Labs NATO vadītājs ir svarīgāks nekā jebkad agrāk, bet tikai daži atbilst šim amatam. Jenss Stoltenbergs bija stingra roka, kad Rietumu galvaspilsētas steidzās palīdzēt Ukrainai atvairīt Krievijas karaspēka iebrukumu. Taču, tā kā viņa pilnvaru termiņš beidzas septembrī, pieaug spekulācijas par to, kurš varētu viņu nomainīt.
Krievijas aizsāktais karš ievērojami sarežģī lēmuma pieņemšanu, jo ir nepieciešama vienprātība starp 30 NATO dalībvalstu līderiem.
Nākamajam ģenerālsekretāram ir jāatrod zelta vidusceļš, mudinot valstis turpināt ieroču piegādi Ukrainai un stiprināt pašas NATO aizsardzību - un vienlaikus formāli neiejaukties konfliktā. Tikai retais izturēs šo ļoti jutīgo lomu.
Stoltenberga kārts
Stoltenberga pilnvaru termiņa pagarināšana ir visvairāk pieminētā iespēja.
Otrajā vietā ir Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa un Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless.
Trešajā, retāk pieminēto vārdu grupā, ir Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena no Vācijas.
Tā kā līdz šim visi NATO ģenerālsekretāri ir bijuši vīrieši, NATO iekšienē tiek izdarīts spiediens iecelt sievieti.
"Laiks iecelt ģenerālsekretāri sievieti," sacīja augsta ranga NATO diplomāts. "Ja vīrieši centīsies ieņemt amatus mūžīgi, taisnīgai sieviešu pārstāvībai nekad nebūs izredžu."
Daži sabiedrotie ir uzstājuši uz lielāku reģionālo daudzveidību. Stoltenbergs, kurš šo amatu ieņem kopš 2014. gada, ir bijušais Norvēģijas premjerministrs. Viņa priekšgājēji bija dāņi, nīderlandieši un briti.
Pašreizējā ģenerālsekretāra pilnvaru termiņš tika pagarināts pagājušā gada martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Daudzas amatpersonas tagad uzskata, ka vēl viens Stoltenberga pagarinājums, kaut arī īss, ir nopietna iespēja.
Ilggadējais vadītājs tiek uzskatīts par drošu izvēli. Neraugoties uz to, ka dažas delegācijas labprātāk vēlētos drīzumā redzēt jaunu seju, Stoltenbergs joprojām tiek uzskatīts par reti sastopamu augstāko amatpersonu, kas pat vissmagākajās krīzēs spēj saglabāt vēsu prātu - un ievērot scenāriju.
Taču, piešķirot Stoltenbergam īsu pagarinājumu, lēmums par nomaiņu varētu nonākt pretrunā ar ES konkursu par augstākajiem amatiem 2024. gadā, nemaz nerunājot par gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, no kā daži sabiedrotie labprātāk izvairītos.
NATO preses pārstāvis atteicās sīkāk izklāstīt Stoltenberga nākotnes vēlmes. Jautāts par šo jautājumu decembrī, pašreizējais ģenerālsekretārs sacīja BBC: "Tagad es koncentrējos uz saviem pienākumiem. Es nespekulēju par to, kas notiks pēc manas pilnvaru beigām," viņš piebilda.
Austrumu fronte
Daži uzskata, ka kandidāti no Austrumeiropas ir īpaši piemēroti šajā situācijā.
Jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojams impulss tam, lai alianse izvēlētos ģenerālsekretāru no austrumiem. Dažas amatpersonas reģionā apgalvo, ka karš kopš tā laika ir pastiprinājis nepieciešamību izvēlēties kādu no tādas valsts kā Igaunija vai Lietuva.
"Austrumu flangā esošās valstis jau gadiem ilgi ir brīdinājušas par Krievijas draudiem," sacīja kāda amatpersona no Baltijas valstīm.
