NATO valstu aizsardzības izdevumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) kopš 2014. gada ir pastāvīgi palielinājušies, šogad sasniedzot vidēji 2,65% visā aliansē, liecina jaunākie NATO apkopotie dati.
NATO rekomendētais minimālais aizsardzības izdevumu līmenis ir 2% no IKP. NATO vidējie dati summējas no valstīm, kuru izdevumi aizsardzībai aizvien ir zem 2% atzīmes ar valstīm, kuru izdevumi aizsardzībai pārsniedz šo robežu.
Visvairāk līdzekļu no IKP aizsardzībai atvēlējusi Grieķija – 3,82%, kamēr vismazākā proporcija no IKP aizsardzībai novirzīta Luksemburgā – tikai 0,57% no IKP.
Kopš 2014. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā konsekventi auguši vidējie NATO Eiropas valstu un Kanādas izdevumi aizsardzībai. Ja vēl 2014. gadā šo valstu grupā vidēji aizsardzībai tika novirzīti tikai 1,43% no IKP, tad 2021. gadā šim īpatsvaram jāaug līdz 1,7% no IKP.
Tomēr vēl aizvien ne visas NATO dalībvalstis izpilda prasību par aizsardzības izdevumu līmeni 2% apmērā no IKP.
Saskaņā ar NATO apkopoto informāciju šo izdevumu līmeni sasniedz vai pārsniedz 10 valstis no 29 aliansē ietilpstošajām valstīm. Tās ir ASV (3,52%); Lielbritānija (2,29%), Rumānija (2,02), Polija (2,10%), Lietuva (2,03%), Latvija (2,27%), Grieķija (3,82%), Francija (2,01%), Igaunija (2,28%) un Horvātija (2,79%).
