Aktuāli

NATO atmasko pret aliansi vērstos Kremļa melus

NATO
Sargs.lv/NATO.int
NATO karogs Ādažu bāzē
Foto: Foto: REUTERS/Scanpix

Kopš Krievija sāka savas agresīvās darbības pret Ukrainu, tās amatpersonas vairākkārtīgi apsūdzējušas NATO naidīgās darbībās, kuras alianse vērš pret Krieviju. NATO oficiālajā ziņu vietnē alianse izklāsta faktus, atmaskojot piecus galvenos Krievijas paustos mītus par tās attiecībām ar NATO.

1. Krievijas izplatītais mīts: NATO neinteresē reāls dialogs ar Krieviju

Fakts: Alianse izsaka nožēlu par Krievijas lēmumu apturēt diplomātiskās misijas NATO un NATO Militārās sadarbības biroja Maskavā darbu, kā arī slēgt NATO Informācijas biroju Maskavā.

NATO un sabiedrotie bijuši konsekventi aicinājumos uz jēgpilnu dialogu ar Krieviju. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vairākkārt uzsvēris – ja spriedze ir augsta, dialogs ar Krieviju ir ļoti būtisks. Šo vēstījumu NATO ģenerālsekretārs atkārtoti pauda šī gada septembrī, tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Viņš arīdzan atkārtoti izteica NATO ilggadējo piedāvājumu rīkot alianses un Krievijas padomes sanāksmi. Tomēr līdz šim Krievija uz šo piedāvājumu nav atsaukusies.

2021. gada oktobrī NATO atsauca akreditāciju astoņiem Krievijas misijas NATO dalībniekiem, kuri bija nedeklarēti Krievijas izlūkdienesta virsnieki. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz izlūkošanas datiem, un tas nemaina NATO politiku pret Krieviju, kas apvieno atturēšanu un aizsardzību ar jēgpilnu dialogu.

2. Krievijas izplatītais mīts: NATO ignorē priekšlikumu pārvietot militārās mācības prom no “kontaktlīnijas” starp NATO un Krievijas

Fakts: Starp NATO un Krievijas spēkiem nav “konatktlīnijas”, bet gan starptautiski atzītas NATO sabiedroto valstu robežas. NATO spēku izvietošana sabiedroto valstu teritorijā ir aizsardzība, kas ir samērīga un notiek saskaņā ar starptautiskajām saistībām.

NATO pastiprinātā klātbūtne alianses Austrumu daļā nav domāta konflikta provocēšanai, bet gan tā novēršanai. Tā ir atbilde uz Krievijas militārā spēka pielietošanu pret kaimiņvalstīm un militāro spēku palielināšanu Baltijas reģionā un ārpus tā.

Pretēji Krievijas teiktajam, NATO redz – Krievijas agresīvās militārās aktivitātes turpināšanos, tostarp Krievijas ievērojamā karaspēka palielināšana gan nelikumīgi okupētajās Ukrainas teritorijās, gan pie Ukrainas ārējām robežām.

Alianse mudina Krieviju ievērot esošos pārredzamības noteiktumus, kas attiecināmi arī uz Krievijas militārajām mācībām un spēku izvietojumu. NATO arīdzan aicina Krieviju iesaistīties Vīnes dokumenta modernizācijas procesā, lai uzlabotu pārbaudes pasākumus. Alianse ir atvērta turpmākam dialogam par riska samazināšanu un caurredzamību NATO un Krievijas padomē un militārajos kanālos.

3. Krievijas izplatītais mīts: Ukraina nevar pievienoties NATO

Fakts: Alianses sabiedroties atzinīgi vērtē Ukrainas centienus pievienoties NATO un atbalsta 2008. gada Bukarestes samitā pieņemto lēmumu, kas ļauj Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti.

Lēmumus par dalību NATO pieņem katrs individuālais kandidāts un 30 NATO sabiedrotie. Krievijai nav tiesību iejaukties šajā procesā. Tāpat Krievija nevar uzlikt veto šim procesam.

NATO noraida jebkādas Krievijas paustās idejas par ietekmes sfēru sadali Eiropā, uzskatot, ka šāda pieeja starptautiskajās attiecībās ir daļa no kontinenta vēstures un šāda veida attiecību modelim ir jāpaliek vēsturē. Tāpat kā katrai valstij, tostarp Ukrainai, ir suverēnas tiesības pašai izvēlēties savus drošības garantēšanas pasākumus. Tas ir Eiropas drošības pamatprincips, kuru parakstījusi arī Krievija, un tai šie principi būtu jāievēro. Pēc Aukstā kara beigām Krievija piedalījās iekļaujošas Eiropas drošības arhitektūras veidošanā Parīzes hartas ietvaros, līdz ar citām valstīm izveidojot Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju jeb EDSO, padomi kā arī NATO un Krievijas padomi.

4. Krievijas izplatītais mīts: NATO noraida Krievijas bruņojuma kontroles priekšlikumu

Fakts: Krievijas priekšlikums par moratoriju no zemes palaižamu vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā nav uzticams piedāvājums. Tas neņem vērā realitāti, kas patiesībā apliecina, ka Eiropā nav jaunu ASV stratēģisko kodolspējīgo raķešu, bet tajā ir izvietotas jaunās Krievijas kodol spējīgās  raķetes SSC-8.

Jebkuri ģeogrāfiskie ierobežojumi Krievijas raķešu SSC-8 izvietošanai nav uzticami, jo raķešu sistēma ir mobila un ātri pārvietojama. Kamēr Krievija pārbaudāmi neiznīcinās SSC-8 sistēmu, šis moratorijs nav patiess piedāvājums.

NATO mērenā veidā reaģē uz nozīmīgajiem riskiem, kurus rada Krievijas SSC-8 sistēmas, lai nodrošinātu, ka NATO atturēšanas un aizsardzības pozīcija joprojām ir uzticama un efektīva. Alianse nevēlas jaunas bruņošanās sacensības sākumu un negrasās Eiropā izvietot jaunus sauszemes kodolieročus. Sabiedrotie joprojām ir stigri apņēmušies nodrošināt bruņojuma kontroli, atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu.

5. Krievijas izplatītais mīts: NATO apņem Krieviju un cenšas to ierobežot

Fakts: NATO ir aizsardzības alianse, kuras mērķis ir aizsargāt tās dalībvalstis. NATO mācības un karaspēka izvietošanās Krievijas kaimiņvalstīs nav vērsta nedz pret Krieviju, nedz kādu citu valsti.

Šis Krievijas mīts arīdzan ignorē ģeogrāfiju. Krievijas sauszemes robeža ir vairāk nekā 20 000 kilometru gara. No tiem mazāk nekā sešpadsmitā daļa – 1215 kilometri ir dalīti ar NATO dalībvalstīm. Krievija sauszemes robežu dala ar 14 valstīm, no kurām tikai piecas ir NATO dalībvalstis.

Ārpus NATO teritorijas, alianses militārā klātbūtne ir tikai Kosovā un Irākā. NATO miera atbalsta operācijas Kosovā jeb KFOR tiek veikta ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) mandātu, ko apstiprinājusi ANO Drošības padome, kuras locekle ir arī Krievija. NATO ar kauju nesaistītā operācija Irākā ir ieguldījums cīņā pret starptautisko terorismu, kas tiek veikta pilnībā respektējot Irākas suverenitāti un teritoriālo integritāti un norit pēc Irākas valdības pieprasījuma. Tikmēr Krievija militārās bāzes un karavīrus izvietojusi trīs valstīs – Gruzijā, Moldovā un Ukrainā – bez to piekrišanas.

Dalies ar šo ziņu