Valdība šodien bija vienisprātis, ka Nacionālie bruņotie spēki vakcinācijas loģistikas procesu pilnībā tomēr nepārņems, taču realizēs plānu “A”. Tas paredz atbalstu trīs virzienos – īpašu ātrās reaģēšanu vienību izveidē, vajadzības gadījumā ar transportu atbalstot lieltirgotavas, palīdzību vakcinācijas centriem ar personālu cilvēku plūsmas organizēšanai un izvēršamo infrastruktūru, kā arī mobilo vakcinācijas punktu izveidi.
Kā valdības sēdē norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, šobrīd nevienā valstī bruņotie spēki nav pilnībā pārņēmuši vakcīnu loģistiku, taču tie dažādā apmērā iesaistās atbalsta sniegšanā civilajam sektoram.
Piemēram, Lietuvas bruņotajiem spēkiem ir lūgts loģistikas atbalsts vakcinācijai nepieciešamā aprīkojuma, bet ne pašu vakcīnu nogādāšanā uz vakcinācijas centriem, un plānots, ka tas tiks veikts 1-2 reizes mēnesī. Atbalstu vakcinācijas procesā mediķiem sniedz arī Polijas bruņotie spēki, kuri turklāt iesaistīti arī Covid-19 testēšanā, mājas karantīnas uzraudzībā, aprīkojuma un sociālo iestāžu dezinfekcijā, kā arī pagaidu slimnīcu un izolācijas centru izveidē.
Taču, piemēram, Igaunijas armija šobrīd vakcinācijas procesa nodrošināšanā nav iesaistīta vispār, toties viņu bruņotajos spēkos vakcinēti jau apmēram 1500 karavīru, savukārt Polijas armijā vakcināciju pret Covid-19 plānots uzsākt aprīļa sākumā.
Tajā NBS atbalstu plānots sniegt trīs virzienos. Pirmkārt, Latvijas armija un Zemessardze nepieciešamības gadījumā ir operatīvi gatava iesaistīties ātrās reaģēšanas vienību izveidē lieltirgotavu atbalstam ar NBS transportlīdzekļiem un personālu.
Tas nozīmē, ka līdz četru stundu gatavības režīmā ir vairāki NBS vieglie un smagie transportlīdzekļi, kā arī vismaz astoņi karavīri vai zemessargi, kuri pēc pieprasījuma atbalsta lieltirgotavas vakcīnu transportēšanā, taču neaizvieto tās. Tas gan iespējams vien tad, ja lieltirgotavas NBS nodrošina ar atbilstošiem konteineriem drošai vakcīnu pārvadāšanai.
Otrkārt, bruņotie spēki ir gatavi palīdzēt veselības nozarei vakcinācijas centru izveidē, nodrošinot gan ar personālu, gan ar izvēršamo infrastruktūru – teltīm. Jau tagad aprēķināts, ka tie varētu būt apmēram trīs karavīri vai zemessargi pie mazajiem un desmit – pie masveida vakcinācijas centriem, lai organizētu iedzīvotāju plūsmu pie ieejas. Savukārt, izvēršot vakcinācijas centrus ar papildu pagaidu infrastruktūru, NBS personāla iesaiste varētu sasniegt jau vairāk nekā 200 karavīru vai zemessargu diennaktī.
Treškārt, aizsardzības resors sadarbībā ar NVD un civilajām ārstniecības iestādēm gatavs nodrošināt atbalstu desmit mobilo vakcinācijas punktu izveidē. Šajā modelī pašu vakcinācijas punktu medicīnisko aprīkojumu un vakcinācijas procesu nodrošinātu ārstniecības iestāde, taču NBS gādātu par izbraukuma transportu un izvēršamajām teltīm. Aprēķināts, ka šim nolūkam būtu nepieciešami ap desmit mikroautobusi, divas vada līmeņa teltis un vismaz 28 karavīri vai zemessargi.
Atšķirībā no iepriekšējiem diviem atbalsta sniegšanas veidiem šī ieviešanai nepieciešams laiks līdz apmēram divām nedēļām procesa koordinācijai starp iesaistītajām iestādēm.
Lai arī šobrīd A. Pabriks nesaskata pamatu bruņotajiem spēkiem pilnībā pārņemt vakcīnu loģistiku, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi arī scenārijus “B” un “C” – centralizētu vakcinācijas loģistikas procesa koordinācijas un kontroles pārņemšanu ar vai bez mobilizācijas. Lai tos realizētu, būtu ne tikai jāveic grozījumi vairākos normatīvajos aktos, bet aizsardzības nozarei arī jāievieš īpaša loģistikas programmatūra. Izvērtējot visas iespējas, Aizsardzības ministrija šo variantu jau notestējusi, aplēšot, ka sistēmas ieviešana un apmācības maksa varētu sasniegt apmēram 8000 eiro, kamēr tās ikmēneša lietošana varētu izmaksāt ap 2000 eiro mēnesī.
Kā atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, tagad bažas par gatavību plašākam vakcinācijas procesam ir kliedētas, un vakcinācijas loģistikā iesaistītās ministrijas demonstrējušas efektīvu sadarbību, kas svarīgi arī visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas kontekstā.