Vecākais zemessargs: Tādu padarīta darba sajūtu kā Zemessardzē civilajā dzīvē grūti piedzīvot

NBS I 07.04.2021
Sargs.lv dienesta gaita Zemessardze zemessargi Personība

Foto: Foto: G. Gudermaņa personīgais arhīvs

Ja kāds šobrīd vēl šaubās par izvēli stāties Zemessardzē, iedrošinu – arī es jau esmu pārkāpis četrdesmitgadnieka slieksni, taču Zemessardzē ir lieliska iespēja “uztaisīt restartu” ikdienas rutīnai, “Sargs.lv” saka SIA “Paysera Latvia” vadītājs un trīs bērnu tēvs vecākais zemessargs Guntars Gudermanis. Tāpat viņš pārliecināts, ka arī zemessargu sievas būtu pelnījušas kādu pakāpi, jo viss smagums ar sadzīvi, bērniem, mājsaimniecību Zemessardzes mācību laikā paliek uz viņu pleciem. Taču Guntara sieva Eva ir ne vien lepna par vīra dienestu, bet no tā iemācījusies gūt arī kādu sievišķīgu labumu.

Liktenīgais “kompānijas pēc”

Pirmo reizi domas par dienestu Zemessardzē Guntaram bijušas jau teju pirms 20 gadiem, taču pēc studijām viņš sācis veidot karjeru banku sektorā, un tobrīd prioritāte bijusi profesionālā izaugsme. Tomēr vēlme kļūt par zemessargu gadu gaitā nebija pazudusi, līdz tika pieņemts izšķirošais lēmums, kas bijis visnotaļ impulsīvs. Guntars stāsta – reiz kāds viņa paziņa bija nolēmis stāties Zemessardzē un apmeklējis rekrutēšanas stendu pilsētas svētkos. Arī Guntaram radusies doma –kompānijas pēc iestāšanās posmu uzsākt kopā. “Rezultātā paziņa neiestājās, bet es pievienojos zemessargu rindām. Zinu daudz šādu gadījumu, kad Zemessardzē iestājas draugs, kurš tikai kompānijas pēc atnācis līdzi,” saka Guntars, kurš zemessarga zvērestu deva 2018. gada nogalē un šobrīd ir jau vecākais zemessargs.

Guntara dienesta vieta ir Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 13. kājnieku bataljons, kas atrodas Teikā. Līdz ar to viņš bijis viens no pirmajiem, kurš devis zemessarga zvērestu atjaunotajā 13. kājnieku bataljonā.

Ekipējums augstā līmenī

Guntars atzīst, ka pirms pievienošanās Zemessardzei bijusi vien vāja nojausma, kas viņu dienestā sagaidīs. Tikai sākoties apmācībām, sapratis, ko tas nozīmē dzīvē. Tolaik arī neviens draugs nav bijis Zemessardzē, ar kuru varētu parunāt, pats par Zemessardzi bija vien lasījis kādu rakstu un dzirdējis par Zemessardzes attīstību. Īstais priekšstats radies pēc sekmīgi apgūta militārās pamatapmācības kursa.

“Biju pārsteigts par ekipējumu un nodrošinājumu, nebiju gaidījis, ka tas būs tik augstā līmenī. Maldīgs bija sabiedrībā dzirdētais stereotips, ka Zemessardzē ekipējuma nav, viss ir slikti. Manas ekspektācijas bija kļūdainas, ekipējums ir ļoti labs!” viņš saka.

Guntars bijis arī viens no tiem zemessargiem, kurš sniedzis atbalstu Valsts policijai Covid-19 izplatības ierobežošanā valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā. Šī kopīgo patruļu pieredze bijusi neatsverama un ļoti vērtīga. Sarunā ar policijas kolēģiem atklājies, ka dežūru laikā noziedzības līmenis bijis ļoti zems, principā tajā laikā nenotika automašīnu vai to gaismas lukturu zādzības.

Komandas gars Zemessardzē

Vaicāts par saliedētību komandā, vecākais zemessargs atzīst, ka pilnībā piekrīt savam dienesta biedram mugurkaula ķirurgam Artim Gulbim – vienībā valda milzīgs biedriskums.

