Ceļā uz NATO 2030: Pārmaiņas un jauni drošības izaicinājumi

NATO
Sargs.lv/LETA
Foto:AP/Scanpix
Foto: Foto:AP/Scanpix

Mūsdienu pasaulē draudi vairs nepazīst robežas, tā Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajā diskusijā "Ceļā uz #NATO2030: Latvijas izaicinājumi un intereses" uzsvēra NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže.

Runājot par NATO attīstības plānu periodam līdz 2030.gadam, Baiba Braže atzīmēja, ka tas iezīmē pārmaiņu procesu, lai padarītu aliansi gatavu nākotnes izaicinājumiem un spējai atbildēt arī uz draudiem. “Visas 30 valstis smagi strādā, lai gatavotos samitam,” viņa sacīja.

Attīstības plānā iezīmējas trīs galvenie virzieni - padarīt aliansi militāri spēcīgāku, politiski vienotāku un ar globālāku izpratni. B. Braže uzsvēra - lai padarītu NATO militāri spēcīgāku, nepieciešams saprast, kas tieši ir mainījies un kāda ir nepieciešamā piemērošanās ieguldījumam atturēšanās spējās.
Image
Baiba Braže
Foto: Foto: B. Bražes personīgais arhīvs
Foto: B. Bražes personīgais arhīvs

B. Braže uzsvēra, šis attīstības plāns attiecas uz visu sabiedrību. “Mūsdienu apstākļos reālākie ir hibrīddraudi. Ir svarīgi, lai sabiedrība saprot, kā rīkoties kiberdraudu gadījumā, kā arī informācijas uzbrukumu gadījumā.”

Tāpat viņa norādīja, ka mūsdienu pasaulē vairs nav tādu draudu, kas pazīst robežas, tāpēc nepieciešama partnerība ne tikai ar Eiropas Savienību, bet arī ar partneriem citās demokrātiskajās valstīs. “Partnerības ir globālas. Ķīna mums nozīmē ne tikai iespējas, bet arī izaicinājumus.”

Tikmēr drošības eksperts, rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš norādīja, ka nepieciešama Vašingtonā parakstītā Ziemeļatlantijas līguma 5. panta jauna redakcija, kas atbilstu mūsdienu apdraudējumiem un izaicinājumiem, jo jāņem vērā, ka tas formulēts 1949. gadā un vairs neatspoguļo visus mūsdienu draudus.

Savukārt Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka katrs no mums ir liecinieks pārmaiņām pasaulē un arī Latvija un Baltijas valstis ļoti strauji izjūt šīs izmaiņas.

Image
Jānis Garisons
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Mēs ejam uz pasaules decentralizāciju, kur reģionālās varas spēlēs arvien lielāku lomu.” Viņš arī uzsvēra, ka iepriekš valdošais uzskats, ka visu var panākt ar ekonomiku, vairs nestrādās. Arvien lielāku lomu spēlēs militārais spēks, tādēļ demokrātijām jābūt spējīgām sevi aizsargāt. “Ja gribam būt nopietni, par aizsardzību ir jāmaksā.”

“Reģionālā, Baltijas valstu līmenī ir būtiski, ka NATO turpina atturēšanas un aizsardzības politikas stiprināšanu. Mums ir svarīgi, ka NATO ir gatava un signalizē agresoram, ka militāras darbības būs ļoti dārgas,” sacīja J. Garisons.

Tāpat J. Garisons norādīja, ka joprojām ir dalībvalstis, kas aizsardzībai nevelta pietiekamas finanses.

“NATO ir tik stipra, cik stiprs ir katras valsts karaspēks. Jo stiprāki esam mēs, jo stiprāks ir NATO,” sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

Jau ziņots, ka, lai veicinātu izpratni par dažādiem ar NATO saistītiem jautājumiem alianses adaptācijas procesā, Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) 11. maijā organizēja tiešsaistes publisko diskusiju: "Ceļā uz #NATO2030: Latvijas izaicinājumi un intereses", augsta līmeņa profesionāļiem un ekspertiem diskutējot par to, ar kādiem izaicinājumiem NATO saskarsies tuvākā desmitgadē, kādiem jābūt pielāgošanās pasākumiem un Latvijas pozīcijai šīs adaptācijas procesa kontekstā.

Kopš 2010. gada, kad NATO pieņēma joprojām saistošo stratēģisko koncepciju, drošības vide ir mainījusies. Tā ir kļuvusi daudzdimensionāla un hibrīda. NATO saskaras ar pieaugošiem apdraudējumiem no dažādiem virzieniem, kas rada izaicinājumus aliansei.

Lai spētu stāties pretim jaunajiem izaicinājumiem, NATO ir uzsākusi adaptācijas procesu, kuras rezultātā tiktu definēta gan drošības vide, ieskicējot jaunos draudus, gan alianses nepieciešamie adaptācijas pasākumi tuvākās desmitgades laikā.

Dalies ar šo ziņu