NATO valstu aizsardzības ministri vienojušies pastiprināt atbalstu dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmām, nodrošinot tās ar gaisa transportu, kā arī sniedzot atbalstu citiem civilajiem dienestiem. Tā pēc aizvadītās ministru videokonferences paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš atzina, ka NATO valstu bruņotie spēki jau šobrīd spēlē nozīmīgu lomu, gan, lai nodrošinātu atbalstu sabiedrības veselības aprūpē, gan, lai kontrolētu valstu robežas un sniegtu atbalstu medicīnas preču un aprīkojuma transportēšanā.
“Ņemot vērā civilo iestāžu vajadzības, mēs darām visu, lai tās atbalstītu. Šobrīd nav jāmaina NATO pamata uzstādījumi, bet ir jādomā, kā NATO vēl vairāk var atbalstīt civilās iestādes un to mērķus, Covid-19 ierobežošanā,” viņš sacīja.
J. Stoltenbergs atzina, ka šobrīd nozīmīgu ieguldījumu pārvadājumos ar gaisa transportu nodrošina ASV. “Šobrīd ASV nodrošina lielu atbalstu NATO sabiedrotajiem, veicot pārvadājumus pa visu pasauli. NATO spēku lidmašīnas transportē gan medicīnas aprīkojumu, gan pacientus, kā arī nodrošina medicīnisko aprūpi vietās, kur nepieciešama palīdzība, kā arī nosūta atbalstam pašus mediķus. Šobrīd jau ir veikti vairāk nekā 100 šādu lidojumu, kur NATO sabiedrotie ir viens otram palīdzējuši, reaģējot uz Covid-19 krīzi,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka ASV militārā vadība devusi rīkojumu NATO apvienoto spēku komandierim un ASV spēku komandierim Eiropā ģenerālim Todam Voltersam palielināt gaisa transporta iespējas sabiedroto atbalstam.
Vienlaikus ģenerālsekretārs atzina, ka Covid-19 krīze nav mazinājusi drošības draudus.
NATO ģenerālsekretārs īpaši atzīmēja pret alianses valstīm veiktos informatīvos un kiberuzbrukumus. “Mums tam ir jābūt gataviem. Daži valstiski un nevalstiski spēlētāji grib no šīs krīzes gūt labumu. Tāpēc mums ir jāpalīdz civilajām iestādēm pēc iespējas efektīvāk ar to cīnīties. [..] Dezinformācijas uzbrukumu mērķis ir vājināt mūsu vienotību. Ja šie spēlētāji gūs uzvaru, tad tas mazinās visu alianses vienotību. Pēdējās nedēļās mēs skaidri redzam kā dezinformācijai tiek izmantoti sociālie mediji, tajos izplatot absurdus vēstījumus,” viņš stāstīja.
J. Stoltenbergs uzsvēra, ka vienīgais līdzeklis, kā cīnīties pret propagandas uzbrukumiem, ir pēc iespējas vairāk sniegt atbalstu dalībvalstu civilajiem dienestiem, kā arī stiprināt brīvas un neatkarīgas preses darbu, kas izplata faktos balstītu, pārbaudītu informāciju un nevairās uzdot arī amatpersonām nepatīkamus jautājumus.
Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pēc sanāksmes sarunā ar “Sargs.lv” atzina, ka līdztekus nepieciešamībai nodrošināt atbalstu veselības aprūpes iestādēm un civilajiem dienestiem NATO valstu ministri dzelžaini uzsvēra, ka šī krīze nedrīkst tikt izmantota, lai samazinātu aizsardzībai veltīto finansējumu.
A. Pabriks atzina, ka dalībvalstu ministru vidū tika pozitīvi novērtēts Rīgā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra veikums, kas, piedzīvojot arvien lielākus dezinformācijas uzbrukumus, spēj piedāvāt gan stratēģiskus gan taktiskus risinājumus ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī aliansei kopumā.
“Mēs nevaram pieļaut, ka Covid-19 krīze, kurā ārēji spēki izmanto propagandu sāk fragmentēt sabiedrotos un vēl vairāk šķelt alianses valstu sabiedrības, izmantojot dezinformāciju par vīrusa izcelšanos un valstu militārajām spējām,” teica ministrs.
Būtiska uzmanība pievērsta arī kiberdraudiem. “Mēs redzam, ka šajos apstākļos tādas valstis kā Krievija izmanto šo situāciju. Daudzas sapulces notiek virtuālajā vidē, tādējādi tas paver ceļus izlūkošanas informācijas vākšanai,” sacīja A. Pabriks.
Aizsardzības ministrs atzina, ka līdzās citiem jautājumiem, pārrunāta arī nepieciešamība dalībvalstīs veidot stratēģiskās medikamentu un medicīnas aprīkojuma rezerves, jo šī krīze skaidri pierāda, ka, iestājoties globālām problēmām, apgāde ar stratēģiski nepieciešamajām precēm pēkšņi var būt apgrūtināta.