Ziemeļvalstu valdības gatavojas padziļināt pārrobežu sadarbību aizsardzības jomā, ņemot vērā pieaugošo spriedzi ar Krieviju Ukrainas jautājumā. Somija un Zviedrija plāno stiprināt Ziemeļvalstu sadarbību aizsardzības jomā un veidot ciešākas saites ar NATO aliansi un Eiropas Savienību.
Atšķirībā no Zviedrijas, kurai nav sauszemes robežas ar Krieviju, Somija vēlas saglabāt "NATO iespēju" kā drošības instrumentu. Somija, kurai ir 1340 km sauszemes robeža ar Krieviju, ir reaģējusi uz Kremļa bruņoto spēku palielināšanu, pastiprinot savu aizsardzības infrastruktūru.
Somija 2021. gada decembrī parakstīja 11,2 miljardus ASV dolāru vērtu līgumu ar “Lockheed Martin” par 64 lidmašīnu F-35A iegādi.
Ziemeļvalstu alianses dalībvalstis Dānija un Norvēģija ir palielinājušas savu militāro klātbūtni un gatavību tālajos Ziemeļos un Baltijas jūrā. Dānija ir nosūtījusi vienu fregati un četrus iznīcinātājus F-16, lai atbalstītu NATO jūras un gaisa operācijas Baltijas jūras reģionā.
"Mūsu darbības NATO atbalstam, ko plaši atbalsta Dānijas parlamenta partijas, ir paredzētas Baltijas valstu suverenitātes nodrošināšanai. Ja mainīsies situācija un radīsies nepieciešamība, mēs nodrošināsim lielāku jaudu," sacīja bijusī Dānijas aizsardzības ministre Trīne Bramsena.
NATO ir pagarinājusi uzaicinājumu Somijai un Zviedrijai pievienoties aliansē kopā ar pārējām Ziemeļvalstu kaimiņvalstīm Norvēģiju un Dāniju.
Ņemot vērā situācijas nestabilo raksturu uz Krievijas robežas ar Ukrainu un neskaidrību par Maskavas tuvākajiem nodomiem, Norvēģijas valdība var lūgt Stoltenbergu palikt NATO ģenerālsekretāra amatā un atsaukt savu kandidatūru, lai kļūtu par Norvēģijas centrālās bankas “Norges Bank” jauno vadītāju.
Paredzams, ka Norvēģijas valdība iecels jaunu centrālās bankas vadītāju 2022. gada otrajā ceturksnī. Stoltenberga kā NATO ģenerālsekretāra pilnvaru termiņš beigsies oktobrī.
"Turpmākā sadarbība starp Somiju, Zviedriju un NATO stiprinās stabilitāti Baltijas jūras reģionā pārskatāmā nākotnē. Šāda sadarbība ir izdevīga visām pusēm," sacīja P.Hāvisto.
Jautājumā par dalību NATO P. Hāvisto sacīja, ka Somijas nacionālās drošības politikā ir ietverts mehānisms, kas dod valdībai iespēju pieteikties dalībai NATO.
Krievija ir nepārtraukti brīdinājusi Somiju un Zviedriju, ka šāda dalība būtiski pasliktinātu tirdzniecības un politiskās attiecības ar šīm valstīm.
Somijas aizsardzības attiecību padziļināšanās ar NATO tika apliecināta janvārī, kad Somijas gaisa spēku Lapzemes gaisa eskadriļas vadītās Somijas gaisa spēku starptautisko manevru ietvaros ASV lidmašīnas veica degvielas uzpildes mācības virs Somijas ziemeļiem. Mācībās, kas norisinājās četras dienas līdz 27. janvārim, Somijas F/A-18 “Hornet” veica degvielas uzpildi ar ASV gaisa spēku KC-135 “Stratotanker”.
"Šobrīd mums nav nodoma pieteikties dalībai NATO. Zviedrijas intereses jau tagad ir labi nodrošinātas, atrodoties ārpus NATO. Nekas neliecina par to, ka Somija domā citādi. Šis jautājums šobrīd vienkārši nav apspriežams," sacīja Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde.
Zviedrijas valdība vēsturisku iemeslu dēļ, ko diktē vēlme saglabāt neatkarīgu aizsardzības un drošības politiku, nav bijusi gatava apsvērt dalību NATO, teica Anna Vīslandere, Atlantijas padomes Ziemeļeiropas direktore un Stokholmā bāzētā Drošības un attīstības politikas institūta vadītāja.
Zviedrija ir paredzējusi palielināt aizsardzības izdevumus par 40 % laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam. Pat ar šo ievērojamo palielinājumu Zviedrijas aizsardzības izdevumi 2025. gadā joprojām sasniegs tikai 1,5 % no IKP.
