Aktuāli

NATO galvenais zinātnieks: Latvijas pētnieku devums NATO kopējā drošībā vērtējams atzinīgi

NATO
Sargs.lv
Image
NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācija
Foto: pixabay.com

Lai arī NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas (NATO Science and Technology Organization – STO) programmā piedalās skaitliski nedaudz zinātnieku un pētnieku no Latvijas, līdz šim viņi sevi parādījuši no labākās puses. Īpaši spēcīgi viņi ir, piemēram, karavīru garīgās veselības izpētē un šīs jomas ietvaros sadarbojušies arī ar citām NATO dalībvalstīm, par īstenoto projektu saņemot pat organizācijas apbalvojumu. Tā intervijā “Sargs.lv” saka NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas padomes priekšsēdētājs un NATO vadošais zinātnieks ķīmijas doktors Braiens Velss (Bryan Wells).

Apvieno ap 6000 NATO valstu zinātnieku

B. Velss NATO galvenā zinātnieka un vienlaicīgi arī NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas padomes priekšsēdētāja amatu ieņem kopš 2019. gada 1. jūlija.  Līdz ar to viņš ir vadošais zinātniskais padomnieks NATO galvenajai politisko lēmumu pieņemšanas struktūrai – Ziemeļatlantijas padomei un vienlaicīgi arī rūpējas, lai atbalstītu alianses zinātnes un tehnoloģiju jomas attīstību visu NATO dalībvalstu kopējās interesēs.  Pirms tam viņa pieredzes bagāžā ir gan darbs Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā, atbildot par zinātnes un tehnoloģiju politikas īstenošanu, gan vēlāk arī – Eiropas Aizsardzības aģentūras (European Defence Agency) padomes priekšsēdētāja postenis.

NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas padomes priekšsēdētāja loma galvenokārt ir pārraugoša un koordinējoša, nodrošinot, ka NATO zinātnieku tīkls darbojas veiksmīgi. Tāpat viņam jāprezentē zinātnieku kopējais viedoklis gan NATO, gan Eiropas Savienības līmenī par to, kā zinātnes un pētniecības joma palīdz sasniegt NATO mērķus, rūpējoties par drošību un aizsardzību, konsultējot, piemēram, Eiropas Savienības Militāro komiteju.

“NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācija ir lielākais starptautiskais aizsardzības zinātnes tīkls pasaulē – tajā aktīvi darbojas vairāk nekā 6000 sabiedroto valstu zinātnieku un pētnieku, tai skaitā arī no Latvijas. NATO ir vajadzīga pieeja pasaules labākajiem zinātniekiem, un jau tagad varu teikt, ka alianses akadēmiskais un zinātniskais potenciāls ir ļoti augstā līmenī."
NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācija
NATO vadošais zinātnieks, Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas padomes priekšsēdētājs
Braiens Velss

Turklāt dalība organizācijā atvērta arī NATO partnervalstīm, kuras pašas nav alianses sastāvā. Aktīvi esot, piemēram, Zviedrijas, Somijas, Austrālijas un Japānas zinātnieki. Sadarbības programmā ik gadu tiekot iekļauts vairāk nekā 300 projektu, kas aptver plašu izpētes loku, piemēram, autonomās sistēmas, pretzemūdeņu karadarbību, hiperskaņas transportlīdzekļus, kvantu radarus, medicīnas jomas jautājumus, sociālo mediju ietekmi uz militārām operācijām un daudzus citus.

Latvijas zinātnieku līdzšinējais devums – nozīmīgs

NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas valstu sadarbības programmā ietilpst sešas kolēģijas jeb paneļi, un dalība konkrētā kolēģijā arī nosaka virzienu, kādā zinātnieki strādā. (Vairāk informācijas par paneļiem angļu valodā atrodams šeit: https://www.sto.nato.int/Pages/sto-panels.aspx).

Doktors Velss atzīst – visaktīvākie organizācijā šobrīd ir pētnieki no lielajām valstīm, jo tām vienkārši ir vairāk resursu, ko novirzīt arī t.s. ārējai izpētei, turklāt militārās pētniecības jomai ir senas tradīcijas. Tikmēr daudzām mazākām NATO dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, prioritāte bieži vien ir savas nacionālās pētniecības attīstība un stiprināšana, līdz ar to vairums “gudro prātu” ir nodarbināti savas valsts pētniecības ekosistēmas būvēšanā.

Image
NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācija
Foto: NATO.int
Foto: NATO.int
“Es novērtēju katras NATO dalībvalsts ieguldījumu arī tad, ja tas ir neliels. NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācija apvieno tikai labākos pētniekus, jo zinātniskā ekselence ir tas, kas NATO nepieciešams,” norāda B. Velss.

NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijā Latvija Aizsardzības ministrijas līmenī ir pārstāvēta tās valdē, savukārt vairāki Latvijas pētnieki darbojas divu kolēģiju iniciētajās darba grupās – pētnieki no Latvijas Lauksaimniecības Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvēti Cilvēkfaktora un medicīnas kolēģijā (Human Factors and Medicine Panel), savukārt Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieki – Sistēmu analīzes un pētījumu kolēģijā (System Analysis and Studies Panel).

Daži no pētījumu tematiem, pie kuriem kopā ar citām NATO valstīm šobrīd strādā Latvijas zinātnieki, saistās, piemēram, ar militāro medicīnu, pārtikas uzturdevu un hibrīdkara militāro aspektu izpēti.

Tā, piemēram, viens no Latvijas deleģētajiem pārstāvjiem organizācijā ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra (MMPSC) vadītājs Ainārs Stepens, kurš darbojas Cilvēkfaktora un medicīnas kolēģijā.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka viens no līdzšinējiem sasniegumiem starptautiskās pētniecības jomā NATO mērogā latviešiem ir profesora Māra Taubes 2017. gadā saņemtā NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas balva par realizēto projektu “Pašnāvības militārajā vidē”. Visos izpētes projektos piedalās kā minimums trīs NATO dalībvalstis, un Latvijas zinātnieki līdz šim veiksmīgi atbalstījuši dažādas lielo nāciju pētniecības iniciatīvas daudzos projektos.
Image
NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācija
M. Taube ar apbalvojumu. Publicitātes foto
M. Taube ar apbalvojumu. Publicitātes foto

Latvijas dalība NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijā ir ļoti svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir veids, kā Latvija var dot savu pienesumu NATO. Lai arī esam maza valsts ar skaitliski nelielu armiju, noteiktās specifiskās jomās mūsu intelektuālais un pētnieciskais pienesums ir ārkārtīgi jaudīgs un tiek augstu vērtēts no starptautisko partneru puses,” norāda MMPSC vadītājs Stepens.

Viņš “Sargs.lv” jau stāstīja, ka viņa pārstāvētā centra pētnieki kopā ar citu NATO valstu zinātniekiem strādā arī pie citiem projektiem. Tā, piemēram,  RSU doktorants Kārlis Rācenis pēta bakteriofāgus jeb vīrusus, kuri inficē tikai baktērijas. Šī tēma ir viena no pēdējo gadu aktualitātēm bakteriālās rezistences jomā, un tikai dažas dalībvalstis bija gatavas iesaistīties šajā pētniecības projektā, Latvija to vidū.

Image
NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Arī NATO vadošais zinātnieks doktors Velss uzsver – tā kā NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas valstu sadarbības programmā ir dažāda mēroga un specifikas projekti, teju katra valsts var atrast sev vispiemērotāko. Katra dalībvalsts pati izlemj, kas ir viņu zinātnieku ekspertīze, kurā viņi ir spēcīgi un arī paši būtu ieinteresēti darboties kopā ar citām valstīm, sasniedzot labākos rezultātus.

Pirms dalības konkrētā projektā parasti tiek izvērtēts – ko attiecīgās valsts pētnieki var sniegt citām dalībvalstīm un NATO kopumā un ko, savukārt, var iegūt paši. Tā, pirmkārt, ir jauna pieredze, informācijas apmaiņa ar ārvalstu kolēģiem un inovatīvi risinājumi, ko var pēc pielāgot arī nacionālā līmenī. Turklāt projektu spektrs ir ļoti plašs – sākot ar militāro platformu izstrādi valstīs, kuras pašas tās spēj arī uzbūvēt, beidzot ar dažādiem veselības jomas tematiem.

“Zinu, ka Latvijas zinātnieki ir stipri, piemēram, karavīru garīgās veselības jomas izpētē un šī temata ietvaros sadarbojušies ar citām valstīm. Tāpat Latvija daudz devusi arī reģionālās drošības jautājumos, stāstot par savu pieredzi, ņemot vērā tās atrašanās vietu pasaules kartē. Turklāt valstu sadarbībai ir vairākas formas, ne tikai projekti. Tie var būt izpētes simpoziji, lekciju un dažādu darba grupu cikli, tāpat arī citi dažādi multinacionāli uzdevumi,” norāda NATO galvenais zinātnieks.

