Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš bruņotajiem spēkiem, tostarp Zemessardzei, izdevis pavēli būt gatavībā sniegt atbalstu civilajam sektoram iespējamo plūdu seku likvidācijā. Tas veikts ar mērķi – apzināt resursus un būt gataviem tūlītēji iesaistīties, kad vien pašvaldībām vai iekšlietu struktūrām šāds NBS atbalsts varētu būt nepieciešams.
Pirmkārt, tiek veikta materiāltehnisko līdzekļu, kuri nepieciešami plūdu seku novēršanai, inventarizācija. NBS komandieris stāsta, ka pēdējo gadu laikā iegādāts arī jauns ekipējums, lai šo atbalstu sniegtu vēl efektīvāk – tie ir dažādi peldlīdzekļi, tai skaitā arī atjaunotas amfībijas “PTS”, kas šobrīd ir Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. kaujas atbalsta bataljona rīcībā.
Amfībijām ir arī kāpurķēžu šasija, līdz ar to tās var ne tikai peldēt, bet arī pārvietoties pa sauszemi, savukārt, peldot pa ūdeni, amfībijas spēj pārvadāt līdz pat 10 tonnām smagu kravu. Tāpat NBS rīcībā ir arī dažādi specifiski instrumenti plūdu seku likvidācijai, piemēram, zāģi ūdens izgāztu koku sazāģēšanai un novākšanai.
Otrkārt, gatavība reaģēt nozīmē arī apzināt personālu, kas potenciālos glābšanas darbos varētu iesaistīties. Tie primāri ir speciālisti ar jau iepriekšēju pieredzi vai tie, kuri pabeiguši apmācību tāda veida darbu veikšanā.
Tā kā Zemessardzes vienības ir izvietotas visos Latvijas reģionos, tad tām ir regulāra saziņa ar vietējo pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, kuras attiecīgi lemj par atbalsta pieprasījumu bruņotajiem spēkiem.
Strauji kūstot sniegam un ledus iešanas rezultātā lielākie plūdi Latvijā visbiežāk skar Daugavas krastos esošās pašvaldības, kur mēdz applūst arī lielas platības, apdraudot civiliedzīvotāju mājas un īpašumus. Taču plūdu apdraudējums ir arī citu upju, piemēram, Gaujas krastos dzīvojošajiem.
Lai izvairītos no teritoriju applūšanas, lielu ledus sablīvējumu gadījumos var tikt piesaistīti arī NBS inženieri, kuri veic kontrolētu spridzināšanu, taču par šādu atbalsta veidu tiek izdota atsevišķa NBS komandiera pavēle.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2021. gada martā Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona karavīri spridzināja ledu Gaujā pie Carnikavas. Pirms spridzināšanas parasti tiek veikti precīzi tehniskie aprēķini, lai visefektīvāk izvietotu sprāgstvielas un sadalītu masīvos ledus sablīvējumus. Parasti ledus gabals tiek sadrupināts līdz tādai stadijai, ka vairs nedarbojas kā upes plūsmu aizsprostojošs korķis, un tas parasti ļauj samazināt spiedienu uz tecējumu visā attiecīgajā upes atzarā.
Tikmēr Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra jaunākie dati liecina, ka pašlaik ūdens līmenis turpina paaugstināties Kurzemes un Zemgales upēs, un atsevišķas teritorijas jau sākušas applūst. Izejot ledum, Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis krities divus metrus zem otrdien sasniegtā maksimuma, savukārt Ventas lejtecē vērojams kāpums.
Jau ziņots, ka Kurzemē un Bauskas novadā dzeltenais brīdinājums par augstu ūdens līmeni šobrīd paaugstināts līdz oranžajai pakāpei. Tas nozīmē, ka atsevišķos upju posmos var tikt sasniegts tāds ūdens līmenis, kāds iespējams vien vidēji reizi desmit gados. Tā rezultātā iespējama īpašumu un transporta infrastruktūras applūšana. Var tikt traucēta elektroenerģijas un ūdens piegāde, kā arī telekomunikāciju sakari. Iespējams, varētu būt nepieciešama arī evakuācija, tāpēc vietējie iedzīvotāji tiek aicināti nepārvietoties plūdu apdraudētajās teritorijās.
Kurzemes un Zemgales upēs augstākais ūdens līmenis tiek prognozēts no 5. līdz 8. janvārim.
Kā norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Vidzemes un Latgales upēs situācija pašlaik esot mierīga, ūdens līmenis kāpj tikai vietām.
