Baltijas valstis – NATO acis un ausis

20. gadsimta divdesmitajos gados, kad Amerika neatzina Padomju varu, Rīgu un Tallinu uzskatīja par galveno apmācības vietu rietumniekiem, kuri vēlējās kļūt par Krievijas speciālistiem. Bibliotēka Rīgā bija piepildīta ar krievu laikrakstiem un periodiskajiem izdevumiem. Pilsēta bija ērti novietota arī pasta pārtveršanai starp komunistiskās partijas biedriem un ārpasauli. Amerikāņu amatpersonas bija ieinteresētas intervēt ceļotājus, revolucionārus un bēgļus, kuri caur Baltijas valstīm bēga no Krievijas. Rīgas novērošanas postenis izglītoja ASV ārlietu dienesta darbinieku paaudzi, no kuriem daudzi vēlāk ieņēma galvenos amatus Valsts departamentā.

Mūsdienās Baltijas valstis ir pilntiesīgas NATO dalībvalstis, tomēr ekspertu vidē reģiona tuvums  Krievijai tiek uzskatīts par ievainojamības faktoru. Daudzi uzskata šo teritoriju par grūti aizstāvamu. Tomēr vienlaikus šīs valstis atrodas stratēģisko krustceļu tuvumā, ir labi izvietotas, lai uzraudzītu Kremļa taktiku un iegūtu zināšanas par Krievijas darbībām. Bijušais ASV armijas komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālleitnants Bendžamins Hodžes (Benjamin Hodges) norāda: “Mūsu [Baltijas] sabiedrotie par Krieviju zina vairāk, nekā mēs zinātu tūkstoš gadu laikā. Daudzi no viņiem runā krievu valodā. Viņi pazīst Krieviju no gadiem ilgas, iegūtās pieredzes.” Baltijas valstis ir izveidojušas zināšanu centrus, kas  analizē lielo austrumu kaimiņu. Tā kā šīs valstis ar Krieviju un tas darbībām ir saskārušās krietni ilgākā laika periodā, tām ir dažādas stratēģijas un ieteikumi ko piedāvāt Rietumiem. Pilnībā aptverot to, ko šie sabiedrotie var piedāvāt, tas nāks par labu ASV nacionālajai drošībai.

Igaunijas pieredze cīņā par kiberdrošību

Igaunija 2007.gadā saskārās ar līdz šim nepieredzētu Krievijas valsts mērķētu kiberuzbrukumu. Tomēr daudzējādā ziņā tas, kas notika pēc tam,  bijis vēl svarīgāk. Ironiski, bet Krievijas graujošā kiberdarbība ilgtermiņā izrādījās pozitīvs stimuls pašai Igaunijai. Tās valdībai lika uzskatīt kibernozari par sarežģītu nacionālās drošības sastāvdaļu. Pēc incidenta Igaunija izveidoja NATO Kiberaizsardzības tīkla izcilības centru. Atzīstot, ka valstij, kurā ir nedaudz vairāk nekā viens miljons cilvēku, nevar aliansei piedāvāt plašu karaspēku, Igaunijas valdība izvēlējās koncentrēties uz aizsardzības stiprināšanu kiebervidē. Kā paskaidroja bijušais Igaunijas prezidents Tomass Ilvess, mazām valstīm IT joma var kalpot kā “lielais ekvalaizers”. Proti, šajā konkrētajā jomā mazās valstis var kļūt par vērā ņemamu lielvaru.

Būdama viena no pirmajām valstīm, kas tiešā veidā cīnījās pret Maskavas vadītajiem kiberuzbrukumiem, šodien Igaunija ir galvenā valsts, kas izstrādā kiberdrošības risinājumus. Tallinā bāzētais NATO Kiberdrošības izcilības centrs ir atbildīgs par apmācību organizēšanu “visās NATO struktūrās”. Tāpat tas rūpējas par personāla izglītošanu kiberhigiēnas jautājumos un sabiedrības sagatavošanu kiberincidentu risināšanai. Šajā centrā notiek arī vairākas vadošās starptautiskās mācības, kuru mērķis ir stiprināt NATO informācijas tehnoloģiju sistēmas un kritisko infrastruktūru. Divpusēji Igaunijas valdība intensīvi sadarbojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Nesen abas valstis izveidoja kopēju kibernoziegumu izlūkošanas informācijas apmaiņas platformu ar mērķi uzlabot un automatizēt datu apmaiņu starp partneriem. Kļūstot par pirmo Krievijas valdības sponsorētā kiberuzbrukuma upuri, Igaunija ātri uzkrāja nepieciešamo kompetenci.

Krievijas digitālo pēdu izsekošana

Fakts, ka Krievija izplata dezinformāciju, daudziem kļuva redzams tikai 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā. Taču Baltijai Kremļa ļaundabīgā iejaukšanās un mēģinājumi sašķelt un iedragāt uzticību valdības institūcijām nebija nekas jauns. Kopš neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu sākumā reģiona likumdevēji ir vairākkārt norādījuši par šādām manipulācijām. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs apkopoja tā laika valdošo attieksmi: “Pirms desmit gadiem vispār nebija iespējas apspriest šos jautājumus, jo [Eiropas Savienības] kolēģi domāja, ka“ tā nav mūsu darīšana, tā ir vārda brīvība. Bija vajadzīgs laiks, lai pārliecinātu viņus, ka meli nav vārda brīvība.”

Šobrīd Latvijā darbojas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs. Kaut arī tā pētniecības programma joprojām ir plaša, galvenā uzmanība tiek pievērsta Krievijas digitālo pēdu izsekošanai, identificēšanai un analīzei visā pasaulē. Kopš dibināšanas tas ir izstrādājis novatoriskus pētījumus par dažādām informācijas kara metodēm, kuras izmanto Krievija.