Moderno tehnoloģiju uzvaras gājiens

Kā viens no šobrīd aktuālākajiem jautājumiem NATO mērogā ir jauno un moderno tehnoloģiju (Emerging and Disruptive Technologies), tai skaitā mākslīgā intelekta, dažādu robotu, kriptovalūtas, virtuālās realitātes, 4D printēšanas, 5G telekomunikāciju un citu, attīstības veicināšana un integrēšana. Taču doktors Velss uzsver – lai pienācīgi reaģētu uz jauno tehnoloģiju izaicinājumiem un iespējām, ir jāsaprot, kā tās atšķiras no iepriekš izmantotajām “pagātnes” tehnoloģijām.

Image
NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācija
Foto: pixabay.com
Foto: pixabay.com

Pirmkārt, šīs jaunās tehnoloģijas vairs nav tikai dažu tehnoloģiski attīstītu valstu priekšrocība, jo bieži inovatīvie risinājumi ir samērā lēti, viegli pieejami un arī ērti lietojami. Otrkārt, lielākā daļa jauno tehnoloģiju nāk no civilā sektora, un, treškārt, pārmaiņu milzīgais mērogs ir tikpat svarīgs, kā to straujais attīstības temps.

Kā norāda doktors Velss, tāpēc joprojām organizācijas zinātnieku tīklam aicināti pievienoties jauni pētnieki, kuri pārstāv kādu no šo moderno tehnoloģiju jomām un nākotnē varētu sniegt arī savu ieguldījumu NATO zinātniskajā izpētē.

Covid-19 – izpētes vērts

Par spīti Covid-19 noteiktajiem ierobežojumiem NATO zinātniskais darbs turpinās, lai arī ceļojumu un pulcēšanās aizliegumu dēļ tika atcelta pavasara sesijas klātienes tikšanās NATO dalībvalstu pārstāvjiem un zinātniekiem.

Image
NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācija
Foto: NATO.int
Foto: pixabay.com

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju paralēli arī zinātniekiem tika izsludināts īpašs “NATO galvenā zinātnieka izaicinājums”, lai meklētu jaunus zinātnes un tehnoloģiju risinājumus cīņā ar Covid-19 sekām, sākot no izpētes līdz pat gatavam prototipam. Tematu loks bija plašs – noturības veicināšana, apkārtējās vides attīrīšana, individuālās un kopējās gatavības kultūras uzlabošana un citas. Kopumā NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācija saņēma vairāk nekā 40 pieteikumu no NATO valstu zinātniekiem, tai skaitā par medicīniskā ekipējuma ražošanu, piemēram, ar 3D printēšanas tehnoloģiju, dezinformācijas mazināšanas kampaņām, veselības un drošības uzlabošanas iespējām mediķiem un tiem, kuri pirmie saskaras ar Covid-19 pacientiem, kā arī citiem tematiem. Kā norāda NATO galvenais zinātnieks Velss, tā ir vērā ņemama alianses zinātnieku atbilde, demonstrējot viņu ātro reakciju uz Covid-19 izaicinājumiem.

Kā Latvijas zinātnieki var līdzdarboties organizācijā?

Inovācijām, zinātniskajai pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai kopumā nepieciešami lieli un daudzveidīgi resursi, ko ir grūti radīt un uzturēt katrā atsevišķā valstī. Līdz ar to starptautiskās sadarbības loma zinātnes, pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā tikai pieaug.

Latvijas atbildīgā institūcija, kas palīdz organizēt zinātnieku sadarbību gan ar Eiropas, gan NATO struktūrām, tai skaitā NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizāciju, ir Aizsardzības ministrija. Tā nodrošina Latvijas pārstāvju dalību organizācijas kolēģiju un arī Eiropas Aizsardzības aģentūras Spēju tehnoloģiju grupu darbā. Zinātnieku piedalīšanās NATO un ES organizētajos pētījumos veicina arī nacionālās pētniecības attīstību, zināšanu un pieredzes apmaiņu un konkurētspējīgu tehnoloģisko risinājumu izstrādi militārās industrijas ražošanas vajadzībām.

Ja kādam Latvijas pētniekam ir vēlme sniegt savu ieguldījumu NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijā, kā arī gūt neatsveramu pieredzi sev, vispirms jāsaprot – kurā no esošajām kolēģijām pētnieka ekspertīze varētu noderēt. Tālāko kandidāta deleģēšanas procesu dalībai organizācijā veic Latvijas Aizsardzības ministrija. Papildinformāciju var iegūt, kontaktējoties ar ministrijas Industrijas un pētniecības atbalsta nodaļu pa tālruni: (+371) 6 7335234.

Savukārt vairāk informācijas par NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizāciju angļu valodā atrodams šeit: https://www.sto.nato.int/Pages/default.aspx

Dalies ar šo ziņu