Par Luksemburgas iepriekš piešķirto līdzfinansējumu veikti vides attīrīšanas darbi vairākos NBS, tostarp Zemessardzes, militārajos objektos, attīrot augsni no naftas produktiem, kas palikuši vēl no Padomju armijas laikiem. Turklāt Latvijas un Luksemburgas divpusējā sadarbība turpinās arī citos projektos.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2021. gadā oktobrī Latvijas un Luksemburgas aizsardzības ministri parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz līdzfinansējuma piešķiršanu 5,7 miljonu eiro apmērā vides attīrīšanai Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē, sekmējot tās infrastruktūras attīstību un stiprinot Latvijas uzņemošās valsts atbalsta spējas.
Šis līdzfinansējums tika piešķirts jau papildus 1,2 miljoniem eiro, ko Luksemburga Latvijai piešķīra vides attīrīšanas darbiem militārajos objektos Latvijā laikā 2020. līdz 2023. gadam.
2020. gadā parakstītā saprašanās memoranda ietvaros piešķirto līdzfinansējumu Latvija izmantojusi piesārņojuma likvidēšanai Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 19. kaujas nodrošinājuma bataljona teritorijā Stopiņu novadā. Tur padomju armijas laikā atradušās degvielas uzglabāšanas tvertnes, un vietām augsne bijusi piesārņota līdz pat 9 metru dziļumam. Attīrīšanas projekta ietvaros veikta piesārņotās augsnes sanācija, uzstādīta sūknēšanas un attīrīšanas sistēma, kā arī urbumu un monitoringa aku sistēma.
Tāpat tiek īstenots vides attīrīšanas projekts Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. kaujas atbalsta bataljona teritorijā Ogrē, arī tur vēsturiskais piesārņojums veidojies no nojauktajiem degvielas konteineriem un degvielas uzpildes stacijas. Sanācija ir uzsākta 2022. gada aprīļa beigās un, ir izveidota urbumu un uzraudzības aku sistēma.
Plānots, ka attīrīšanas darbi abos šajos objektos varētu noslēgties 2023. gada vasarā – rudenī.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku bāzes teritorijā Daugavgrīvā vides attīrīšanas projektā ar Luksemburgas līdzfinansējumu pirms sanācijas izmeklēšana tika veikta jau 2020. gadā. Tajā tika konstatēts, ka vienā no monitoringa urbumiem atradās piesārņotas grunts un peldošs vecu naftas produktu slānis, kā arī vecs pazemes naftas rezervuārs, kas piepildīts ar bīstamajiem atkritumiem. Piesārņojums bija ļoti tuvu vēsturiskajam Daugavgrīvas cietoksnim, tāpēc bija šķērslis militārās bāzes tālākajai paplašināšanai un attīstībai. Šī gada maijā tika pabeigta piesārņotās grunts rakšana, un grunts paraugi pierādīja, ka teritorija tagad ir tīra.
Vides attīrīšana militāros objektos gan stiprina Latvijas spējas sniegt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, gan arī sekmē klimata pārmaiņu un vides degradācijas seku mazināšanu, samazinot aizsardzības nozares ietekmi uz vidi, kas ir Eiropas Savienībā aktuāls jautājums.
Jau ziņots, ka Luksemburgas aizsardzības ministrs Fransuā Bošs (Francois Bausch) un bruņoto spēku komandieris ģenerālis Stīvs Tals (Steve Thull) darba vizītē Latvijā viesojās no 2. līdz 4. maijam, tiekoties gan ar Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabrika, gan ar NBS vadību un apmeklējot arī atsevišķas vienības.
Kā F. Bošs toreiz norādīja sarunā ar “Sargs.lv”, viņš neizslēdz iespēju, ka nākotnē Luksemburga varētu palīdzēt ne tikai vides attīrīšanas, bet arī citos projektos, piemēram, Latvijas Austrumu robežas stiprināšanā. Nākamajā gadā Luksemburga plāno atklāt novērošanas satelīta projektu, un F. Bošs sola, ka tā sniegtās iespējas bez maksas varēšot izmantot arī Latvija. Tāpat viņš atklāja, ka ir plāni Latvijai finansiāli palīdzēt arī vēsturisko militāro objektu, kurus savulaik nopostījuši Padomju armijas spēki, atjaunošanā. Tās varētu būt gan ēkas, piemēram, Liepājā, Karostas teritorijā, gan citas vēsturiskas celtnes.
Latviju un Luksemburgu vieno cieša sadarbība Eiropas Savienības un NATO ietvaros. 2017. gadā Luksemburga Latvijai piešķīra finansējumu 3 miljonu eiro apmērā uzņemošās valsts atbalsta spējas stiprināšanai. Šis finansējums tika izmantots 450 karavīru izmitināšanai paredzētas kazarmas būvniecībai Ādažu bāzē, kur izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa. Kazarmas būvniecība tika pabeigta 2019. gadā
