Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēki 9. aprīlī svinēja savu 30. gadadienu, un gandrīz tikpat ilgi dienestā Jūras spēkos dien arī Mīnu kuģu eskadras Ūdenslīdēju komandas komandieris komandleitnants Onils Marcinkus, kurš sava dienesta 29. gadskārtu svinēs šī gada augustā. Intervijā “Sargs.lv” viņš atzīst – galvenais, lai patīk tas, ko dari, un tas arī esot viens no ilgā dienesta noslēpumiem.
Medicīnu iemaina pret dienestu Jūras spēkos
Atskatoties uz laiku pirms 29 gadiem, O. Marcinkus atceras – pievienošanās profesionālajam dienestam Jūras spēkos sakrita ar pastāvīgas dzīves uzsākšanu Liepājā. Viņš tikko bija atgriezies no trīs gadu ilgā obligātā militārā dienesta Padomju armijā un, tā kā ļoti interesējusi medicīna, gribējis stāties toreizējā Rīgas Medicīnas institūtā, taču konkurss bijis liels un obligātajā dienestā pavadītie gadi nepieciešamās zināšanas diemžēl nebija stiprinājuši.
Tolaik kāds Onila draugs, kurš jau dienējis Latvijas Jūras spēkos, aicinājis pieteikties arī viņu dienestā Jūras spēkos, un tā 1993. gadā sākās O.Marcinkus dienests Latvijas armijā, tolaik – Jūras spēku dienvidu rajonā.
No 1995. gada sākās diezgan strauja Latvijas Jūras spēku attīstība, un toreiz O. Marcinkus kā kuģa feldšeris piedalījās arī savās pirmajās NATO starptautiskajās mācībās, ar kuģi pietauvojoties daudzās ārvalstu ostās. Tas bija laiks, kad Latvija kā NATO kandidātvalsts pārņēma daudzus NATO standartus, taktiku un procedūras.
Ūdenslīdēju spēju ieviešana Jūras spēkos sākās ap 1999. gadu, un šis process tika sākts no nulles – toreiz nebija ne speciālistu, ne ekipējuma. Taču jau no paša sākuma Jūras spēki bijuši tendēti uz attīstību un atvērti visam jaunajam. Tas arī devis rezultātu – lai arī skaitliski nelieli, tomēr Latvijas Jūras spēki tiek ļoti augstu vērtēti NATO sabiedroto un partnervalstu vidū.
O. Marcinkus sākotnēji dienējis gan uz kuģa “Imanta”, gan uz pirmā ūdenslīdēju kuģa “Līdaka”, abi kuģi šobrīd gan vairs neeksistē. Tolaik Onils arī saņēmis piedāvājumu iziet ūdenslīdēja apmācību, kam piekritis. Kopš tā laika tad arī sākusies viņa ūdenslīdēja karjera Jūras spēkos, un no 2002. gada viņš ir Jūras spēku ūdenslīdēju komandā.
Ūdenslīdēja profesija – ne visiem pa spēkam
Pēc ūdenslīdēju pamatkursa pabeigšanas Latvijā O. Marcinkus vairāk nekā gadu mācījies arī Norvēģijas Jūras spēku ūdenslīdēju skolā, pabeidzot visus iespējamos kursus, lai būtu noderīgs Latvijas Jūras spēkiem kā ūdenslīdējs speciālists.
Viņš stāsta, ka jauno ūdenslīdēju sagatavošanas process ir sarežģīts un ilgstošs, turklāt par ūdenslīdēju nevar kļūt jebkurš. Ja svešvalodu zināšanas un fizisko sagatavotību indivīds var uzlabot, tad veselības stāvokli un fizioloģisko atbilstību, piemēram, plaušu tilpumu un deguna blakus dobumu stāvokli izmainīt faktiski nav iespējams. Taču pats galvenais ūdenslīdējiem nepieciešamais kritērijs – ir jāpatīk būt par ūdenslīdēju.
NBS Jūras spēkos dien ūdenslīdēji, kuri specializējušies atmīnēšanā. Tas nozīmē, ka viņi visi ir izgājuši specifisku apmācību, lai zem ūdens noteiktā dziļumā varētu pildīt uzdevumus un iznīcināt tur atrastās mīnas. Šādu speciālistu sagatavošana ir ilgstoša un aizņem no trim līdz pieciem gadiem. Tikai tad var droši teikt, ka jaunie ūdenslīdēji ir gatavi doties lielos dziļumos un pildīt uzdevumus, kas saistīti ar sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu zem ūdens.
