Lai nodrošinātu Lietuvas Bruņoto spēku operatīvās spējas un sekmētu jaunuzveidotās Nacionālās divīzijas pilnas kaujas gatavības sasniegšanu līdz 2030. gadam, pieņemts vērienīgs lēmums par kopumā 936 Somijas uzņēmuma "Patria" 6x6 bruņutransportieru iegādi. Šis solis iezīmē Lietuvas oficiālu pievienošanos daudznacionālajai "Patria" programmai, kurā jau aktīvi līdzdarbojas arī Latvija.
Vērienīgā projekta kopējās izmaksas līdz 2036. gadam tiek lēstas aptuveni 1,5 miljardu eiro apmērā. Lietuvas Aizsardzības ministrija uzsver, ka projektam nebūs nepieciešams papildu finansējums vai budžeta pārdale, jo šie līdzekļi jau savlaicīgi tikuši iekļauti divīzijas attīstības plānā. Lietuvas šī gada aizsardzības budžets ir sasniedzis aptuveni 4,8 miljardus eiro, kas veido vērienīgus 5,38% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi apliecinot valsts apņēmību strauji reaģēt uz drošības situāciju reģionā.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādījis, ka pirmos 300 transportlīdzekļus plānots saņemt jau līdz 2030. gadam. Valsts vadītājs arī īpaši uzsvēris, ka viena no Lietuvas pamatprasībām ir daļēja ražošanas procesa pārcelšana uz pašu valsti. "Mēs varētu sekmīgi integrēties šo bruņumašīnu ražošanas ķēdē,” paziņoja G. Nausēda, norādot, ka šobrīd turpinās aktīvas sarunas par vietējās ražošanas sākšanu Lietuvā.
Lietuvas Bruņotie spēki ir precīzi definējuši nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu, lai pilnībā nodrošinātu jaunās divīzijas kaujas spējas. Jaunās "Patria" 6x6 bruņumašīnas aizstās pašlaik lietotos, tehniski novecojušos M113 bruņutransportierus. Plānots, ka jaunā daudzfunkcionālā platforma Lietuvas armijā pildīs ļoti plašu uzdevumu klāstu, nodrošinot ne tikai manevru un komandpunktu uzdevumus, bet arī medicīnisko, inženiertehnisko, uguns un sakaru atbalstu. Tāpat šie transportlīdzekļi tiks pielāgoti izlūkošanas vajadzībām un ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodolaizsardzības (CBRN) drošības misijām.
Kā galvenie kritēriji platformas izvēlei tika noteikti atbilstība NATO standartiem, savietojamība ar sabiedroto spēkiem, ražošanas termiņi, cena un industriālās sadarbības iespējas. Pēdējais faktors ir īpaši būtisks, jo daļa no iepirkuma finansējuma nonāks atpakaļ Lietuvas ekonomikā, iesaistot vietējos uzņēmumus ražošanas un uzturēšanas ķēdēs.
Līgumu ar ražotāju plānots parakstīt 2027. gadā, savukārt finansējums riteņu bruņumašīnu iegādei un integrācijai ir ieplānots valsts aizsardzības budžetā līdz pat 2036. gadam. Pievienojoties šai programmai, Lietuva būtiski pastiprina reģionālo drošību un veido ciešāku loģistikas sinerģiju Baltijas valstu starpā.
Lietuvas pievienošanās pastiprina šīs daudznacionālās CAVS (Common Armoured Vehicle System) programmas mērogu, kuras kodolu kopš pirmsākumiem 2020. gadā veido tieši Latvija un Somija. Šobrīd programmā jau aktīvi darbojas un tehniku pasūta arī Zviedrija, Vācija, Dānija, Norvēģija un Apvienotā Karaliste, kā arī šīs bruņumašīnas sekmīgi sevi pierādījušas reālos kaujas apstākļos Ukrainā.
Latvijai šis kaimiņvalsts solis ir stratēģiski un ekonomiski ļoti būtisks. Latvijas aizsardzības industrijai, tostarp ražotnei Valmierā, kas jau nodrošina pilna cikla „Patria” bruņutransportieru montāžu un uzturēšanu, tā ir iespēja paplašināt reģionālās piegāžu ķēdes un stiprināt piegāžu drošību. Vienlaikus vienotas platformas izmantošana visās trīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs garantē izcilu loģistikas sinerģiju un taktisko savietojamību militāra konflikta gadījumā.
