Kanādas bruņoto spēku vadītajai NATO kaujas grupai Latvijā – trīs gadi

NATO I 01.07.2020
Sargs.lv Baltija drošība NATO kaujas grupa NBS

Foto: Foto: Mehanizētās kājnieku brigādes arhīvs

Jūnijā apritēja trīs gadi, kopš Latvijā, stiprinot Baltijas aizsardzību un īstenojot Krievijas atturēšanu, izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa ar teju pusotru tūkstoti karavīru no deviņām NATO dalībvalstīm. Vadošā valsts visus šos gadus bijusi Kanāda, kuras bruņoto spēku pavēlniecība atbild gan par Kanādas kontingenta karavīru komandvadības nodrošināšanu Latvijā, gan NATO militāro mērķu sasniegšanu. Kāpēc Kanādai ir svarīgi būt Baltijas sardzē, uz šo jautājumu Kanādas vadošās domnīcas – Makdonalda-Lorjē Institūta (Macdonald-Laurier Institute) organizētajā tiešsaistes diskusijā atbildes meklēja Latvijas un Kanādas aizsardzības jomas eksperti.

NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija Ādažu bāzē notika pirms trīs gadiem – 2017. gada 19. jūnijā. Jau trešo gadu šo daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1300 karavīru no deviņām NATO dalībvalstīm – Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas, Melnkalnes un Spānijas. Viņi rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un faktiski pilnībā iekļaujoties NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā.

Kanādas armija Latvijā — Foto: NATO paplašinātās kaujas grupas Latvijā arhīvs

Savukārt 2018. gada jūlijā Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) atjaunoja Kanādas apņemšanos būt par NATO kaujas grupas Latvijā vadošo valsti vēl uz četriem gadiem, tādējādi uzņemoties gan kaujas grupas štāba vadību, gan kaujas grupas finansēšanu un personāla komplektēšanā Latvijā.

Kā Kanādas vadošās domnīcas – Makdonalda-Lorjē Institūta organizētajā tiešsaistes diskusijā “Trīs gadi Baltijas sardzē: Kāpēc partnerība ar Latviju kalpo Kanādas nacionālajām interesēm” norāda Kanādas bruņoto spēku pārstāvniecības Latvijā komandieris pulkvedis Ēriks Laforē (Éric Laforest), nākamā Kanādas kontingenta karaspēka rotācija plānota jau šomēnes un pat globālas pandēmijas laikā Kanādas loma šajā NATO kaujas grupas vadībā un sastāvā, kā arī partnerība ar Latviju joprojām ir stabila.

Kanādas bruņoto spēku pārstāvniecības Latvijā komandieris

pulkvedis Ēriks Laforē

“Protams, Covid-19 nedaudz mainīja arī NATO kaujas grupas treniņu plānus, īpaši sadarbībā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, taču Latvija paveikusi apsveicamu darbu, rūpējoties, lai vīruss netiek izplatīts tālāk, tai skaitā bruņotajos spēkos [..] Pastāvošo Covid-19 draudu dēļ bijām spiesti operācijas pārplānot, taču secinājām – tie ir ieguvumi, jo liek uz lietām paskatīties citādāk. Kaujas grupas kaujas gatavība tika saglabāta nemainīgi augsta un uzskatu, ka šobrīd esam stiprāki, vienotāki un sagatavotāki dažādām krīzēm nekā pirms sešiem mēnešiem."

Viņš norāda, ka NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu mērķis Baltijas valstīs palicis nemainīgs – veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot tās solidaritāti un apņēmību aizstāvēties pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. NATO dalībvalstu karavīru un kaujas tehnikas klātbūtne Latvijā un arī pārējās Baltijas valstīs ir sava veida drošības garants, lai vajadzības gadījumā spētu ātri reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Savukārt Kanādas vēstnieks Baltijas valstīs Kevins Rekss (Kevin Rex) uzsvēra, ka Kanādas bruņoto spēku klātbūtne Latvijā ir apliecinājums ne tikai pašas NATO misijai nozīmībai, bet arī Kanādas un Latvijas veiksmīgajai partnerībai. Jo abas valstis ļoti labi apzinās, ka Krievijai var rasties kārdinājums izmantot globālo pandēmiju, lai virzītu savas militārās intereses.