“Ja man kādreiz dzīvē būs nepieciešamība pēc palīdzības vai nokļūšu sarežģītā situācijā, zinu, ka man atliks tikai padot ziņu un vismaz desmit dienesta biedru man steigsies palīgā. Arī es pats tā rīkošos! Šādas situācijas dienestā jau ir bijušas,” saliedētību Zemessardzē raksturo Guntars.

Bataljonā dien ļoti dažādi cilvēki – ir zemessargi, kuri nesen sasnieguši 18 gadu vecumu, ir tādi, kuriem jau 50 un vairāk. Arī profesiju diapazons ir ļoti daudzveidīgs – studenti, galdnieki, ārsti, juristi un daudzi citi. Guntaram pašam ir dienesta biedrs – jurists, uz kuru vienmēr var paļauties, zinot, ka viņš nepievils.

Guntars Zemessardzē aizvadījis trīs gadus un neslēpj – arī viņam bijuši daži lūzuma brīži.

“Ir bijušas pāris reizes, kad sevi pieķeru pie domas – vai man tas vajadzīgs. Tas lielākoties noticis fiziski grūtos pārbaudījumos – forsētajos maršos un intensīvajās apmācībās ar lielu fizisko slodzi. Taču domas pazūd mirklī, kad uzdevums ir izpildīts, tad ir milzīga gandarījuma sajūta. Vājuma mirkļus atceries kā foršu piedzīvojumu,” viņš saka.

Padarīta darba sajūta ir galvenās emocijas pēc mācībām, līdzīgu sajūtu civilajā dzīvē esot grūti sajust. Darba specifika civilajā dzīvē ierasti ir projekts pēc projekta, vairākas lietas iesāktas vienlaicīgi, tāpēc bieži izpaliek padarīta darba sajūta un tie darba augļi ne vienmēr ir redzami, seko uzreiz citi projekti, uzdevumi.

“Zemessardzē varu sajust uzdevumu izpildes gandarījumu – “Yes, we did it!”* Palikām dzīvi, izbridām purvu, redzam rezultātu!” pārliecināts ir Guntars.

Iedrošinājums šaubīgajiem

Guntara draugi un paziņas, uzzinot par viņa dienestu Zemessardzē, pārsvarā ir izbrīnīti un pārsteigti. Viņš atzīst – sabiedrībā joprojām valdot stereotips, ka Zemessardzē līmenis ir tāds, kā 90. gados, tāpēc daudzi nenovērtē Zemessardzes svarīgo lomu. Taču aizvien biežāk sanāk satikt cilvēkus, kuri atzīst, ka arī ir zemessargi. Mēdz būt arī situācijas, kad lielākās mācībās tiek satikti sen neredzēti paziņas. G. Gudermanis uzskata, ka vismaz Zemessardzes pamatapmācības kursu būtu jāiziet katram vīrietim un smejoties atzīst – tā būtu lietderīga arī viņa dēlam.

“Ja kāds šobrīd vēl šaubās par izvēli stāties Zemessardzē, iedrošinu – arī es pats esmu jau pārkāpis četrdesmitgadnieka slieksni. Zemessardzē ir lieliska iespēja “uztaisīt restartu” ikdienas rutīnai un dzīvesveidam. Protams, tā ir arī sevis izaicināšana, kad vērtīgi ir izkāpt no ierastās komforta zonas. Gandarījums, kad nokļūsti dušā vai gultā pēc daudzām mežā pavadītām dienām, ir neizmērojams,” atzīst Guntars.

Ikdienā lielākā daļa Latvijas sabiedrības dzīvo lielā drošībā un komfortā. Tomēr Covid-19 pandēmija parādīja, ka nekas nav mūžīgs – pat var pazust tik pašsaprotama iespēja kā iespēja aiziet vakariņās ārpus mājas. Viņš saka – viens vīrusiņš sagriež pasauli kājām gaisā, un tas nav saistīts ar militārajiem konfliktiem. “Dienests ļauj aktīvi pavadīt brīvo laiku. Citi par šādām aktivitātēm maksā, bet Zemessardze vēl tev samaksā par to!”

Ģimenes reakcija – negaidīti pozitīva

Guntars ar gandarījumu atzīst, ka sieva atbalsta viņa lēmumu un sākumā bijis pat pārsteigts par viņas pozitīvo attieksmi, jo bija gatavojies uz lielu pierunāšanu. Savu izvēli viņš paziņojis, ciemojoties pie draugiem.

