Ukraina ilgtermiņā kļūs par NATO dalībvalsti, taču tai sākotnēji jānodrošina tūlītējas problēmas atrisināšana – neatkarības saglabāšana Krievijas ārēja iebrukuma apstākļos, tā otrdien, viesojoties Somijas galvaspilsētā Helsinkos pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"NATO sabiedrotie ir vienojušies, ka Ukraina kļūs par mūsu alianses dalībvalsti, taču tajā pašā laikā tā ir ilgtermiņa perspektīva," žurnālistiem vizītes laikā sacīja J.Stoltenbergs.
Viņš piebilda, ka "tagad jautājums ir par to, ka Ukraina arī turpmāk paliktu kā suverēna neatkarīga valsts, tāpēc mums ir jāatbalsta Ukraina".
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis mudinājis NATO piešķirt viņa valstij paātrinātu dalību.
Ukraina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā 2022. gada februārī, neilgi pēc iebrukuma, savukārt pērnā gada jūnijā tai tika piešķirts kandidātvalsts statuss.
Kad beigsies karš, "mums ir jānodrošina, lai vēsture neatkārtotos", sacīja Stoltenbergs preses konferencē ar Somijas premjerministri Sannu Marinu.
"Prezidents [agresorvalsts Krievijas diktators Vladimirs red.] Putins nevar turpināt uzbrukt kaimiņiem. Viņš vēlas kontrolēt Ukrainu un neplāno mieru. Viņš plāno vēl vairāk karu."
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā Somija un Zviedrija pagājušā gada pavasarī iesniedza pieteikumu dalībai NATO.
“Es uzskatu, ka Ukrainas nākotne ir cieši saistīta ar dalību Eiropas Savienībā un NATO,” J. Stoltenberga vizītes laikā sacīja S. Marina.
Lai gan vairums NATO dalībvalstu jau ir ratificējušas abu Skandināvijas valstu dalību aliansē, šo soli aizvien nav spēruši Turcija un Ungārijas parlamenti.
