava, kurā bija gan apģērbi un apavi, gan medicīnas palīgierīces, piemēram, kruķi, kā arī autiņbiksītes bērniem, tika nogādāta Skrundas Sociālajā dienestā, kā arī uz Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” dienas centriem Ezeres, Kursīšu, Jaunauces, Rubas, Vadakstes pagastos un arī Rudbāržu pagasta “Valtaiķu” aprūpes namā.
Tāpat arī humānās palīdzības krava tika nosūtīta Liepājas biedrībai “Patvērums ģimenei”, Talsu novada Laucienes pagasta pansionātam “Lauciene”, Dobeles novada sociālajiem dienestiem, kā arī Virbu pagastā dzīvojošajām ukraiņu ģimenēm.
Intervijā portālam “Sargs.lv” pulkvedis Andris Rieksts atzīst, ka šī nav bijusi pirmā reize, kad Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljonu zemessargi un karavīri palīdz savos novados dzīvojošajiem maznodrošinātajiem cilvēkiem, nogādājot Zviedrijas sarūpēto labdarības sūtījumu.
Pulkvedis A. Rieksts uzskata, ka šī varētu būt jau piektā reize, kad sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku vecāko ekspertu starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmāru Kļaviņu brigādes zemessargi un karavīri veic loģistikas darbu, lai nodrošinātu humānās palīdzības pakas tiem, kuriem tās ir nepieciešamas.
Kuldīgas novada Skrundas Sociālā dienesta darbiniece Ilva Kliemane, kura palīdz Zemessardzes atvestās labdarības pakas nodot iedzīvotājiem savā apkaimē, atzīst, ka veiksmīga sadarbība ar Zemessardzi ir jau vairākus gadus.
“Zemessardzes pārstāvis mums paziņo, kad pienāk šī palīdzība, mēs to sašķirojam un nododam pagastiem un to iedzīvotājiem. Palīdzības paku saturs nonāk pie visiem, kuriem tas ir nepieciešams, jo sociālie dienesti zina, ko uzrunāt. Kuldīgas novads ir iesaistījies palīdzības sniegšanā arī Ukrainas bēgļiem. Pašlaik Skrundas pusē dzīvo viena ukraiņu mamma ar dēlu,” norāda Ilva Kliemane.
“Sargs.lv” devās līdzi Zemessardzes vienībai pie ukrainietes Lilijas Koroļovas, kura jau vairāk nekā desmit mēnešus ar dēlu dzīvo Skrundā. Viņa ar dēlu bija spiesta bēgt no Mikolajivas, pilsētas Ukrainas dienvidos, kas piedzīvoja karadarbību jau pirmajās nedēļās.
Redzot zemessarga nesto lielo, zilo palīdzības paku, Lilijas seja atplaukst smaidā. Kad viņa Latvijā ieradās ar savu trīs gadus veco dēlu, viņiem līdzi bija tikai viena maza soma.
Sarunā ar “Sargs.lv” sieviete atklāj, ka no Mikolajivas devās bēgļu gaitās pagājušā gada marta beigās, šķērsojot Moldovas robežu.
Viņa uzskata, ka dēls joprojām nespēj runāt piedzīvotā stresa dēļ. Lilija atceras dienu, kad viņi bēga no Ukrainas. Moldovas robeža bija cilvēku pilna un sniga sniegs, vienā rokā viņai bija raudošs bērns, otrā maza soma. Sākotnēji Lilija domāja, ka Latvijā paliks tikai dažus mēnešus.
“Visi cilvēki ir bijuši ļoti atsaucīgi mūsu ceļā līdz dzīvei Latvijā. Jau Moldovā cilvēki mums palīdzēja, un arī šeit, Skrundā, pirmajos mēnešos iedzīvotāji mums dāvāja visas nepieciešamās lietas, lai uzsāktu cik vien iespējams normālu dzīvi,” viņa pauž, piebilstot, ka ir ļoti pateicīga Latvijai, Skrundai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par izrādīto atbalstu.
Lilija atzīst, ka viņa Skrundā ir ļoti labi iejutusies un pieradusi pie dzīves Latvijā. Tomēr viņa domā, ka uzreiz pēc kara beigām nedosies atpakaļ uz Ukrainu, jo nevēlas ar mazu bērnu uzsākt jaunu dzīvi gruvešos. Sievietes vecāki joprojām atrodas 40 kilometrus no Mikolajivas un regulāri dzird raķešu uzbrukumus.
Pulkvedis Andris Rieksts uzskata, ka palīdzības sniegšana līdzcilvēkiem ir viens no NBS uzdevumiem. “Mēs varam cilvēkiem palīdzēt, tas mums pašiem silda sirdi, tāpēc - kādēļ lai mēs to nedarītu? Mūs ļoti priecē dzirdēt labās atsauksmes no ģimenēm par to, ka esam viņiem palīdzējuši.”
Sadarbību ar Vācijas un Zviedrijas nevalstiskajām organizācijām koordinē Nacionālo bruņoto spēku vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš. Viņš regulāri sadarbojas arī ar Ukrainas armijas atbildīgajām struktūrvienībām, lai sniegtu atbalstu Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem, uzzinot, kas tieši viņiem tobrīd visvairāk nepieciešams.
