"Sargs.lv" reportāža: Kurzemes brigādes zemessargi-dronu piloti slīpē prasmes Ādažu poligonā

Militārās mācības
Sargs.lv
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbalsta ieroču speciālistu mācības Ādažu poligonā Jana Topeca / Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde
Foto: Jana Topeca / Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde

Aizvadītās nedēļas nogales biezā migla un slapjdraņķis Ādažu poligonā nebija šķērslis Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbalsta ieroču operatoriem, kuri vingrinājās kaujas šaušanā ar dažāda tipa brigādes rīcībā esošajām ieroču sistēmām. Lietā tika likts viss – no ložmetējiem līdz pat mīnmetējiem. Īpaša vērība mācībās tika pievērsta brigādes dronu operatoru spējai atrast un likvidēt mērķus. Kā norādīja brigādes pārstāvji, dronu taktikā daudz pārņemts no Ukrainas Bruņoto spēku pieredzes. Daudzi no dronu operatoriem ir arī Ukrainas Bruņoto spēku dronu akadēmijas absolventi.

Ādažu poligonā portāls “Sargs.lv” ierodas sestdien ap pusdienlaiku. Netālu no Franču kurgāna jau dārd dažādi ložmetēji. Tālumā darbojas prettanku ieroči. Savukārt Franču kurgānā esošā zemnīca ir pārveidota par dronu operatoru vadības staciju.

Lietā tiek likti trīs tipu droni – ar mācību lādiņiem aprīkoti pirmās personas jeb FPV skata droni, lielāka izmēra kvadrokopteri jeb droni–bumbvedēji, kā arī lidmašīnas tipa novērošanas droni artilēristu uguns korekcijai.

Kā mācību mērķi dažādās distancēs izvietoti cilvēku silueti, veci konteineri un transportlīdzekļu vraki. Karavīru un zemessargu uzdevums ir iznīcināt mērķus ar visu pieejamo veidu ieročiem. Tomēr uzdevumu izpildi apgrūtina biezā migla, kas redzamību samazina līdz 400 metriem.

Kā stāsta Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 52. bataljona prettanku vada komandieris leitnants Ragnars Reinis Stabiņš, brigādes kombinētajās kaujas mācībās lielākais uzsvars tiek likts uz mīnmetēju apkalpju un priekšējo novērotāju darbu. Pēc leitnanta teiktā, priekšējo novērotāju komandas, kas koriģē uguni, vairs nepaļaujas tikai uz jaudīgām optiskajām iekārtām vien. Tagad to rīcībā ir arī moderni novērošanas bezpilota lidaparāti.

Gaidot droniem paredzēto kaujas lādiņu sertifikāciju, mācību ietvaros bezpilota lidaparāti pagaidām tiek aprīkoti ar pilna izmēra un svara lādiņu simulatoriem. Tomēr dronu veiktspēja ir ievērojama. Latvijas ražojuma FPV drons var tikt aprīkots ar lādiņu, kura svars līdzinās prettanku mīnai, savukārt droni–bumbvedēji spēj nest smagos artilērijas lādiņus.

Image
Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbalsta ieroču speciālistu mācības Ādažu poligonā
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbalsta ieroču speciālistu mācības Ādažu poligonā / Jana Topeca / Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde

Mācībās piedalās zemessargi un instruktori, kuri iepriekš no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes tika nosūtīti dronu pilota kvalifikācijas ieguvei Ukrainas Bruņoto spēku bezpilota sistēmu akadēmijā. Tur tika sagatavoti augsti kvalificēti instruktori, kuri savas zināšanas tagad spēj nodot citiem brigādes zemessargiem.

“Nav noslēpums, ka Ukrainas kolēģiem ir daudz ko mums dot. Viņi mums ir devuši vadlīnijas, kā mācīties un kādus faktorus ņemt vērā, sagatavojot jaunos pilotus. Vienlaikus Ukrainas speciālisti uzsver – pielietojot dronus kaujas situācijās, jāņem vērā Latvijas īpatnības: šeit ir daudz mežaināks apvidus, nav atklātas stepes, kas mazina drona signāla izplatību un tādējādi ierobežo tā izmantošanas rādiusu,” skaidro leitnants R. R. Stabiņš. “Instruktoru korpuss nostiprinās, papildinām savas rindas, bet galvenais – mums ir ļoti daudz cilvēku, kuri vēlas apgūt šīs zināšanas. Ar šādiem cilvēkiem ir daudz vieglāk strādāt, jo viņi ir motivēti, spēj izprast tehnoloģijas un ir gatavi piedalīties aktīvā apmācību procesā,” stāsta virsnieks.

Viesojoties mācībās, portālam “Sargs.lv” bija iespēja vērot arī Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes dronu operatorus darbībā. Ņemot vērā, ka visi Nacionālo bruņoto spēku dronu operatori ir augstas prioritātes mērķi pretiniekam, drošības apsvērumu dēļ viņu vārdi un dienesta pakāpes netiek atklāti.

