Vācijā sākušās ASV un Polijas speciālo operāciju spēku mācības, kuru scenārijs veidots, izmantojot Ukrainas karā gūto pieredzi. Polijas karavīriem vairāku dienu laikā jāšķērso pretinieka aizsardzības līnija, slepus jāpārvietojas aptuveni 100 kilometru pa nosacītā pretinieka kontrolētu teritoriju un operācijas noslēgumā ar bezpilota lidaparātu jāiznīcina nozīmīgs mērķis, vēsta ziņu aģentūra “Associated Press”.
Mācību scenāriju tikai pirms dažiem mēnešiem izstrādāja ASV Sauszemes spēku speciālo operāciju vienības jeb “Zaļās beretes”. Līdz šim tas divas reizes izmēģināts ASV karavīru apmācībā, savukārt Polija kļuvusi par pirmo NATO sabiedroto, kuras speciālo operāciju spēki piedalās šāda veida mācībās.
“Mēs izmantojam Ukrainā gūto pieredzi un cenšamies atveidot izaicinājumus, kas jāpārvar abām karojošajām pusēm,” norādījis mācību kompleksā dienošs ASV “Zaļo berešu” virsnieks.
Mācības demonstrē, kā ASV, pārējās NATO dalībvalstis un Ukraina sadarbojas, lai apgūtu jaunākos karadarbības paņēmienus un sagatavotos iespējamam Krievijas apdraudējuma pieaugumam. Īpaša uzmanība pievērsta bezpilota lidaparātu izmantošanai, vienību spējai ilgstoši darboties pretinieka aizmugurē un izvairīties no arvien blīvākas kaujaslauka novērošanas sistēmas.
Simt kilometru pretinieka aizmugurē
Mācības norisinās ASV Sauszemes spēku Apvienotajā daudznacionālajā gatavības centrā Hohenfelsā, Bavārijā. Scenārija sākumā ASV gaisa desanta kājnieku vienība ar izpletņiem ierodas slēgtajā poligona teritorijā un izveido nosacīto frontes līniju.
Polijas speciālo operāciju spēku uzdevums ir nemanīti pārvarēt šo aizsardzības līniju. Ja vienībai tas izdodas, tai jāturpina pārvietošanās uz ziemeļiem, aptuveni 100 kilometru garā maršrutā sasniedzot nākamo mācību rajonu Grāfenvērā. Tur Polijas karavīriem jāatrod un ar dronu jāiznīcina imitēts pretinieka mērķis.
Maršruts neved tikai pa militārajiem poligoniem. Starp Hohenfelsu un Grāfenvēru atrodas lauku saimniecības, ciemi, privāti un valsts īpašumi, kā arī Amberga – pilsēta ar vairāk nekā 40 000 iedzīvotāju. Civilā vide rada ne tikai fiziskus šķēršļus, bet arī būtiski palielina vienības atklāšanas risku.
Daļu maršruta karavīri mācību scenārijā veic bez militārās formas, cenšoties iekļauties apkārtējā vidē un nepiesaistīt vietējo iedzīvotāju uzmanību. Civiliedzīvotāji lielākoties nav informēti par mācību detaļām, tāpēc viņu reakcija kalpo kā papildu pārbaudījums karavīru spējai pārvietoties nemanīti.
Ja vietējie iedzīvotāji pamana aizdomīgas personas un ziņo policijai, šī informācija tiek nodota mācību vadībai un var palīdzēt nosacītā pretinieka spēkiem noteikt Polijas vienības atrašanās vietu.
Pretinieks izmanto dronus un dienesta suņus
Polijas karavīrus visā operācijas laikā meklē ASV vienības, kas spēlē nosacītā pretinieka lomu. Novērošanai tiek izmantoti bezpilota lidaparāti, bet atklātas vienības vajāšanai var nosūtīt militāro policiju ar dienesta suņiem vai papildu dronus.
Iepriekšējās šo mācību norises reizēs nosacītā pretinieka rīcībā bijuši vairāk nekā simt bezpilota lidaparātu. Tas ataino Ukrainas kaujaslauka realitāti, kur droni ļauj pastāvīgi novērot plašas teritorijas un ļoti īsā laikā novirzīt uguni pret atklātām vienībām.
Mācību laikā karavīri var tikt atzīti par sagūstītiem vai kritušiem, tādēļ jebkura kļūda – pārvietošanās atklātā vietā, civiliedzīvotāju uzmanības piesaistīšana vai nepietiekama aizsardzība pret novērošanas droniem – var nozīmēt uzdevuma neizpildi.
Scenārijs pārbauda ne tikai taktiskās iemaņas, bet arī vienības spēju vairākas dienas saglabāt slepenību, patstāvīgi pieņemt lēmumus un sasniegt mērķi vidē, kur pretinieks izmanto gan militāros, gan civilajā infrastruktūrā pieejamos informācijas avotus.
NATO pārņem Ukrainas kaujaslauka pieredzi
ASV instruktori plāno šādas mācības rīkot vairākas reizes gadā. Viņi prognozē, ka par dalību varētu interesēties arī citas NATO dalībvalstis, jo Ukrainas karš ir būtiski mainījis priekšstatus par speciālo operāciju veikšanu un nelielu vienību izdzīvošanu pretinieka aizmugurē.
Īpaši nozīmīga kļuvusi spēja izvairīties no dronu novērošanas. Ja agrāk neliela vienība varēja paļauties galvenokārt uz maskēšanos un pārvietošanos naktī, tad mūsdienu kaujaslaukā tai jārēķinās ar termokamerām, bezpilota lidaparātu rotāciju, elektronisko izlūkošanu un ļoti īsu laiku starp atklāšanu un uguns triecienu.
“Associated Press” norāda, ka Rietumvalstīs pieaug interese par Ukrainas zināšanām bezpilota sistēmu un moderno kaujaslauka tehnoloģiju izmantošanā. Ukraina ne tikai saņem Rietumu militāro palīdzību, bet arī pati kļuvusi par būtisku pieredzes un taktisko risinājumu avotu NATO valstu bruņotajiem spēkiem.
