Pēc tam, kad sociālajos tīklos tika publicēti video no jaunā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rīcībā esošā bruņutransportiera “Patria” 6x6 ūdens testiem Latvijā, vairāki iedzīvotāji vēlējās zināt, vai šādi testi nekaitē ūdens kvalitātei un apkārtējai videi. “Sargs.lv” kliedē satraukto iedzīvotāju bažas un skaidro, ka “Patria” transportlīdzekļi jau iepriekš vairākkārt testēti Somijā, pārliecinoties par automobīļu hermētiskajām īpašībām un to, ka ietekme uz vidi ir samazināta līdz minimumam.
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, iepazīstinot sekotājus ar Latvijas armijas strauji augošajām operacionālajām un mobilitātes spējām, 1. jūnijā sociālajā vietnē “Facebook” ievietoja video no NBS rīcībā esošo jauno bruņuplatformu “Patria” 6x6 pirmajiem ūdens testiem Latvijas ūdenstilpnēs. Tam sekoja vairāki lasītāju komentāri ar jautājumu par ietekmi un vidi un iespējamām degvielas vai eļļas noplūdēm ūdenī.
Kā skaidro SIA “Defence Partnership Latvia”, uzņēmumu SIA “Patria Latvia” un SIA “Unitruck” kopuzņēmums, kas Cēsīs veic “Patria” 6x6 transportlīdzekļu komplektēšanu, operāciju direktors atv. pulkvežleitnants Vasilijs Gračovs, pirms jaunā bruņutransportiera apstiprināšanas, tā prototipam mātes uzņēmumā “Patria Group” Somijā veikti dažādi testi, tostarp arī ūdenī.
Paralēli tam, ka 6x6 bruņuplatforma “Patria” primāri ir paredzēta personāla drošai transportēšanai pa sauszemi, tās amfībijas īpašības ļauj forsēt arī ūdens šķēršļus, saglabājot transportlīdzekļa manevrētspēju, stabilitāti un ātrumu pat tad, kad auto ir pilns ar kravu un tā virsbūve virs ūdens atrodas tikai pāris desmitu centimetru.
“Sargs.lv” jau rakstīja – par to, ka “Patria” 6x6 platformas manevrētspēja, celtspēja un hermētiskās īpašības ir perfektas, Latvijas bruņoto spēku pārstāvji pārliecinājās jau pagājuša gada jūnijā, kad Somijā tika veikti transportlīdzekļa prototipa ūdens testi. To laikā burtiski neviena ūdens lāse transportlīdzeklī netika iekšā, peldinot to ūdenī vismaz divas stundas.
“Sargs.lv” vērš uzmanību uz to, ka Nacionālie bruņotie spēki ļoti atbildīgi izturas pret apkārtējo vidi, kurā notiek militārās mācības un vingrinājumi – ja mācību laikā ir radušies kādi zaudējumi vai postījumi, tad tie tiek novērsti, nepieciešamības gadījumā vienojoties arī ar konkrēto zemju īpašniekiem vai pašvaldībām.
Tāpat jāņem vērā, ka Latvijas bruņotie spēki ar tehniku trenējas tikai iepriekš saskaņotās teritorijās, līdz ar to nepieciešamības gadījumā pašvaldība var veikt, piemēram, ūdens monitoringu, pārliecinoties, ka tajā nav paaugstinājies piesārņojuma līmenis.
“Sargs.lv” jau rakstījis, ka Aizsardzības ministrija ir labs saimnieks savā valdījumā esošajās teritorijās. Tā, piemēram, mežos regulāri tiek atjaunota kokaudze, katru gadu iestādot simtiem tūkstošu jaunu kociņu. Šī gada pavasarī vien iestādīti 102 tūkstoši jauno koku stādu, visvairāk priežu, bet to vidū arī melnalkšņi un egles.
Tāpat Nacionālie bruņotie spēki joprojām spiesti cīnīties, likvidējot Padomju armijas atstāto “vēsturisko mantojumu” – vietās, kur savulaik atradušās degvielas glabātuves vai transporta garāžas, augsne ir piesārņota ar šiem naftas produktiem. Vides attīrīšanas projektu īstenošanai militārajos objektos Latvijai līdzfinansējumu piešķīrusi Luksemburga. To Latvija izmantojusi piesārņojuma likvidēšanai Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 19. kaujas nodrošinājuma bataljona teritorijā Stopiņu novadā. Tur padomju armijas laikā atradušās degvielas uzglabāšanas tvertnes, un vietām augsne bijusi piesārņota līdz pat 9 metru dziļumam. Tāpat tiek īstenots vides attīrīšanas projekts Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. kaujas atbalsta bataljona teritorijā Ogrē, arī tur vēsturiskais piesārņojums veidojies no nojauktajiem degvielas konteineriem un degvielas uzpildes stacijas.
Vide attīrīta arī Nacionālo bruņoto spēku bāzes teritorijā Daugavgrīvā, savukārt 2021. gadā oktobrī Latvijas un Luksemburgas aizsardzības ministru parakstītais saprašanās memorands paredz līdzfinansējuma piešķiršanu 5,7 miljonu eiro apmērā vides attīrīšanai NBS Aviācijas bāzē, sekmējot tās infrastruktūras attīstību un stiprinot Latvijas uzņemošās valsts atbalsta spējas.
