Vairums Krievijas kiberuzbrukumu joprojām ir pilnīgi neparedzami un mērķēti uz demokrātisko institūciju vājināšanu un sabiedrības grupu šķelšanu. Taču virsmērķis ir NATO vienotības graušana, lai tādā veidā kavētu laicīgu reakciju vispārējas krīzes gadījumā. Tā sarunā ar “Sargs.lv” norāda NATO Jauno drošības izaicinājumu nodaļas Enerģētikas drošības un hibrīdizaicinājumu apakšnodaļas vadītājs Mihails Rīle (Michael Rühle).
Viņš stāsta, ka kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu, tās hibrīdkara metožu klāsts ir ievērojami paplašinājies, saglabājot arī jau tolaik pielietotos paņēmienus. 2014. gadā Krievija pielietoja vairākas hibrīdkara metodes – Speciālo spēku vienības bez identifikācijas zīmēm, atbalstīja separātistus, veica kiberuzbrukumus, pārtrauca enerģijas piegādes, īstenoja informācijas operācijas un izplatīja dezinformāciju. Tas viss bija ar mērķi – destabilizēt kaimiņvalsti un pretlikumīgi anektētu tās daļu. Kopš tā laika mēs esam novērojuši Krievijas hibrīdlīdzekļus dažādos veidos, turklāt tie ne vienmēr ir saistāmi ar mērķi iegūt kontroli pār kādu teritoriju.
Raksturīgi piemēri ir mēģinājumi iejaukties Rietumvalstīs notiekošajās vēlēšanās, valdības institūciju, starptautisko organizāciju un uzņēmumu datoru uzlaušana, viltus ziņu izplatīšana sociālajos medijos. Tajā pašā laikā mēs esam novērojuši vēl citus, daudz nekaunīgākus uzbrukumus, piemēram, pielietojot nervu aģentus.
Lai vērstos pret šādiem draudiem un palielinātu izpratni par situāciju, NATO sabiedrotie ir palielinājuši sadarbību un dalīšanos ar izlūkošanas materiāliem. NATO stiprina savas saites ar Eiropas Savienību – kopīgs abu organizāciju darba auglis ir Helsinku Hibrīda draudu ekselences centrs. Publiskās diplomātijas pamats ir efektīva cīņa ar viltus ziņu kampaņām to sākuma fāzē.
Tāpat NATO ir sākusi izstrādāt un plānot vienkāršākus un pieņemamākus veidus, kā cīņā ar hibrīddraudiem pielietot civilmilitāros līdzekļus miera laikā. Šī iniciatīva arī palīdz veidot efektīvākas un ciešākas saites starp militāro un civilo sektoru.