Dronu operatoru darba telpa ir iekārtota Franču kurgāna zemnīcā. Kā stāsta paši piloti – Ukrainas bezpilota lidaparātu akadēmijas absolventi –, tās iekārtojums faktiski atgādina darba vidi kaujas uzdevuma izpildei Ukrainā. Telpa ir nostiprināta ar smilšu maisiem un aprīkota ar aizkariem pretinieka dronu ielidošanas novēršanai. Zemnīcā pieejamas arī nepieciešamās tehnoloģijas lidojuma kontrolei – datori, monitori un elektroenerģijas avoti.

Image
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbalsta ieroču speciālistu mācības Ādažu poligonā  / Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbalsta ieroču speciālistu mācības Ādažu poligonā / Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde

Kā novēroja “Sargs.lv”, gan FPV, gan “Bomber” tipa dronu kaujas misiju izpildē ir iesaistīti vairāki speciālisti. Līdzās drona pilotam tiešsaistē notiekošo vēro arī vairāki palīgi, kuri lidojuma laikā sniedz papildu informāciju efektīvāka trieciena īstenošanai.

Kā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzina viens no zemessargiem–dronu operatoriem, darbs ar FPV dronu reālos kaujas apstākļos ir izaicinošs. Tas prasa simtprocentīgu koncentrēšanos un ātru reakciju, jo bezpilota lidaparāts, paceļoties gaisā ar vieglu rokas kustību pultī, var sasniegt maksimālo ātrumu, kas pārsniedz 200 kilometrus stundā. Veicot manevrus šādā ātrumā ar pilnībā aprīkotu kaujas dronu, pilotam faktiski “jāizjūt” drons un jāspēj pieņemt lēmumus sekundes desmitdaļās, gan veicot asus manevrus, gan saglabājot paša lidaparāta lidotspēju. Kā stāsta operators, tas zināmā mērā ierobežo pilota maksimālo vecumu – vislabākā reakcija parasti ir jaunākās paaudzes operatoriem.

Image
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbalsta ieroču speciālistu mācības Ādažu poligonā  / Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbalsta ieroču speciālistu mācības Ādažu poligonā / Jana Topeca / Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde
“Lai sāktu lidot, pilotam, trenējoties tikai ar simulatoru, vien jāpavada aptuveni 40 stundas. Jau simulatora treniņu laikā saprotam – vai attiecīgais cilvēks varēs vai nevarēs kļūt par dronu pilotu. Topošajam operatoram simulācijas vidē jāspēj nosēdināt dronu uz siena ruļļa, izlidot cauri šķūnim, noturēt lidojumu vienā augstumā un veikt citus uzdevumus. Ja kursants ar to tiek galā, viņš tiek līdz vingrinājumiem ar droniem, kas ir mazāki par kaujā izmantotajiem. Šajā treniņu procesā saprotam, vai un cik lielā mērā kandidāts spēs kļūt par pilotu,” stāsta speciālists.

Vaicāts par mācībām Ukrainas Bruņoto spēku bezpilota sistēmu akadēmijā, operators norāda, ka apmācību procesā no Ukrainas kolēģiem gūtas vērtīgas atziņas par šo sistēmu izmantošanu kaujas apstākļos.

Image
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbalsta ieroču speciālistu mācības Ādažu poligonā  / Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbalsta ieroču speciālistu mācības Ādažu poligonā / Jana Topeca / Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde
“Kā secinājām Ukrainā, karš šobrīd ir mainījies par 180 grādiem, lielā mērā pārslēdzoties uz dažāda tipa dronu sistēmām. Arī ukraiņi uzsver, ka kopš kara sākuma izmaiņas ir ļoti krasas. Mēs to redzējām dzīvē un saprotam, ka, gatavojoties valsts aizsardzībai, mums jātrenējas vēl vairāk,” stāsta operators, piebilstot, ka dronu pilotu kandidātiem nepietiek tikai ar labām lidošanas prasmēm. Šo ieroču sistēmu speciālistiem nepieciešamas arī tehniskās zināšanas, lai varētu uzbūvēt un vajadzības gadījumā arī paši remontēt bezpilota lidaparātus.

Kopumā Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbalsta ieroču operatoru mācības Ādažu poligonā norisinājās trīs dienas. Kā atzina leitnants R. R. Stabiņš, viņu patīkami pārsteidzis daudzu jauno Kurzemes brigādes bataljonu dronu operatoru sniegums, jo daudziem šī bija pirmā reize kaujas dronu izmēģināšanā. Vienlaikus leitnants piebilst – šī spēja ir salīdzinoši jauna, un, lai to pilnvērtīgi izmantotu, nepieciešami turpmāki treniņi.

Dalies ar šo ziņu