Krievijas nelikumīgais iebrukums Ukrainā kārtējo reizi skaidri apliecinājis, ka dzīvojam blakus neprognozējamai agresorvalstij, kuras politiskā vadība savu savtīgo politisko un ekonomisko mērķu labā gatava uz vismežonīgāko - plaša mēroga karu. Atbildīgi un sociāli aktīvi Latvijas iedzīvotāji šādos laikos nevēlas sēdēt “rokas klēpī salikuši”, gaidot, kurš būs nākamais neprognozējamās Krievijas ģeopolitisko ambīciju upuris. Daudziem loģisks solis ir pievienošanās Zemessardzei, kas ir skaitliski lielākais NBS militārais formējums un sniedz iespēju iedzīvotājiem turpināt savu civilo darbu, vienlaikus apgūstot militārās zināšanas, kas būs nepieciešamas valsts aizsardzībai.
Pēdējo nedēļu laikā arī “Sargs.lv” redakcija no saviem lasītājiem saņem elektroniskā pasta vēstules un telefona zvanus ar jautājumu - kas jādara, lai kļūtu par zemessargu? Lasītāji vēlas zināt - kādas ir prasības, uzsākot dienestu, kāds ir apmācības process un cik daudz brīvā laika var nākties veltīt dienestam?
“Sargs.lv” redakcija kā daļa no Latvijas aizsardzības nozares apsveic un atbalsta šādu cilvēku interesi, augstu novērtējot ikviena pilsoņa vēlmi dot savu ieguldījumu kopējā sabiedrības drošībā. Arī NATO dibināšanas līguma 3. pants nosaka, ka primāri alianses dalībvalstīm jārūpējas par savu drošību. Tas nozīmē, ka ikviens pilsonis, kas ir gatavs kļūt par zemessargu, izpilda saistības ne tikai pret sevi, savu ģimeni un valsti, bet arī pret sabiedrotajiem, kuri iebrukuma gadījumā apņēmušies nākt talkā Latvijai.
Šajā rakstā “Sargs.lv” komanda mēģinās izskaidrot – ar ko sākt pieteikšanos dienestā, ar ko rēķināties un kādi būs ieguvumi no dienesta Zemessardzes rindās.
Ar ko sākt?
Visērtākais veids pieteikties dienestam Zemessardzē ir, atstāt savus kontaktus vienotajā informācijas tālrunī 1811 vai Zemessardzes rekrutēšanas vietnē https://esizemessargs.lv/. Piesakoties šādā veidā, jāatbild uz četriem jautājumiem, nosaucot savu pilsonību, vecumu, vēlamo dienu skaitu, ko topošais zemessargs vēlas ik gadu veltīt apmācībās un uzdevumu izpildē, kā arī reģionu, kurā dzīvo. Tāpat vēlams atstāt kontaktinformāciju par sevi, lai pēcāk Zemessardzes pārstāvji ar kandidātu varētu sazināties un sīkāk apspriest visas ar dienestu saistītās nianses. “Sargs.lv” atgādina – šie ir tikai sākotnējās pieteikšanās soļi, jeb drīzāk - atklāta saruna par dienestu.
Pēdējā laikā daudzi cilvēki sūdzas, ka atzvans, vai atbilde no Zemessardzes jāgaida ilgi. Te nu vēršam lasītāju uzmanību uz faktu, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, Zemessardzes informatīvā sistēma piedzīvo augstu sabiedrības interesi par dienestu. Zemessardze par to ir pateicīga, taču uzsver – lai sakontaktētos ar ikvienu interesentu, ir vajadzīgs laiks, tādēļ Zemessardze lūdz interesentus būt saprotošiem, solot sakontaktēties ar ikvienu interesentu iespējami ātrākajā laikā. Viens gan ir skaidrs – ikviena interesenta kontakti un sniegtā informācija tiek reģistrēta, un tālākais kontakts ir garantēts.
Pārliecinātākajiem uzreiz jāraksta iesniegums
Tiem interesentiem, kuri ir drosmīgāki un pilnīgi noteikti zina, ka vēlas kļūt par daļu no Zemessardzes ģimenes, iesakām uzreiz doties uz interesējošo bataljonu, kontrolpunktā sakot, ka vēlaties rakstīt iesniegumu par uzņemšanu Zemessardzē. Pirms tam gan vēlams sazināties ar attiecīgā Zemessardzes bataljona personāldaļas speciālistiem, tomēr, ņemot vērā pastiprināto sabiedrības interesi, atsevišķu bataljonu personāldaļas jau šobrīd strādā līdz 20:30, turklāt kandidātu iesniegumus pieņem arī brīvdienās.
