NATO Jauno drošības izaicinājumu nodaļas Enerģētikas drošības un hibrīdizaicinājumu apakšnodaļas vadītājs Mihails Rīle (Michael Rühle) sarunā ar "Sargs.lv" analizē NATO un tās dalībvalstu lomu kiberatturēšanas stratēģijā. Viņš uzsver, ka kiberatturēšana un kibernoturība sākas ar katra cilvēka personīgo rīcību, tādēļ katrs NATO dalībvalstu pilsonis lielā mērā ir atbildīgs par to, kā šie mērķi tiek sasniegti.
Kiberdrošības eksperts uzsver - NATO rūpīgi seko līdzi, kā valstis, attīstot savas kiberspējas, īsteno dažādas informācijas kampaņas, izmantojot moderno informācijas sistēmu izpētes un ielaušanās tehnoloģiju sajaukumu. Tas attiecas arī uz dezinformācijas kampaņām, kurās izmanto ātrumu, ar kuru informācija traucas cauri sociālajiem medijiem.
Šādu aktivitāšu kontrole prasa pastāvīgu un sistemātisku pieeju, kas iekļauj visus sabiedrības slāņus un katru iedzīvotāju personīgi. M. Rīle uzsver - sabiedrības atbildība ir pārbaudīt informācijas avotus, būt apzinīgiem par saturu, kas tiek izplatīts sociālajos tīklos, katram uzlabot savu digitālo lasītprasmi un kiberhigēnu.
Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka NATO uz propagandu atbild nevis ar propagandu, bet ar atspēkojošiem faktiem.
Atbildot uz "Sargs.lv" jautājumu, vai NATO būtu nepieciešamas atklātas kiberuzbrukuma spējas, kas kalpotu kā atturēšanas līdzeklis, NATO eksperts atzīst - NATO apzinās kibertelpas nozīmīgo lomu nākotnē un kopējā NATO aizsardzības un atturēšanas sistēmā. Jau 2016. gada Varšavas samitā kibertelpa tika atzīta par svarīgu operāciju telpas sastāvdaļu.
NATO nav kiberuzbrukumu spēju, taču NATO var paļauties uz plašu līdzekļu un spēju klāstu, ko aliansei nodrošina tās dalībvalstis. Pirms diviem gadiem NATO dalībvalstis vienojās par ietvaru, kas palīdzēs izmantot kiberspējas NATO operāciju un misiju atbalstam. Šajā gadījumā tās uz brīvprātības principa nodrošina pašas dalībvalstis, un tās, protams, paliek stingrā dalībvalsts, kas tās ir nodrošinājusi, kontrolē un atbildībā. Tas nemaina NATO tiesības aizsargāties, un NATO vēl joprojām pilda savas saistības pret starptautiskajiem likumiem.
NATO iegulda lielu darbu, lai potenciālie iebrucēji negūtu panākumus. Tiek stiprināta NATO sistēmu un informācijas tīklu kiberaizsardzība, tādējādi NATO 2016. gada Varšavas samitā noslēgtā Kiberaizsardzības apņemšanās kalpo kā platforma, kur dalībvalstis var ieguldīt līdzekļus savas kibernoturības stiprināšanā. M. Rīle piezīmēja – ņemot vērā, ka kibertelpa nepārtraukti mainās un attīstās, tiek piemērota atturēšanas caur noliegumu (deterrence-by-denial) stratēģija.
M. Rīle rezumē – ir grūti izprast atturēšanas patieso efektivitāti, ja vienīgais tās rezultāts ir konflikta trūkums. Neskatoties uz to, NATO loma ir atbalstīt valstis, uzturot vērtībās balstītu, atbildīgu un drošu kibertelpu.
