NATO sabiedrotie, atbildot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, vienojušies izvietot alianses papildspēkus tās Austrumu flanga valstīs, lai nodrošinātu gan agresora atturēšanu, gan izveidotu uzticamu aizsardzību kā šodien, tā arī nākotnē.
Tā teikts Ziemeļatlantijas līguma organizācijas paziņojumā, kas publiskots pēc NATO dalībvalstu vadītāju konsultācijām Vašingtonas līguma 4. panta kārtībā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Sabiedrotie nosodīja Krieviju un uzsvēra, ka par iebrukumu Ukrainā, kā arī par šajā karā nogalināto cilvēku dzīvībām atbildība personīgi jāuzņemas Krievijas vadonim Vladimiram Putinam.
“Mūsu spertie soļi ir preventīvi, proporcionāli un eskalāciju neveicinoši,” teikts paziņojumā.
NATO sabiedrotie psaziņoja, ka Austrumu flanga valstīs izvietotas gan pretgaisa, gan sauszemes spējas. Tāpat izvietotas papildus jūras spēku spējas.
Vienlaikus NATO sabiedrotie apliecināja pilnu atbalstu Ukrainas brīvības cīnītājiem, apiecinot tās teritoriālo integritāti.
Sargs.lv jau vēstīja, ka 24.februārī V. Putins paziņoja par iebrukuma sākšanu Ukrainā. Lai gan Krievijas oficiālā propaganda sākotnēji ziņoja par strauju ka bruņoto spēku virzību valsts iekšienē, agresora uzbrukums ir sastapis sīvu pretestību. Neraugoties uz spēcīgajiem okupantu raķešu un aviācijas triecieniem, kā arī pilna apmēra sauszemes iebrukumu, Ukrainas bruņotie spēki ziņo par teju 2000 nogalinātiem Krievijas agresoru karavīriem un desmitiem iznīcinātu tehnikas vienību.