NATO hibrīddraudu eksperts M. Rīle – NATO apzinās hibrīddraudu nopietnību

NATO
Sargs.lv
Image
hibrīddraudi
Foto: AFP/Scanpix

NATO iegulda lielus līdzekļus, lai uzlabotu dalībvalstu noturību, jo hibrīddraudu gadījumā noturība ir pirmā aizsardzības līnija. Tā sarunā ar “Sargs.lv” saka NATO Jauno drošības izaicinājumu nodaļas Enerģētikas drošības un hibrīdizaicinājumu apakšnodaļas vadītājs Mihails Rīle (Michael Rühle). Jau šobrīd mācībās regulāri tiek iekļauti dažādi hibrīdscenāriji ar mērķi uzlabot lēmumu pieņemšana ātrumu neskaidros apstākļos, vienlaikus nepārtraukti analizējot un uzlabojot NATO krīzes reaģēšanas sistēmu.

2016. gadā britu ģenerālis sers Ričards Šerifs (Sir Richard Shirreff) publicēja grāmatu “2017: Karš ar Krieviju” un bija viens no brīdinošās BBC filmas “Trešais pasaules karš: komandpunktā” (World War Three: Inside The War Room) autoriem. “Sargs.lv” NATO hibrīddraudu ekspertam jautāja – vai kopš šī notikuma NATO lēmumu pieņemšanas process ir uzlabojies, tāpat kā izpratne par NATO 5. panta nozīmi arī hibrīddraudu kontekstā.

M. Rīle norāda, ka 2018. gada NATO samitā Briselē sabiedrotie vienojās, ka hibrīduzbrukumi var ierosināt NATO līguma 5. paragrāfa aktivizēšanu. Tas ir skaidrs signāls par to, ka NATO kolektīvās drošības sakarā pret hibrīddraudiem attiecas ļoti nopietni.

“Neskatoties uz to, mēs nevaram aizmirst, ka potenciālais pretinieks mēģinās izmantot hibrīdlīdzekļus ar mērķi nedot iespēju NATO sniegt kinētisku atbildi,” viņš piebilst.

Šī iemesla dēļ NATO veido Atbalsta komandas cīņai ar hibrīddraudiem (Counter Hybrid Support Teams), kuru mērķis ir sniegt atbalstu sabiedrotajiem savu aizsardzības spēju no hibrīddraudiem uzlabošanai.

Image
Rīle
Foto: NATO.int
Foto: NATO.int

“Pašlaik mēs izmēģinām jaunus formātus, piemēram, 2019. gadā pirmo reizi notika Nacionālās drošības padomnieku tikšanās NATO formātā, kas palīdzēja attīstīt visas valdības mēroga pieeju cīņai ar hibrīddraudiem,” uzsver eksperts.

Tiek arī ieguldīts liels darbs hibrīdscenāriju iekļaušanai NATO mācībās – alianse organizē speciālus ministru līmeņa pasākumus ar mērķi uzlabot lēmumu pieņemšana ātrumu neskaidros apstākļos, vienlaikus nepārtraukti analizējot un uzlabojot NATO krīzes reaģēšanas sistēmu, lai varētu palielināt lēmumu pieņemšanas ātrumu.

M. Rīle stāsta, ka NATO iegulda lielus līdzekļus, lai uzlabotu mūsu dalībvalstu noturību, jo hibrīddraudu gadījumā noturība ir pirmā aizsardzības līnija. Šī iemesla dēļ NATO nepārtraukti pārskata vadlīnijas, kuru mērķis ir uzlabot dalībvalstu nacionālo noturību, veicināt NATO partnervalstu un privātā sektora noturības spējas. Alianse meklē iespējas, kā palielināt noturību pret dezinformāciju, tai skaitā iesaistot sabiedrību, veicinot mediju brīvību, neatkarību un plurālismu ar mērķi – sasniegt grupas, kuras ir visjūtīgākās pret dezinformāciju.

“NATO uzdevums ir atpazīt un efektīvi atbildēt uz naidīgām informācijas aktivitātēm, tāpēc mēs stiprinām savas informācijas telpas novērtēšanas spējas un nesen šajā jomā sperts nozīmīgs solis, piesaistot lielo datu analīzes mehānismus. Tas ļauj mums pielāgot un precizēt mūsu publisko komunikāciju,” rezumē M. Rīle.

Dalies ar šo ziņu