NATO Virszemes izlūkošanas spēki sasnieguši sākotnējas operativitātes spējas

NATO
Sargs.lv/SHAPE.NATO.int
Image
NATO AGS RQ-4D bezpilota lidmašīna Sigonellas gaisa spēku bāzē Itālijā
Foto: LtCol Christian Traeger, DEU AF

NATO Virszemes izlūkošanas (Alliance Ground Surveillance (AGS)) spēku, kuru dalībvalsts ir arī Latvija, bezpilota izlūkošanas lidmašīnas RQ-4D ir sasniegušas sākotnējo operacionālo gatavību.

Ar šādu paziņojumu klajā nācis NATO augstākais komandieris Eiropā, ASV Gaisa spēku ģenerālis Tods Volters (Tod Wolters).

“Tas ir nozīmīgs programmas atskaites punkts, kas ievērojami palielinās alianses izpratni, sniegs norādes un brīdinājumus par notiekošo ārpus tās robežām, norāda ģenerālis T. Volterss.

NATO pēdējo no piecām bezpilota izlūkošanas lidmašīnām RQ-4D saņēma pagājuša gada novembrī Sigonellas NATO gaisa spēku bāzē Sicīlijā, Itālijā. Pēc ģenerāļa T. Voltersa vārdiem – tas bija būtisks attīstības posms ceļā uz labāku datu iegūšanu.

NATO AGS sistēma nodrošinās unikālas un mūsdienīgas iespējas visām 30 alianses dalībvalstīm, izmantojot sistēmu, kas pielāgota, lai izpildītu NATO informācijas, novērošanas un izlūkošanas prasības. Tas alianses lēmumu pieņēmējus nodrošinās ar vērtīgu informāciju, kas balstīta uz visaptverošu priekšstatu par apstākļiem uz zemes jebkurā laikā.

“Sākotnējās operatīvās spējas paziņošana ir būtisks pagrieziena punkts NATO Virszemes izlūkošanas spēkiem un aliansei kopumā. RQ-4D “Phoenix” bezpilota izlūkošanas lidmašīnas ir ļoti spējīga sistēma. Turklāt šī unikālā, daudznacionālā spēja apvienojumā ar sabiedroto speciālistu komandu, kas apstrādā, izvērtē un izplata izlūkdatus, sniedz NATO savlaicīgu un svarīgu informāciju. AGS ir liels ieguvums mūsu spējai labāk izprast vides drošību un centieniem uzturēt mieru,” sacīja NATO Sabiedroto apvienoto spēku augstāko pavēlniecību Eiropā (SHAPE) Stratēģiskās nodarbinātības direktorāta komandieris ģenerālmajors Filips Stjuarts (Phillip Stewart).

NATO piederošā un pārvaldītā AGS spēja ļauj aliansei veikt pastāvīgu novērošanu plašās teritorijās no liela augstuma, to veicot ar gaisa kuģiem, kuri spēj atrasties gaisā ilgu lidojuma laiku. Šīs izlūklidmašīnas spēj nolidot ievērojamus attālumus jebkādos laika vai diennakts apstākļos. Izmantojot moderno radaru sensoru sistēmu, tās spēj nepārtraukti uztvert un izsekot kustīgus objektus, kā arī nodrošināt radaru attēlus un to analīzi no aliansei interesējošām zonām un stacionāriem objektiem. Sistēmas ģenerētie izlūkdati būs pieejami visām 30 NATO dalībvalstīm.

“Sākotnējā operatīvā spēja (IOC) ir vairāku starptautisku organizāciju kopējo centienu kulminācija. Kopš tās izveides pirmsākumiem katrai grupai bijusi izšķiroša loma, lai NATO AGS no koncepta pārtaptu realitātē. Tas arī apliecina NATO apņemšanos uzturēt mūsu kolektīvo aizsardzību un apņemšanos attīstīt progresīvas tehnoloģijas un informācijas dominanci pār mūsu pretiniekiem,” uzsvēra NATO Virszemes izlūkošanas sistēmas spēku (Allied Ground Surveillance Force- NAGSF) komandieris brigādes ģenerālis Hjūstons Kantvels (Houston Cantwell).

Lidmašīna tiks vadīta attālināti no Sigonellas NATO gaisa spēku bāzē Sicīlijā, Itālijā, un galvenokārt lidos NATO vai starptautiskajā gaisa telpā.

 2020. gada 4. jūnijā NATO piloti veica pirmo treniņa un iepazīšanās lidojumu ar RQ-4D “Phoenix” bezpilota izlūkošanas lidmašīnu. Kopš tā laikā notikušas daudzas aktivitātes, kā rezultātā veiksmīgi apkopoti gaisa novērošanas dati, kas pierāda NATO platformas spējas.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka pagājušā gada nogalē NATO Virszemes izlūkošanas spēki saņēma pēdējo no piecām pasūtītajām bezpilota izlūkošanas lidmašīnām RQ-4D. Tāpat viena no alianses Virszemes izlūkošanas spēku dalībvalstīm ir arī Latvija. NATO AGS projekta izmaksas lēšamas aptuveni 1,5 miljardu ASV dolāru apjomā.

Dalies ar šo ziņu