Kā zināt kuru dienesta vietu izvēlēties? Te nav vienota standarta. Bieži vien cilvēki par savu dienesta vietu izvēlas bataljonus, kuros jau dien viņu draugi, radi vai paziņas. Dažkārt izvēli motivē citi apstākļi, piemēram, konkrētā bataljona specializācija (pretgaisa aizsardzība, inženierspējas, aizsardzība pret masveida iznīcināšanas ieročiem, militārās policijas funkcijas vai kājnieku spējas). Tāpat bataljonu var izvēlēties pēc teritoriālā principa - tuvāko savai dzīves vietai.
Dokumenti un pārbaudes
Ierodoties izvēlētajā Zemessardzes bataljonā zemessarga kandidātam jāaizpilda iesniegums par uzņemšanu Zemessardzē, jānoslēdz līgums par dienestu, kura termiņš ir pieci gadi, kā arī jāiesniedz sava autobiogrāfija ar roku rakstītā formā. Tāpat Zemessardzes bataljons izsniegs kandidātam norīkojumu uz pirms dienesta medicīniskajām pārbaudēm.
Kandidātiem jāiesniedz savu izglītības dokumentu kopijas, kā arī, ja kandidāts iepriekš jau dienējis kādā no NBS vienībām – dokumenti, kas apliecina kandidāta militārās iemaņas un apgūtās specialitātes.
Katra kandidāta uzņemšana tiek vērtēta individuāli. Īpaša uzmanība tiek pievērsta cilvēka motivācijai. Jārēķinās, ka zināmu laiku var aizņemt drošības pārbaudes.
Būtiskākais kritērijs – Zemessardzes kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kurš iepriekš nav krimināli sodīts.
Pirms zvēresta apmācība
Pēc tam, kad zemessardzes kandidāta personība ir sekmīgi pārbaudīta un saņemti vajadzīgie atzinumi, ikvienā bataljonā tiek organizēta zemessarga pirms zvēresta apmācība. Tā tiek organizēta darba dienu vakaros pēc oficiālā darba laika (pēc 18:00) vai arī brīvdienās (sestdienās un svētdienās).
Pirms zvēresta apmācība vērsta uz to, lai zemessarga kandidātam dotu ieskatu tālākajā dienestā un veidotu cilvēka izpratni par viņa lomu Zemessardzē. Pirms zvēresta apmācība ietver arī ieskatu normatīvajos aktos, kas regulē valsts aizsardzību un kara vešanu.
Jaunais zemessarga kandidāts tiek apmācīts arī formas uzvilkšanas un pareizas nēsāšanas jautājumos, kā arī iepazīstināts ar ekipējumu un tā izmantošanas iespējām.
Zemessardzē, tāpat kā jebkurā NBS vienībā, obligāta ir arī ierindas apmācība, kurā ieskats tiek dots pirms zvēresta apmācības procesā.
Atkarībā no katra Zemessardzes bataljona tradīcijām, pirms svinīgā zemessarga zvēresta došanas jaunajiem zemessargu kandidātiem kā pēdējais praktiskais pārbaudījums var tikt uzticēts maršs apvidū. Pēc tā kandidāti dod svinīgo zvērestu oficiāli kļūstot par zemessargiem.
Pamatapmācība
Gluži kā jebkuras NBS vienības karavīram, arī zemessargam pamatapmācības process ir obligāts. Tā standarti ir vienoti visā NBS, un šīs iemaņas ir obligāti jāapgūst ikvienam zemessargiem, neatkarīgi no viņa tālākās dienesta gaitas. Pamatapmācības standarti ir vienoti ikvienā Zemessardzes bataljonā.
Pamatapmācība sastāv no teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām, kuras atkarībā no intensitātes tiek organizētas vai nu darbadienu vakaros pēc darba laika, vai arī brīvdienās.
Pamatapmācība ietver ieroču apmācību un kaujas šaušanu, topogrāfiju, pirmo medicīnisko palīdzību, sakaru apmācību, lauka kaujas iemaņas, ierindas mācību, Latvijas militārās vēstures, reglamentu un normatīvo aktu padziļinātu apmācību.
Pēc tam, kad jaunais zemessargs lekciju un praktisko nodarbību laikā ir apguvis teorētiskās zināšanas, tiek organizēta attiecīgā bataljona vai Zemessardzes brigādes pamatapmācības nometne. Tajā zemessargi 9 dienu garumā pastiprināti apgūst šaušanas prasmes, lauka kaujas iemaņas, padziļinātu medicīnas apmācību, ierindas mācību un orientēšanos apvidū. Nometne tradicionāli noslēdzas ar jauno zemessargu dalību mācību operācijā, kas ilgst aptuveni trīs līdz četras diennaktis.
Sekmīgi pabeidzot Zemessardzes pamatapmācības nometni, zemessargiem tiek izsniegta melnā berete ar zemessardzes kokardi, kas apliecina pilnvērtīgu zemessarga sagatavotību tālāko uzdevumu veikšanai.
