NATO kaujas grupas Latvijā un citās alianses Austrumu flanga dalībvalstīs šobrīd nodrošina efektīvu atturēšanas politiku. Tās ir gatavas ne tikai aizsargāt sabiedrotos no agresora, bet vajadzības gadījumā to arī uzvarēt. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” sacīja NATO Sauszemes spēku pavēlniecības komandieris ģenerālleitnants Rodžers Klutjē (Roger Cloutier).
Ģenerālleitnants R. Klutjē marta sākumā apmeklēja Latviju, tiekoties ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu, kā arī viesojās Ādažu bāzē, kur tikās ar NATO daudznacionālās divīzijas komandieri ģenerālmajoru Flemingu Matiasenu (Flemming Mathiasen), NATO integrācijas vienības komandieri Latvijā pulkvedi Jāni Gaili un NATO paplašinātās kaujas grupas Latvijā vadību.
Ģenerālleitnants R. Klutjē atzīst - nesenās vizītes mērķis bijis izprast galvenos reģionā izvietoto NATO spēku izaicinājumus, lai tādējādi labāk saprastu arī kopējās NATO klātbūtnes lomu potenciālā pretinieka atturēšanā.
Uz “Sargs.lv” jautājumu – vai bataljona izmēra vienību izvietošana katrā no Baltijas valstīm ir pietiekama, lai atturētu iespējamo Krievijas agresiju, ģenerālleitnants R. Klutjē atbildēja, ka šis ir lielākais NATO spēku pastiprinājums Austrumu flanga valstīs visā alianses vēsturē, kas vērojams no Baltijas jūras Eiropas Ziemeļos līdz pat Melnajai jūrai Eiropas kontinenta Dienvidos.
NATO Sauszemes spēku komandieris arī uzslavēja Latvijā un citās Austrumu flanga valstīs izvietoto NATO paplašināto kaujas grupu vienību karavīru gatavību veikt viņiem uzticētos uzdevumus.
Vaicāts, kādēļ Baltijas valstīs un Polijā izvietotās NATO vienības spēj nodrošināt atturēšanas efektu, neraugoties uz to, ka gan Baltijas valstu Austrumos, gan Kaļiņingradas apgabalā ir koncentrētas krietni lielākas Krievijas bruņoto spēku vienības, ģenerālleitnants R. Klutjē atzina - NATO paplašināto kaujas grupu izvietošana atspoguļo visas alianses uzticamību kopējām saistībām pret dalībvalstu drošības un teritoriālās integritātes nodrošināšanu.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, tai piederošās Krimas pussalas okupāciju un kara izraisīšanu Austrumukrainā, NATO dalībvalstis nolēma pastiprināt klātbūtni Austrumu flanga valstīs. Baltijā un Polijā tika izvietotas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. To izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.
NATO Kaujas grupa Latvijā sastāv no 9 dažādām valstīm, kas ir integrēta Sauszemes spēku mehanizētajā kājnieku brigādē.