Raksturojot Jūras spēkos dienošos ūdenslīdējus, O. Marcinkus novērojis, ka viņi visi ir aktīvi karavīri, kuri vienmēr gatavi apgūt jaunas zināšanas un tehnoloģijas. Viņiem raksturīgs tas, ka patīk darbs komandā un viņi noteikti nav mājās sēdētāji, jo bieži vien, uzdevumus pildot, ūdenslīdēji, tāpat kā citi kuģa apkalpes locekļi, jūrā uz kuģa atrodas vairākus mēnešus.
Uz jautājumu, vai pašam šajos gados niršanas laikā ir gadījies arī kāds bīstamāks moments, viņš atbild – galvenais ir uzticēties ūdenslīdēju aprīkojumam, un Jūras spēkos tas ir ļoti augstā līmenī. Tomēr dažus riskantus brīžus lielā dziļumā viņš tomēr ir piedzīvojis.
Jūras spēku ūdenslīdēji – profesionalitātes paraugs citiem
Latvijas bruņoto spēku ūdenslīdēji-atmīnētāji ir ļoti profesionāli, līdz ar to viņi arī tiek augsti vērtēti ārzemju kolēģu vidū. Labs skolotājs šajā procesā ir bijusi pati Baltijas jūra, jo tajā zem ūdens redzamība parasti ir visai apgrūtinoša.
O. Marcinkus atzīst, ka tieši iespēja mācīties dažādos ārvalstu kursos un moderna, NATO standartiem atbilstoša ekipējuma iegāde palīdzējusi Jūras spēku ūdenslīdējiem sasniegt tādu līmeni, ka no viņu pieredzes vēlas mācīties arī citas valstis, tai skaitā pat ASV.
Arī šobrīd ūdenslīdēji-atmīnētāji regulāri piedalās dažādās starptautiskās mācībās un operācijās, ieskaitot arī Latvijas Jūras spēku kuģa vairāku mēnešu dežūru NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1).
“Pats esmu bijis daudzās valstīs, piemēram, Gruzijā, Horvātijā, Ukrainā, kur savulaik īpašās sanāksmēs man bija jāprezentē, kā Latvija spējusi ieviest NATO līmeņa apmācību, dokumentāciju un programmas, kaujas spējas tik īsā laikā. Vēlāk šo un vēl citu valstu jaunie ūdenslīdēji arī tika sūtīti pie mums mācīties, un šis process notiek joprojām,” viņš saka.
Jūras spēku Mācību centrā specifiskus ūdenslīdēju kursus apgūst gan topošie ūdenslīdēji no dažādām NBS vienībām, piemēram, Speciālo uzdevumu, Gaisa spēku vienības, gan jaunie ūdenslīdēji no Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Gruzijas jūras spēkiem.
Jāpatīk tam, ko dara
Lai arī komandleitnants O. Marcinkus tagad ir Ūdenslīdēju komandas komandieris un primāri dod iespēju nirt jaunajiem ūdenslīdējiem, arī pats joprojām regulāri iegremdējas ūdenī, lai nezaudētu iemaņas un vajadzības gadījumā spētu veikt uzdevumu.
“Ja cilvēks ir fiziski sagatavots un viņam nav veselības problēmu, tad niršanā vecumam nav lielu ierobežojumu,” viņš saka.
Atbildot, kas viņu pašu profesionālajā dienestā noturējis tik ilgi, O. Marcinkus saka, ka tā galvenokārt ir patika pret to, ko dara. Tāpat viņu motivē un dzen uz priekšu nepārtraukta attīstība un plāni, kā sasniegt iecerētos mērķus.
Raksturojot savu pašreizējo ūdenslīdēju-atmīnētāju komandu, kurā ir 20 speciālistu, viņš saka, ka tā ir lielisks piemērs tam, kā no nulles ir iespējams ieviest konkrētu spēju un sasniegt tik profesionāli augstu līmeni. Komanda ir sadalīta trīs nodaļās, lai katra no tām varētu veikt savu uzdevumu, piemēram, vienas nodaļas speciālisti var mācīties, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju, kamēr otra nodaļa ir dežūrā uz kuģa, līdz ar to šī kaujas gatavība tiek nepārtraukti uzturēta augstā līmenī. Vadības grupā savukārt ir komandiera vietnieki, tehniskie darbinieki un plānotāji.
