Zviedrija pēc iestāšanās NATO patrulēs Baltijas valstu gaisa telpā

NATO
LETA/BNS
Zviedrijas iznīcinātājs JAS 39 Gripen E virs Gotlandes
Foto: Zviedrijas iznīcinātājs JAS 39 Gripen E virs Gotlandes. Foto: Reuters/Scanpix

Pēc pievienošanās aliansei Zviedrija piedalītos NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā no Lietuvas, otrdien vizītes Viļņā laikā apliecināja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.

"Zviedrija ar savu klātbūtni palīdzēs NATO patrulēšanai gaisa telpā," viņš teica žurnālistiem. 

Kristersons pateicās Lietuvai par tās atbalstu Zviedrijas un Somijas ceļā uz dalību NATO. 

Kā uzsvēra Zviedrijas premjerministrs, abu valstu pievienošanās aliansei stiprinās NATO reģionālos sauszemes spēkus. 

Kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts Zviedrija šā gada pirmajā pusē koncentrēsies uz Eiropas drošības jautājumiem, apliecināja Kristersons. 

Viņš arī pauda pārliecību, ka ir jāatbalsta Ukraina tās cīņā pret Krievijas izbrukumu, uzsverot, ka Ukrainas liktenis ir arī Eiropas liktenis. 

Abas Ziemeļvalstis pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā. Mēnesi vēlāk tās parakstīja trīspusēju vienošanos ar Turciju, lai atrisinātu Ankaras iebildumus Somijas un Zviedrijas uzņemšanai aliansē.

Bez Turcijas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO nav ratificējusi tikai Ungārija, kas to solījusi izdarīt februārī.

Tomēr Stokholmas un Ankaras attiecības sarežģī protesta akcija, ko janvārī pie Turcijas vēstniecības Stokholmā sarīkoja labējie ekstrēmisti un kuras laikā tika sadedzināts Korāna eksemplārs. 

NATO un Lietuvas amatpersonas ir paudušas cerību, ka nākamajā NATO samitā, kas jūlijā notiks Viļņā, Somija un Zviedrija pirmo reizi piedalīsies kā pilntiesīgas dalībvalstis.

NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic no 2004. gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē. Kopš 2004. gada patrulēšana notiek no Šauļu aviobāzes Lietuvā, bet kopš 2014. gada atbalsta misija tiek veikta arī no Emari bāzes Igaunijā.

Krievijai turpinot karu Ukrainā, Baltijas valstīs izvietotie sabiedroto iznīcinātāji ne tikai reaģē uz Krievijas militāro lidaparātu nelikumīgu ielidošanu Baltijas valstu gaisa telpā, bet arī patrulē gaisa telpā Krievijas un Baltkrievijas robežas tuvumā.

Reaģējot uz Krievijas visaptverošo iebrukumu Ukrainā NATO kopš marta ir pastiprinājusi gaisa telpas aizsardzību, palielinājusi karavīru un iznīcinātāju skaitu.

Dalies ar šo ziņu