2021. gadā NATO turpināja īstenot divvirzienu pieejas politiku attiecībā uz Krieviju - aizsardzība un dialogs. Pēc Aukstā kara beigām NATO apņēmīgi strādāja, lai izveidotu abpusēji izdevīgu stratēģisko partnerību ar Krieviju. Vairāk nekā 30 gadus, NATO ir strādājusi, lai veidotu partnerattiecības ar Krieviju, taču šobrīd situācija ir krasi mainījusies, teikts NATO publiskotajā 2021. gada pārskatā.
Svarīgākie pavērsieni NATO un Krievijas attiecībās bija 1997. gadā, kad tika parakstīts NATO-Krievijas dibināšanas akts un 2002. gada NATO-Krievijas padomes izveide. Padome tika izveidota, lai kalpotu kā galvenais forums dialogam NATO sabiedrotajiem ar Krieviju. Nevienam citam partnerim nav piedāvātas līdzīgas institucionālās attiecības.
2014. gadā, kad Krievija pretlikumīgi okupēja Ukrainai piederošo Krimu, NATO apturēja sadarbību ar Krieviju. Arī 2021. gadā alianses pārstāvji bija nobažījušies par Krievijas destabilizējošo politiku un provokatīvajām darbībām NATO valstu pierobežā. Krievija bez brīdinājuma turpināja veikt plaša mēroga militārās mācības, piemēram, “Zapad 2021”, pārkāpjot savas starptautiskās saistības saskaņā Vīnes vienošanās dokumentu.
NATO aizsardzības un dialoga pieeja ļauj aliansei reaģēt uz drošības situācijas pasliktināšanos, ko izraisījusi Krievijas agresīvā uzvedība. Šis ir iemesls, kāpēc NATO dalībvalstis turpināja stiprināt savas atturēšanas un aizsardzības spējas, vienlaikus paliekot atvērtas mērķtiecīgai, periodiskai un jēgpilnai sarunai ar Krieviju.
Ar savu gatavību dialogam NATO demonstrē savu apņemšanos atrisināt kritiskus jautājumus miermīlīgā ceļā un izvairīties no pārpratumiem, pārrēķiniem un neparedzētiem negadījumiem. NATO joprojām ir atvērta dialogam NATO-Krievijas Padomē, lai risinātu starptautiskās drošības jautājumus, taču Krievija konsekventi attsakās sasaukt padomes sanāksmi. Turklāt tās lēmums slēgt NATO Informācijas biroju Maskavā un apturēt NATO Militāro sakaru biroja darbu Maskavā vēl vairāk kavē sadarbības iespējas turpmāk.
Neskatoties uz šo, daži kontakti starp augsta līmeņa amatpersonām ir saglabājušies. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 2021. gada septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas 76. sesijas laikā tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Sanāksmē tika apspriestas NATO un Krievijas attiecības, Krievijas agresīvās darbības pret Ukrainu, militāro aktivitāšu pārredzamība un riska mazināšana, ieroču kontrole un situācija Afganistānā.