Lai arī iepriekš ūdenslīdēju apmācībās ir piedalījušās arī sievietes, pastāvīgajā ūdenslīdēju komandā viņas nav dienējušas. Taču O. Marcinkus uzsver, ka, līdzīgi kā Nacionālajos bruņotajos spēkos kopumā, arī ūdenslīdēju komandā var būt ikviens, ja vien ir atbilstošs veselības stāvoklis un iemaņas.
“Tieši pašlaik notiek viens kuģa ūdenslīdēju kurss, kurā mācās arī sieviete no Jūras spēkiem. Jāsaka, ka pagaidām viņai labi iet, dažus fiziskos pārbaudījumus pat izpildīja vislabāk no visiem. Ja viņa pabeigs arī ūdenslīdēju-atmīnētāju kursu, tad ir visas iespējas dienēt ūdenslīdēju komandā – vecumam un dzimumam šeit nav noteicošā loma,” saka komandleitnants.
Dienests Jūras spēkos – dinamisks un moderns
Minot šī brīža liekākos izaicinājumus, O. Marcinkus min personāla skaitu, taču jāuzsver, ka specifikas dēļ Jūras spēkus par savu dienesta vietu izvēlas tikai tie, kuriem jūra ir aicinājums un par šo jomu ir patiesa interese.
Tāpēc viņš ierosina topošos karavīrus mērķtiecīgāk uzrunāt, uzsverot atšķirīgo un unikālo katrā no NBS regulāro spēku veidiem – Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkos.
“Esmu vairākas reizes dzirdējis kādu sakām: “Ja es būtu zinājis par tādu iespēju, tad noteikti būtu pievienojies dienestam Jūras spēkos , bet nu jau ir par vēlu”. Gribētos, lai šādu gadījumu nebūtu,” saka O. Marcinkus.
Tāpat Latvijas bruņotie spēki strauji attīstās, un tas jūtams arī Jūras spēkos – notiek Mīnu kuģu eskadras kuģu modernizācija, aprīkojot tos ar jaunām mīnu meklēšanas un iznīcināšanas sitēmām. Tas līdzi nes arī jaunas plānošanas un apmācību iespējas, lai apgūtu jaunās tehnoloģijas. Modernizācijas rezultātā palielināsies Jūras spēku un NATO savstarpējā savietojamība, pildot kopīgus uzdevumus. Tāpat jauno sistēmu izmantošana līdz minimumam samazinās risku karavīriem-ūdenslīdējiem, kas var rasties uzdevumu izpildes laikā skarbākos laika apstākļos.
Jūras spēku 30. gadadienā O. Marcinkus jūrniekiem-karavīriem novēl izmantot visas iespējas, ko sniedz Jūras spēki – gan apmācībā, gan karjeras izaugsmē, jo šīs spējas ir tās, kas veicina arī pašu Jūras spēku attīstību. Savukārt Jūras spēkiem – turpināt būt tikpat tendētiem uz attīstību kā visus iepriekšējos 30 gadus, lai stiprinātu Baltijas jūras un Latvijas drošību.
O. Marcinkus uzsver, ka viņš ir lielisks piemērs tam, kā dienesta laikā no pašas zemākās dienesta pakāpes Jūras spēkos var “aizdienēties” līdz vecākā virsnieka pakāpei – komandleitnantam. Turklāt dienests bruņotajos spēkos vienmēr sniedzis jaunus izaicinājumus, tāpēc ikdienā nav rutīnas.
Noslēgumā O. Marcinkus piebilst, ka katrs ūdenslīdēju-atmīnētāju apmācību kurss ir izaicinājums, jo, ņemot vērā dienesta specifiku, brīžiem liekas, ka katra diena var būt pēdējā.
1999. gadā O. Marcinkus kā feldšeris dienējis toreizējā Jūras spēku Dienvidu rajonā, tostarp uz kuģiem “Imanta” un “Līdaka”. No 1999. līdz 2002. gadam bijis Jūras spēku Kara kuģu flotiles diviziona Ūdenslīdēju komandas grupas komandieris, bet no 2002. līdz 2016. gadam – Jūras spēku Mācību centra Ūdenslīdēju mācību daļas atmīnēšanas nodaļas pasniedzējs, nodaļas priekšnieks. No 2016. līdz 2018. gadam pildījis Jūras spēku Mācību centra Ūdenslīdēju skolas komandiera pienākumus, bet no 2018. gada līdz šim brīdim ir Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras Ūdenslīdēju komandas komandieris.