Kanādas vēstnieks Latvijā

Kevins Rekss

“Esmu lepns, ka Baltijas valstis savos mērķos ir vienotas. Un Kanādas kā NATO kaujas grupas Latvijā vadošās valsts loma ir svarīga arī visas Baltijas drošības kontekstā,” norāda Kanādas vēstnieks Latvijā. Viņš arī uzsver kaujas grupas multinacionālo nozīmību – tas ir unikāli, ka deviņas dažādas nācijas, kuras ikdienā runā katra savā valodā, spēj veiksmīgi sastrādāties un būt vienotas kopīgam mērķim – drošības garantēšanai reģionā."

Tikmēr Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons diskusijā uzsvēra, ka Kanādas bruņoto spēku virsnieki šajos gados sevi pierādījuši kā lieliskus līderus, trīs gadus vadot daudznacionālo NATO kaujas grupu Latvijā. Viņš arī atgādināja 2014. gada notikumus Ukrainā, kā rezultātā arī tika lemts par NATO pastiprināto klātbūtni Baltijas reģionā un Polijā. Toreizējā Krievijas rīcība nebija liels pārsteigums, taču neviens nebija īsti gatavs kam tādam.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

Jānis Garisons

“Līdz ar to viens no šīs NATO klātbūtnes Baltijā galvenajiem militārajiem uzdevumiem ir – uzturēt gatavību. Tāpat tas liecina arī par reģionā esošo sabiedroto valstu politisko vienotību. Tas ir gan signāls Austrumiem, demonstrējot atturēšanu, gan arī laba pieredze pašām dalībvalstīm, kuru karavīri un civilie darbinieki piedalās NATO operācijā šajā reģionā.”

Raksturojot šī brīža ģeopolitisko situāciju, viņš sacīja, ka situācija diez vai ievērojami mainīsies uz labo pusi, jo Krievijas militārās aktivitātes gan Latvijas robežas tuvumā, gan citviet pasaulē skaidri liecina apar lielvaras nodomiem. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, ka sabiedrība ir noturīga pret dažādiem draudiem un iespējamām krīzēm. Tāpēc, viņaprāt, NATO kaujas grupai ir ļoti nozīmīga loma, jo šajā reģionā tā redz, ko nozīmē strādāt dažādu hibrīddraudu vidē, kā arī – kā stiprināt sabiedrības noturību.

“Tāpēc Latvijā esam sākuši ieviest visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kuras galvenais mērķis ir stiprināt sabiedrības psiholoģisko noturību, iesaistot visas grupas, sākot no valsts un pašvaldību iestādēm, beidzot ar privāto un nevalstisko sektoru. Tajā pašā laikā arī militārā komponente mūsu valstī, ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu, paliek nemainīgi nozīmīga,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

Par NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu nepieciešamību Baltijas valstīs un Polijā tika nolemts jau 2016. gadā NATO samitā Varšavā ar mērķi – veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Kanādas bruņoto spēku pārstāvniecības Latvijā komandieris pulkvedis Ēriks Laforē Latvijā ieradās 2019. gada jūnijā, nomainot savu priekšgājēju - pulkvedi Džošu Meidžoru (Josh Major), kurš bija Kanādas bruņoto spēku pārstāvniecības Latvijā komandieris kopš NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas ierašanās Ādažu bāzē 2017. gada 19. jūnijā. Pulkvedis Ē. Laforē savu karjeru Kanādas bruņotajos spēkos sāka 1991. gadā. Komandējošā sastāva virsnieka dienesta pieredzi ieguvis Karaliskā 22. pulka 3. bataljonā vada komandiera un vēlāk Gaisa desanta rotas komandiera vietnieka amatā. Starptautisko operāciju pieredzi guvis, pildot dienesta pienākumus starptautiskajā operācijā Afganistānā 2007. gadā, kur bija Štāba rotas komandieris un operāciju plānošanas virsnieks, savukārt 2009. gadā Afganistānā pildījis vecākā operāciju padomnieka pienākumus.

Kanādas bruņoto spēku vadītajai NATO kaujas grupai Latvijā – trīs gadi

Dalīties ar šīs lapas saturu!