Zobens – karavīra ierocis, varas, taisnīguma un drosmes simbols. Tā vēsture ir tikpat sena kā kara māksla pati, un nozīme nav mazinājusies arī šodien. Latvijā parādes zobena tradīcija virsniekiem ir vairāk nekā tikai senlaiku atbalsis – tā ir daļa no militārās kultūras, kas stiprina līderību, patriotismu un atbildības sajūtu. Šobrīd, kad sabiedrībā izskan diskusijas par parādes zobenu iegādi, ir svarīgi atgādināt - zobens nav tikai vēstures fragments. Tā ir dzīva vērtība, kas apliecina virsnieka statusu, godu un Latvijas armijas gara spēku. “Sargs.lv” skaidro, kāda ir zobenu vēsture Latvijas bruņotajos spēkos un kādēļ ir svarīgi saglabāt šo tradīciju.
Zobens ir viens no cilvēces vissenākajiem ieročiem, parādījies vienlaikus ar pirmajiem darba rīkiem. Kā skaidro Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs, jau kopš senajiem laikiem, kad cilvēks apstrādāja zemi, radās nepieciešamība to aizstāvēt – un zobens kļuva par šī spēka izpausmi.
Viduslaikos zobens kļuva par bruņinieka neatņemamu atribūtu, savukārt jaunākajos laikos tas simbolizēja virsnieka statusu. “Viduslaikos zobens bija kā šodien Lexus automašīna – ja tev ir zobens, tu esi cienījams, bagāts un ietekmīgs cilvēks,” stāsta Ciganovs.
19. gadsimta vidū, ar šaujamieroču attīstību, zobens zaudēja praktisku kaujas nozīmi, taču saglabāja savu statusa un goda simbolu lomu. Virsniekam zobens vairs nebija instruments kaujā, bet gan reprezentatīvs apliecinājums piederībai militārajai elitei.
Zobena aizsākumi Latvijas armijā
Latvijas Neatkarības kara laikā zobeni joprojām bija sastopami kavalērijā un triecienvienībās. Taču jau pēc 1920. gada zobeni zaudēja kaujas funkcijas, kļūstot par armijas ceremoniju un parāžu neatņemamu sastāvdaļu.
1923. gadā Latvijas armijā tika standartizēta formas tērpu un ieroču sistēma. Zobeni tika paredzēti virsniekiem un virsdienesta instruktoriem, nēsājami galvenokārt pie parādes formas tērpa. Pastāvēja divu veidu zobeni – taisnie kājniekiem un līkie kavalēristiem un artilēristiem.
Zobens apliecināja virsnieka statusu arī ārpus dienesta vietas. Kā atgādina Juris Ciganovs, virsniekam, izejot no vienības, bija obligāti jābūt nevainojamā formā – cimdiem rokās un zobens pie sāniem, jo “plikā rokā ieroci neņem.” Tas bija goda jautājums, apliecinot virsnieka profesionalitāti un sabiedrisko prestižu.
Šī tradīcija apliecināja ne tikai profesionālās prasmes, bet arī uzticību Latvijas valstij un tautai. Kā skaidro Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins, tas bija daudz vairāk nekā tikai formas tērpa papildinājums – zobens bija valsts simboliskas uzticības zīme, kas jaunajam virsniekam piešķīra pienākumu būt ne tikai komandierim, bet arī tautas un valsts gribas īstenotājam.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šī tradīcija tika simboliski atjaunota 2018. gadā. Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolventi, iegūstot leitnanta pakāpi, atkal saņem zobenu no Valsts prezidenta rokām.
Zobens – līdera gara simbols mūsdienās
Mūsdienu starptautiskās situācijas apstākļos zobena simboliskā nozīme kļūst vēl būtiskāka.
“Ir tāds, manuprāt, maldinošs priekšstats, ka bruņoto spēku palielināšanu vai kaujas spējas var nopirkt ar naudu. Mēs varam nopirkt tankus, mēs varam nopirkt raķetes, mēs varam nopirkt munīciju, bet karos cilvēki. Mēs nevaram atļauties kā Krievija karot ar lielgabala gaļu. Mums ir nepieciešami virsnieki, respektīvi līderi, kuri būs spējīgi vadīt vienību kvalitatīvi,” skaidro Valdis Kuzmins.
Virspusēji skatoties, militārās spējas šķiet iegūstamas ar tehniku. Taču patiesībā armijas kaujas spēja ir cilvēkos – virsniekos, kas spēj uzņemties atbildību un vadīt. Zobena tradīcija ir viens no līdzekļiem, kā šo līdera garu veido un nostiprina.
Zobena tradīcija Rietumeiropā
Latvijas parādes zobenu tradīcija iekļaujas plašākā Rietumeiropas militārajā mantojumā. Kā skaidro Valdis Kuzmins, zobens kā virsnieka statusa simbols ir dabiska sastāvdaļa Rietumeiropas armijās.
“Šī nav tikai Latvijas armijas tradīcija. Zobens kā virsnieka statusa simbols ir neatņemama visa Rietumeiropas militārā mantojuma sastāvdaļa. No Spānijas līdz Lielbritānijai, no Francijas līdz Vācijai — visās šajās valstīs virsnieki apliecina savu statusu ne tikai ar pakāpi, bet arī ar tradīcijām, kuru centrā ir simboli, piemēram, zobens,” skaidro Kuzmins.
Īpaši izteikta šī tradīcija ir Lielbritānijas bruņotajos spēkos, kur darbojas pulku sistēma (regimental system), kas balstīta uz ciešu piederību vienībām, katrai ar savām īpašām formām, emblēmām un parādes atribūtiem. Katram pulkam var būt arī savi zobenu modeļi, kas stiprina vienības lepnumu un tradīciju.
“Dažādās armijās šie simboliskie elementi tiek izmantoti, lai radītu lepnumu par savu vienību. Lielbritānijā šāda pulku konkurence tiek uzturēta ar dārgām ārišķībām – piemēram, unikālām parādes formām, individuāliem zobeniem vai īpašiem pulku karogiem. Šādu simbolu uzturēšana izmaksā daudz reižu vairāk nekā Latvijā,” skaidro Kuzmins.
Nacionālie bruņotie spēki ar zobenu tradīciju turpina kopīgu Rietumu militāro kultūru, kur tradīcijas un simboli ir svarīga karavīra un virsnieka izaugsmes daļa, atzīst vēsturnieks.
Parādes zobens Latvijas virsniekam ir daudz vairāk nekā vēstures liecība vai formas tērpa elements. Tas ir apliecinājums tam, ka Latvijas bruņotie spēki balstās uz godu, tradīcijām un ticību nākotnei. Tā ir daļa no Latvijas bruņoto spēku identitātes, kas stiprina armiju ne tikai tehniski, bet arī garīgi.