Baltijas valstu amatpersona sacīja, ka reģiona valstis ir bijušas pirmrindnieces militāro izdevumu palielināšanā un mudinājušas aliansi uzlabot tās aizsardzību.
Būtu ļoti loģiski un atturīgi, lai Ziemeļatlantijas aliansi vadītu kāds, kam ir pieredze saskarsmē ar Krieviju un kas izprot Krievijas loģiku un mentalitāti.
Slovākijas pārstāve Z. Čaputova atbilst abiem kritērijiem kā austrumu kandidāte, lai gan viņas vārds alianses aprindās tiek minēts retāk.
Z. Čaputovas preses pārstāvis sacīja, ka viņa ir koncentrējusies uz savu pašreizējo darbu, bet norādīja, ka iespēja, ka NATO amatam tiek izvirzīta slovākiete, ir "spēcīgs mūsu ārlietu un drošības lēmumu atspoguļojums".
Vēl viena persona, kas ir iespējama ir Rumānijas prezidents Klauss Johanniss. Taču viņš varētu saskarties ar šķēršļiem no kaimiņvalsts Ungārijas puses, kā arī ar opozīciju no tiem, kuri dotu priekšroku kandidātei sievietei.
Tomēr dažas rietumu galvaspilsētas pašlaik neatbalstītu šādus kandidātus, uzskatot alianses austrumu valstis - un jo īpaši Baltijas valstis - par pārāk "agresīvām", kad kaimiņos plosās karš.
Igaunijas pārstāve K. Kallas pati ir mazinājusi cerības, novembrī vietējiem plašsaziņas līdzekļiem sakot, ka "šāda piedāvājuma varbūtība" ir "ārkārtīgi maza".
Rietumu variants
Rietumu NATO valstis dažiem sabiedrotajiem ir uzticams rezerves avots iespējamai vadībai.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs B. Volless ir ļoti cienījams un iepriekš ir teicis, ka strādāt NATO būtu "jauks darbs". Tomēr gaidāms, ka daudzas Eiropas galvaspilsētas - jo īpaši Parīze - iebilstu pret Londonas kandidatūru.
Viens no iespējamiem kompromisiem, kas tiek apspriests Briselē, ir vēl viens ģenerālsekretārs no Nīderlandes. Nīderlandes politiķi tradicionāli ir bijusi populāra izvēle šim amatam, jo iepriekš šo amatu viņi ieņēma trīs termiņus, aptverot 21 gadu pēdējo sešdesmit gadu laikā.
Nīderlandieši tiek uzskatīti par nopietniem aizsardzības jautājumos, bet ne tik "agresīviem" kā Baltijas valstis, un kā iespējamie kandidāti tiek minēti - pašreizējais premjerministrs M. Rute, vicepremjerministre Sigrīda Kāga un aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna.
Jautāts par šīm spekulācijām, M. Rute sacīja, ka viņš vēlas "pilnībā pamest politiku un darīt kaut ko pavisam citu".
Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena, bijusī Vācijas aizsardzības ministre, ir kandidāte, kas varētu gūt atbalstu no rietumu galvaspilsētām, taču nav skaidrs, vai viņa ir ieinteresēta šajā amatā. "Mēs nekad nekomentējam šādas spekulācijas," sacīja Komisijas preses pārstāvis.
Lai gan viņas reputācija drošības aprindās ir neviennozīmīga, fon der Leiena tiek uzskatīta par spēcīgu iespējamo kandidāti neatkarīgi no tā vai viņa saņems otro termiņu Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amatā.
Starp citām politiķēm tiek minēta arī Kanādas vicepremjerministre Kristija Frīlenda un ārlietu ministre Melānija Džolija. Tomēr amatpersonas apgalvo, ka, aliansei koncentrējoties uz savas aizsardzības stiprināšanu, Otavas zemie aizsardzības izdevumi un neeiropeiskas valsts statuss nozīmē, ka kanādiete diez vai varētu iegūt šo amatu.