Speciālistu apmācība
Pēc sekmīgas pamatapmācības procesa noslēgums ikvienam zemessargam ir iespēja apgūt kādu no specialitātēm, kuras nepieciešamas tālākajā dienestā. Primāri iespējams apgūt četras pamata specialitātes – ložmetējnieks darbam ar 7,62 milimetru ložmetēju KSP-58, prettanku granātmetēja operators darbam ar 84 milimetru prettanku ieroci “Carl Gustaf”, kā arī karavīra glābēja (mediķa) un sakarnieka specialitāti.
Vienlaikus, attīstot Zemessardzes kaujas spējas iespējams izvēlēties arī citas specialitātes, piemēram, smagā ložmetēja M2 “Browning” operators, automātiskā granātmetēja GMG operators, spridzinātājs, pretgaisa ieroču operators, mīnmetēja apkalpes operators vai prettanku raķešu operators.
Īpaši gaidīti Zemessardzē ir šoferi ar C kategorijas autovadītāju tiesībām. Jau šogad, nonākot Zemessardzes bruņojumā bruņutransportieriem “Patria 6x6”, paredzēts sākt šīs tehnikas apkalpes locekļu apmācību.
Gaidīti Zemessardzē ir arī bijušie tiesībsargājošo iestāžu darbinieki – kādreizējie Valsts policijas darbinieki, pašvaldību policisti, robežsargi un Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieki, kuri var pieteikties dienestam Militārās Policijas Zemessardzes vienībā.
Pieprasīti ir arī dažādu civilo jomu speciālisti, kuru zināšanas tālāk tiks papildinātas atbilstoši militārajām vajadzībām, piemēram, īpaši nepieciešami augstas kvalifikācijas programmētāji dienestam Zemessardzes kibervienībā, dronu operatori, fotogrāfi un video operatori tā sauktās “kaujas kameras” uzdevumu izpildei. Tāpat nepieciešami kvalificēti psihologi un komunikāciju speciālisti psiholoģisko un informācijas ietekmes operāciju īstenošanai.
Ne mazāk svarīgi ir arī inženieri un pavāri.
Dienesta laika plānošana
Miera laikā Zemessargu apmācība un dienesta uzdevumu izpilde notiek no darba brīvajā laikā. Ik gadu katrs Zemessardzes bataljons rīko arī zemessargu kolektīvo apmācību, kas ilgst apmēram nedēļu.
Ņemot vērā, ka likums paredz pienākumu valstij kompensēt darba devējam – darbinieka – zemessarga prombūtni kolektīvo apmācību laikā, lai tiktu uz šīm mācībām, nav jātērē ikgadējais atvaļinājums.
Atgādinām, ka ik gadu zemessargam nepieciešams dienestam veltīt 20 dienas, kas atbilst vienam izdienas gadam Zemessardzē. Dodoties pensijā, pensijas aprēķinam tiek pieskaitīta arī izdiena zemessardzē.
Tiesa, ja dažādu apstākļu dēļ zemessargs nav spējīgs apmeklēt Zemessardzes aktivitātes 20 dienas gadā, tā nav liela bēda. Zemessardze ir brīvprātīga vienība, kurā katrs Latvijas pilsonis sniedz tik lielu ieguldījumu valsts drošības attīstībā, kādu var atļauties.
Ne mazāk svarīgi, ka par dalību mācībās, zemessargi saņem tā saukto Mācību uzdevumu izpildes un Dienesta uzdevumu izpildes kompensācijas, kas, atkarībā no pakāpes ir, sākot no 40 euro dienā. Šī kompensācija, saskaņā ar likumu, netiek aplikta ar nodokļiem.
Vai Zemessardze ir tikai un vienīgi dienests?
Zemessardze nav tikai dienests. Tas ir dzīvesstils.
Zemessardze ir iespēja iegūt jaunus un uzticamus draugus. Tā ir iespēja izkāpt no komforta zonas un pārbaudīt sevi līdz maksimālajiem limitiem.
Tā ir iespēja saprast, ka daudzas lietas, par ko uztraucamies civilajā dzīvē, patiesībā ir sīkumi.
Zemessardze ir brālība, kurā valda kopīgas tradīcijas un tikai zemessargiem saprotami rituāli.
Zemessardzē nepastāv nedz sociālā, nedz etniskā, nedz uzskatu diskriminācija. Zemessardze ir vieta, kur ikviens - baņķieris vai apkopējs, vīrietis vai sieviete, latvietis, krievs, ebrejs, čigāns, lietuvietis vai igaunis ir vienlīdzīgi. Zemessardze ir vieta, kas sabiedrību vieno sardzē par visdārgāko – Latviju.