“Vispār zemessargu sievas būtu pelnījušas kādu pakāpi, jo viss smagums ar sadzīvi, bērniem, mājsaimniecību paliek uz viņu pleciem. Ja mācības iekrīt vairākas nedēļas pēc kārtas, ir liels izaicinājums visu saplānot,” saka Guntars, piebilstot, ka dienests nekad nav traucējis arī ikdienā ieņemamā amata izpildē.

Kā “Sargs.lv” atzīst Guntara sieva Eva Zvaigznīte - Gudermane – iespējams, tieši viņa ar savu pozitīvo attieksmi pamudinājusi vīru Zemessardzē iestāties. “Biju ļoti atbalstoša, kad viņš paziņoja par savu lēmumu. Pati esmu manikīre, līdz ar to pazīstu sieviešu pasauli un zinu, cik svarīgi ir nadziņi, kleitiņas, jaciņas. Mums prieku rada jauna lūpu krāsa, kurpes vai mētelis. Manā uztverē vīrietim ir grūtāk ikdienas rutīnā gūt pozitīvās prieka emocijas,” viņa saka.

“Es ļoti lepojos ar savu vīru. Man prieks, ka viņam ir iespēja piedzīvot šīs emocijas, ko dod Zemessardze. Ģimenē ir atrasts kompromiss – ja piektdien sāksies mācības, tad vīram ceturtdien jānopļauj zāle,” viņa saka.

Mācības neatbrīvo vīru no pienākumiem mājās. Vīrs zina – ja vēlas nedēļas nogalē satikties ar puišiem, tad visi darbi jāpaveic līdz brīvdienām.

Guntars atklāj, ka sievas spārnotais teiciens esot – “pārskaiti man savu DUI (kompensāciju par dienesta uzdevumu izpildi – red.piez.) un duj, kur tu gribi!” Eva smejoties atzīst, ka tiešām uzskata – kompensācija pienākas sievām. “Rūgtums par palikšanu vienai brīvdienās ar visu saimniecību izzūd, ja zini, ka pēc tam varēsi nopirkt jaunu kleitu vai smaržas. Ja kāds zemessargs šādu taktiku nav izmēģinājis, iesaku. Tas ir kā tajā anekdotē – “Kā tikt galā ar dusmīgu sievieti? Atkāpies, atkāpies un vēlreiz atkāpies! Tad svied ar savu maku!”

Eva novērojusi, ka tas tiešām darbojoties, turklāt vīrs formastērpā izskatoties ļoti seksīgi. Turpinot jautro sarunu, viņa prāto, ka uz mācībām vīrieši aiziet tīri un smaržīgi, bet atnāk netīri un bieži vien nelabi ož. Viņa rosinātu ekipējumam līdzi izsniegt arī, piemēram, “Hugo Boss” smaržas. :)

Guntara un Evas ģimenē aug trīs bērni – divas meitas un dēls. Uz “Sargs.lv” jautājumu, vai Eva atbalsta valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās kā obligātu priekšmetu no 2024. gada, viņa atbild apstiprinoši.

“Mūsdienās jauniešiem trūkst disciplīnas un cieņas. Sabiedrībā kopumā ir pieaugusi visatļautība un pazudušas cieņas un pieklājības robežas. Jauniešiem šobrīd ir tik daudz tiesību, ka viņi sāk piemirst par pienākumiem. Ja man būtu iespēja izvēlēties, noteikti vēlētos, lai dēls šādu kursu apgūst. Vēlos, lai dēls saprot, ka viņš nākotnē būs savas ģimenes aizstāvis. Vēlos iemācīt viņam, ka viņš būs sargs – sargās sevi, savus mīļos un ģimeni. Šobrīd esmu ļoti lepna par vīru un visiem, kuri dien Zemessardzē, rūpējoties par drošību un sargājot mūs visus,” atzīst vecākā zemessarga Guntara sieva.

Īpaši janvārī viņa vīru satikusi reti, jo viņš aktīvi sniedza atbalstu Valsts policijai, kopīgi patrulējot ielās, lai kontrolētu Covid-19 pasākumu ievērošanu, bet vienlaikus saka – ar vīra sasniegto ļoti lepojas.

* no angļu valodas – jā, mēs to izdarījām!

Vecākais zemessargs: Tādu padarīta darba sajūtu kā Zemessardzē civilajā dzīvē grūti piedzīvot

Dalīties ar šīs lapas saturu!