Liela daļa pētījumu ir pieejami plašākai sabiedrībai, tomēr dažas to daļas paliek klasificētas un paredzētas tikai NATO.  Šī centra eksperti regulāri ir devušies sniegt liecības ASV Senāta Izlūkdienestu īpašajai komitejai un informējuši ASV kongresa darbiniekus un militāros pārstāvjus par Krievijas ietekmes kampaņām. Piedaloties vienā no šādām sanāksmēm, senators Čaks Grasslijs (Chuck Grassley) atzina, ka kopš aukstā kara beigām Amerikas Savienotās Valstis ir kļuvušas nedaudz pašapmierinātas attiecībā uz Maskavas netradicionālajām metodēm un ka tās varētu gūt ievērojamu labumu no Baltijas valstu izstrādātajām zināšanām un iespējām.

Papildus NATO iesaistīto vienību uzņemšanai, Baltijas galvaspilsētas ir kļuvušas arī par patvēruma vietu ievērojamam skaitam krievu pilsoniskās sabiedrības aktīvistu un izmeklējošo žurnālistu - cilvēkiem, kuriem viņu dzimtenē draud nopietni profesionālie ierobežojumi un cenzūra. Viens no vislabākajiem piemēriem ir 2014.gadā Latvijā izveidotā Krievijas ziņu vietne “Meduza”. Baltijas valstīm tas, protams, sniedz lielākas iespējas sekot līdzi un iegūt informāciju par notikumiem Kremļa iekšienē. 

Cīņa pret Kremļa spiegiem

Lai arī Baltija ir kļuvusi par līderi kompetenču attīstīšanā, lai cīnītos pret Krievijas netradicionālo taktiku, nav pilnībā aizmirstas vecmodīgās metodes  Šajā ziņā īpaši izceļas Igaunija. Pēc izgāšanās 2008. gadā, kad Maskavai izdevās savervēt augsta līmeņa Igaunijas aizsardzības amatpersonu, kura Krievijai nodeva slepenus NATO noslēpumus, Igaunijas drošības dienesti bija spiesti pārskatīt un pārveidot savas metodes. Kopš tā brīža Igaunijas drošības dienesti ir kļuvuši par visrezultatīvākajiem Krievijas spiegu atklāšanā.

Pēc ASV Jūras spēku kara akadēmijas profesora un bijušā Nacionālās drošības aģentūras anatlītiķa Džona Šindlerateiktā, Igaunija izceļas starp saviem NATO “vienaudžiem” Kremļa spiegu atklāšanas rezultātos. “Igauņiem ir bijusi darīšana gan ar krievu gan padomju drošības dienestiem, tāpēc viņi intuitīvi saprot Krievijas izlūkošanas kultūru un tās darbības metodes,” viņš uzsvēra.

Pēdējo desmit gadu laikā Igaunijai ir izdevies atmaskot un notiesāt divdesmit personas, kuras strādā Krievijas izlūkdienestos, Šis skaitlis ir lielāks nekā jebkurai citai Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstij. Igaunija atšķiras ar to, ka tā neslēpj šādas operācijas, bet gan publisko informāciju par spiegu apcietināšanu un notiesāšanu. Šādu gadījumu atklāšana grauj bieži pašas Krievijas izplatītos mītus, ka tās drošības dienestu darbinieki ir visvareni un neaizsniedzami.

ASV acis un ausis

Kad NATO pēc aukstā kara paplašinājās Austrumeiropā, tika paustas nopietnas bažas par to cik lielā mērā ir uzticamas bijušās Padomju bloka valstis, ja runa ir par slepeniem izlūkošanas jautājumiem. Daži zinātnieki tomēr atzina, ka “NATO austrumos gaida ievērojamas izlūkošanas dividendes”. Ātri virzoties uz priekšu, Baltijas valstis pierādīja, ka ir uzticamas ASV sabiedrotās. Baltijas valstu politiskā elite ir ļoti atsaucīgi reaģējusi uz ASV nacionālās drošības problēmām, labprāt daloties savā labajā praksē un kompetencē. Savukārt ASV savā labā izmantojušas sniegtās zināšanas.

Pēdējos gados Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir izdevies sasniegt NATO noteikto finansējuma līmeni aizsardzībai 2% apmērā no IKP. Tomēr reālā naudas izteiksmē šo valstu ieguldījums, ņemot vērā niecīgo ekonomikas apmēru, ir diezgan mazs. Tomēr šīs valstis palielina alianses kopējo labumu, kalpojot par zināšanu veidošanas centriem. Šādi ieguldījumi ir nozīmīgi un savā veidā uzlabo sabiedroto sapratni un palīdz politikas veidotājiem piemērotāk reaģēt uz dažādām  modēm.

Nav noliedzams, ka trīs Baltijas valstu ģeo-stratēģiskais izvietojums padara tās par potenciāli neaizsargātiem militāriem mērķiem. Tomēr Baltijas valstis ir efektīvi izveidojušas zināšanu nišu tādās kritiskās jomās kā kibernoziegumi, stratēģiskā komunikācija un pretizlūkošana, kā arī dalījušās šajās zināšanās ar citām NATO dalībvalstīm. Kā savulaik aprakstījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, partnervalstis dod Amerikas Savienotajām Valstīm “labākas acis un ausis”, nekā tas būtu citā gadījumā. Baltijas gadījumā ASV ir nodrošinātas vietas priekšējā rindā, lai novērotu Maskavu. Tā ir Amerikas Savienoto Valstu stratēģiska priekšrocība.